Aktualitātes
23.01.2018

Drīzumā LNMM būs skatāmas septiņas jaunas izstādes

Komentē
0
Saglabā

Jau šonedēļ Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās Dainas Riņķes gleznu izstādi, kas turpina ciklu "Paaudze", savukārt Rīgas Biržā - Polijas tēlniecības 100 gadu retrospekciju, bet no februāra muzejā un tā filiālēs būs skatāma pasaulslavenās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas jubilejai veltīta izstāde, Eiropas mākslinieku grupas "Akrom" zīmējumi, 100 labākie Somijas dizaina piemēri, kā arī Alekseja Naumova personālizstāde un 19 mākslinieku versijas par to, kāda varētu izskatīties nākotnes valsts.

Cikls "Paaudze": Dainas Riņķes gleznu izstāde

No 26. janvāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs

"Gleznotāja Daina Riņķe (1941) ar savu lakonisko izteiksmes stilu pievērsa kritikas uzmanību jau darbības sākumposmā 1960. gadu beigās. Autores gleznu tēmas bija pateicīgs materiāls 70.–80. gadu tematiskajām Latvijas Republikas un Vissavienības mākslas izstādēm. Darbi tika pieņemti izstādēs un saņēma apbalvojumus, taču novitāte 1950. gadu skarbā stila figurālajām kompozīcijām bija pats tēmas risinājums – lauku dzīves un pilsētas motīvi bez cilvēka aktīvas klātbūtnes. Atteikšanās no darba procesa attēlojuma ienesa savdabīgi atsvešinātu, metafizisku noskaņu, un gleznotājas reālisma traktējumam mākslas kritika meklēja apzīmējumu, saskatot šajās vīzijās hiperreālisma un socreālisma tendences saplūsmi. Ja toreiz Dainas Riņķes darbi bija jauninājums formālajā valodā un apliecinājums tam, ka vienkārša vide var būt skaista, un šim pašsaprotami esošajam piemīt vērtība, tad šodien autores audeklos nolasāms mājiens par kādu zūdošu laiku un vietām. Līdzīgi kā ar atcerēšanos – atmiņas visuma nekurienē izgaismojas kādas dzīves ainas – tīras, bez liekiem skaidrojumiem," vēsta izstādes anotācija.

Polijas Tēlniecības centra Oroņsko darbu kolekcijas izstāde "Artistry. Polijas tēlniecības 100 gadi"

No 27. janvāra līdz 15. aprīlim Mākslas muzejā "Rīgas Birža"

Polijas Tēlniecības centrs Oroņsko sadarbībā ar Mākslas muzeju "Rīgas Birža", Ādama Mickeviča institūtu Varšavā un ar Polijas Republikas vēstniecību Rīgā atbalstu rīko izstādi "Artistry. Polijas tēlniecības 100 gadi", kas notiek Polijas neatkarības atgūšanas un Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienā. Tajā varēs apskatīt darbus no Oroņsko Tēlniecības centra skulptūru un vides mākslas darbu krājuma, kas veidojies vēsturiski, īpaši pēdējos 30 gadus apzināti domājot par kolekcijas papildināšanu gan ar klasiķu, gan pavisam jaunu autoru darbiem: sākot ar modernistiem tipisko formas stilizāciju, abstrakciju, ekspresiju līdz laikmetīgiem telpiskiem objektiem, instalācijām, video un neona gaismas projektiem.

Par projekta moto ir izvēlēts Darjas Maļickas (Daria Malicka) darbs "Kunszt" jeb "Artistry" – jēdziens, kuru latviešu valodā varētu tulkot kā "meistarība, lietpratīgums, mākslinieciskums". Šie vārdi raksturo pēdējos simts gados vairāku poļu mākslinieku paaudžu radītās skulptūras, objektus, instalācijas un video filmas, kas no aptuveni 2000 darbu lielās kolekcijas ir atvestas uz Rīgu.

Izstāde "Vija Celmiņa. Vienpadsmit darbi un filma"

No 30. janvāra līdz 25. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē

2018. gadā ASV mākslas pasaule atzīmē Vijas Celmiņas astoņdesmito dzimšanas dienu ar vairākām vērienīgām izstādēm. Vienlaicīgi ar Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) notiekošo izstādi meistares darbi tiks eksponēti Losandželosā Metjū Marksa galerijā, savukārt 2018. gada decembrī durvis vērs līdz šim apjomīgākā autores daiļrades izstāde Sanfrancisko Laikmetīgās mākslas muzejā, bet 2019. gadā tā ceļos uz Metropolitēna mākslas muzeju Ņujorkā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja retrospekcijā būs skatāmi visi muzeja krājumā esošie Vijas Celmiņas darbi – kopumā vienpadsmit grafikas lapas, no kurām pirmo muzejs ieguva 1998. gadā, bet pārējās – sākot no 2012. gada, kad izveidojās patiesi auglīga un savstarpēji ieinteresēta sadarbība ar mākslinieci. Visus šos darbus vienkopus muzejs nekad vēl nav izstādījis. Piecas kompozīcijas autore uzdāvinājusi LNMM, to skaitā ir arī divi 2017. gadā iegūtie viņas nosacīti "jaunā perioda" darbi – mecotintas un sausās adatas tehnikā darinātas lapas, kas fiksē okeāna virsmu. Izstādes laikā tiks demonstrēta Jura Podnieka studijas veidotā dokumentālā filma "Vija Celmiņš. Teritorija" (režisors Olafs Okonovs).

