Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Mani šausmina un baida atkal - tas, ka mums ir autore, kas gari un plaši raksta par marginalizētām lietām - kā jūtas minoritātes šeit un pasaulē, bet mums nav autoru, kas raksta kā jūtas majoritāte uzzinot , ka 22 % Latvijas iedzīvotāju iztiek, bet varbūt neiztiek un mirst, no 64 eur mēnesī, ka valsts un pašvaldības " digitalizējas" un kļūst nepieejamas un nekontrolējamas.
Mani uztrauc , milzonīgais rakstītāju pūlis, tiesībsargs un politiķi un amatpersonas un amatnieki vispār bez ievērības atstājuši faktu, ka saeima arī digitalizējas un ka esot kremļa ietekmes vistiešākajā tuvumā - mēs sabiedrība nespēsim vairs pat tik maz, cik iepriekš kontrolēt saeimas darbu.
Mani uztrauc, ka kopš 1940.gada 17.06. okupācijas mēs kā sabiedrība esam tikpat gļēvi labticīgi varai un to apkapojošajai inteliģencei.
Lidmašīnās vienmēr māca - vispirms masku uzliec sev, vispirms pārliecinies, ka pats esi drošībā, pirms meties glābt citus.
Nez kāpēc tā
Patricija
pirms 2 gadiem
Nez kāpēc tā.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Patrīcija M. Keiša
3Sesija besīja
Sesija it kā uzdod jautājumu – nu, ko tad tu pa šo semestri esi iemācījies? Bet tas ir draudīgs jautājums. Tas ir jautājums, kas tevi nosēdina uz apsūdzēto sola, un tev jāaizstāvas. Sesijai ir aizdomas, ka varbūt tu neko arī neesi iemācījies. Vai vismaz ne pietiekami.

Māris Zanders
1"Karā kā jau karā…"
Karam nav jābūt vizuāli iespaidīgam. "Hibrīdkarš" nav Kremļa propagandas simbolu uzķēpāšana uz kādas sienas vai auto vai pat Ukrainas karoga noraušana. "Hibrīdkarš" ir, piemēram, diversijas pret infrastruktūru vai nemieru provocēšana. Kāpēc mums liekas, ka uz mums tas neattiecas?

Andris Hiršs
0Pirmais latviešu filozofs intelektuālās vēstures "baltajā troksnī"
Ja kādreiz tiktu uzrakstīta latviešu (nevis Latvijas) filozofijas vēsture, tad viena no pirmajām nodaļām ietvertu Jēkaba Oša filozofiskās sistēmas izklāstu. Taču šāds sākuma punkts lasītājam, kuram nav priekšzināšanu par 19. gadsimta filozofiju, varētu kļūt par nopietnu izaicinājumu.

Juka Lājarinne
0Sirgstošā miesā sirgstošs gars
Esam ieraduši domāt par sevi, citiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem kā indivīdiem: viens gars vienā miesā, vesels vai slims – viens organisms. Šādu domāšanas veidu vajadzētu apšaubīt. Ķermeni apdzīvo un tā funkciju regulēšanā piedalās ne tikai tā nominālais īpašnieks, bet arī daudzi citi organismi.

Sabiedrība
17.06.2020
4
Drošā telpa