Dizains reālai pasaulei

Šogad savukārt tā ir sociāli atbildīgā un publikas mīlētā kampaņa #iamintrovert - man būtu interesanti uzzināt, par kādu publiku ir runa? Lielākā daļa Latvijas valstī dzīvojošo par to neko nav pat dzirdējuši, kur nu vēl paspējuši iemīlēt. Londonas gadatirgū bezmaksas alu no pudelēm - iamintrovert , dzēra salīdzinoši maz cilvēku, savukārt, sēžot uz
poda - lasīja to pašu - iamintrovert vēl mazāks skaits. Vai par kampaņas popularitāti un vēl vairāk mīlestību - varētu liecināt dažu mājās palikušo entuziasms?

"... ar ierobežotiem resursiem īstenota kampaņa" - atkal interesanti, presē bija informācija, ka Londonas gramattirgus budžets 2018.gadam , kam šī kampaņa tika veltīta - bija 2 milj + vēl ziedojumi un komandējumi utt. Ja salīdzinām ar tiem, kuriem jābrauc uz ārzemēm pārdot savs produkts un valsts iedod - 0,1 eur - tad , manuprāt, nav īsti smuki rakstīt, ka maz naudiņas bija.

"....ka dizains Latvijā nav tikai dizains svētkiem — īpašiem brīžiem, sajūtām, notikumiem, instalācijām un kampaņām.'' - es formulētu citādāk - ka būtu tik svarīgi, ja Latvijā kvalitatīvs dizains ienāktu mūsu iekdienā un uzlabotu mūsu ikdienu -
piemēram, sabiedriskā transporta pieturas Rīgā ir antidizains, atkritumu grozi antidizains
Piedodiet - Bikše man neirozi ir piedzinis Manu Raini apsēdinot un pataisot par vīriņu ar mazu galvu, bet lielu rumpi - tas ir drausmīgi, kā es tā dēļ mocos vismaz 2 x dienā ejot tam garām

Lūk, es ik palaikam esmu domājusi - ja jau mūsu jaunā paaudze ir tik stilīga, gudra, šika , talantīga - kāpēc tas neizpaužas pilsētā ? Pilsētās? Kur ir tie asprātīgie risinājumi , kvalitatīvie izpildījumi mūsu visu ērtībām, iedvesmai - labākai ikdienai?

Es svētdien biju 4 muižās - visās atjaunotās , koptās, lolotās un visās priekšā bija tādi paši saimnieki - apmierināti, omulīgi, gandarīti - braucām mājās un es domāju - bet redz kā tā vide ietekmē - es tur tikai pagrozījos, drusku parunājos - bet vēl šodien smaidu un domāju, ka dzīve ir izdevusies

Tā kā - jā, ir ko spriest un ir ko darboties ...

interesants viedoklis un prasās pēc diskusijas, jo manā skatījumā 1.vietu ieguva identitātes un emocionālās iesaistes dizains, vai to var uzskatīt par īslaicīgu vai mazāk nozīmīgu?

RIFF ir kino festivāls, un kino festivāli ir ierasts dizaina žanrs, kurā bieži notiek centieni izveidot jaunu vai vismaz interesantu dizaina valodu. Manuprāt, RIFF arī tas izdodas, īpaši pirmajos gados. Komikss, kas šķiet nostalģiski atceras (jauši vai ari nē) cik grūti gāja seriāla Black Books varoņiem un attēlo īsti nepamatotu vai neprecīzi formulētu stereotipu par kādu latviešu grupu, kaut meistarīgi zīmēts, ir un paliek komikss.

Paldies par interesanto rakstu. Pats par dizainu padziļināti neinteresējos, tādēļ balvas laureātiem piegāju pilnīgi nekritiski. Gan #iamintrovert, gan RIFF 2017. gada vizuālā komunikācija tiešām bija lieliski izstrādāti, un pirmā vieta likās pelnīta. Bet, patiesi, kādēļ aprobežojamies ar reklāmas materiāla apbalvošanu, ja starp finālistiem ir tik daudz intriģējoši lietišķā, preču, pakalpojuma dizaina piemēri?