Eiropas mākslinieku grupas "Akroma" zīmējumu izstāde

No 9. februāra līdz 11. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā

"Akroma" ir Eiropas mākslinieku apvienība, kurā darbojas ap piecdesmit biedru, pārstāvot plašu mākslas mediju spektru – glezniecību, tēlniecību, video, instalācijas, grafiku, grafisko dizainu, performances, skaņu. "Mūs vieno saikne ar ZĪMĒJUMU – visās tā formās un izpausmēs. Zīmējums kā pabeigts darbs vai daļa no procesa, kā valoda vai faktūra," stāsta dalībnieki.

"Mākslinieki bieži savu projektu izstrādi uzsāk tieši ar zīmēšanu. Tas ir veids, kādā piefiksēt idejas, iekustināt radošumu un personisko izpēti. Dažiem autoriem zīmēšana ir izzinoša – kā pirmais impulss, procesa posms, kaut kas, ko parāda reti, bet dažiem tas ir galvenais un vienīgais mākslinieciskās izpausmes veids," raksta izstādes veidotāji.

Izstāde "100 priekšmeti no Somijas"

No 16. februāra līdz 8. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

Projekts veltīts Somijas valsts neatkarības simtgadei un piedāvā lielisku iespēju intriģējošā veidā uzzināt pašu somu viedokli par Somiju un somiskumu. Izstādes ekspozīcijā katru neatkarības gadu raksturo viens priekšmets ar ikdienišķu, inovatīvu vai humoristisku nokrāsu. Kopumā tapusi unikāla 100 priekšmetu kolekcija, parādot dinamisku, panākumiem pilnu un radošu valsts attīstības ceļu, pa kuru somi atnākuši līdz mūsdienām. "Nenoliedzami, Somijas dizains ir slavens visā pasaulē, tālab izstāde vispirms asociējas ar tādiem jēdzieniem kā "Made in Finland" un "Designed in Finland", tomēr galvenokārt ekspozīcija skaidro, ko nozīmē dzīvot Somijā jeb "Life in Finland"," raksta izstādes rīkotāji.

Izstādē būs apskatāmi tādi priekšmeti, kā 1932. gadā tapusī glāze "Aino Aalto", kuras popularitāte ir tik milzīga, ka tā joprojām tiek ražota, un mobilo telefonu giganta "Nokia" pirmais, 1987. gadā ražotais modelis "Mobira Cityman 900", kas ieguvis iesauku "Gorbija telefons", jo to 1989. gadā lietoja PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Izstāde "Nākotnes valsts"

No 23. februāra līdz 20. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls"

Kāda varētu izskatīties nākotnes Latvija? Atbildes uz šo jautājumu laikmetīgās mākslas izstādē "Nākotnes valsts" izstāžu zālē "Arsenāls" meklēs 19 mākslinieki, piedāvājot gan nereālas un pārgalvīgas, gan reālas un iztēlojamas idejas par to, kāda varētu izskatīties valsts nākamajā simtgadē vai tālu nākotnē.

"Prognozes sola, ka tuvākajos 20 gados cilvēce izmainīšoties daudz vairāk, nekā tas noticis visā tās pastāvēšanas vēsturē. Par šodienas diskusiju objektiem – klimata izmaiņām, mazākumtiesībām un visādām citādām tiesībām – uzzināt varēs vien enciklopēdijās. Mēs būsim kļuvuši tik vareni, ka vadīsim cunami. Pārtiku mums piegādās lidojoši droni, un arī mēs paši pārvietosimies lidojošās mašīnās. Bet varbūt mēs jau ēdīsim virtuālu ēdienu. Izglītības biznesu pārņems interneta kompānijas. Klonēšanas rezultātā parādīsies "cilvēki bez dvēselēm". Līdzšinējās darba formas izzudīs. Parādīsies cita veida industrijas. Pilna darba laiks izzudīs. Valstu robežas mainīsies kā allažiņ. Klasiskās medicīnas un tablešu vietā būs izgudrots kaut kas cits. Bet varbūt būs pavisam citādi?" izstādē aplūkoto nākotnes tēmu loku iezīmē tās rīkotāji.

Izstādē vairākus pareģojumus par nākotni piedāvās mākslinieki Artūrs Arnis, Aigars Bikše, Izolde Cēsniece, Ivars Drulle, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus, Katrīna Neiburga, Leonards Laganovskis, Kirils Panteļejevs, Anta Pence, Krišs Salmanis, Māris Subačs, Artūrs Virtmanis, Andris Vītoliņš, Rihards Vītols un Aija Zariņa. Lielāko daļu izstādes veidos jauni darbi.

Alekseja Naumova personālizstāde "Nebeidzamā ainava"

No 24. februāra līdz 8. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē

Aleksejs Naumovs līdzšinējā četrdesmit gadu radošajā darbībā ir nostiprinājis pārliecinošu rokrakstu, kas atpazīstams ikvienam aktīvam mākslas interesentam. Vērtējot viņa pēdējā divdesmitgadē radītās daudzveidīgās Latvijas un teju vai visas pasaules ainavas, nereti meistars tiek dēvēts par izcilāko plenēristu mūsdienās.

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tapusī izstāde "Nebeidzamā ainava" ir apjomīgākā Alekseja Naumova retrospekcija. Tajā apmeklētāji ieraudzīs gan autora agrīnās kompozīcijas, gan darbus no privātkolekcijām, kas līdz šim netika plašāk rādīti. Izstādē ir aplūkojami audekli, kas atsedz dažādus Alekseja Naumova daiļrades posmus un nozīmīgākos darbības virzienus, ļaujot izsekot līdzi tām kvalitātēm, ko lielākā daļa mākslas cienītāju jau labi pazīst. Ekspozīcija iekļauj arī darbu grupas, kas dažiem skatītājiem varētu būt jaunatklājumi, iepazīstot klātienē gleznotāja virtuozā rokraksta izpausmes citos medijos, piemēram, keramikā, ilustrācijā vai iespiedgrafikā.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!