Ir dienas, kad -23 grādu temperatūrā stāvu pie Pēterbaznīcas ar noskrandušu, dzeltenu koferi un atdzisušu kafiju krūzē un domāju – kā būtu, ja pēc augstskolas absolvēšanas es būtu iekārtojusies siltā birojā ar veselības apdrošināšanu un izaugsmes iespējām. Bet šīs domas ir neauglīgas un ātri pāriet (kā tad, -23 grādu temperatūrā ātri pāriet tikai dzīvotgriba). Un tur jau nāk viņš – smaidīgs, entuziasma pilns kanādietis dzeltenos šortos. Līdz ar nācēju izgaist visas manas domas par silto gultu ar kaķi un nesalstošiem pirkstu galiem.
Gida darbā esmu strādājusi visu savu pieaugušā cilvēka vecumu un varētu to iedalīt trijās kategorijās – darbs ar bērniem, sarežģītā vēsture un Rīgas vēsturiskais centrs.
Mana darba ikdiena paiet aptuveni šādi:
No rīta pie Peitavas ielas sinagogas "Peitav šul" pārim no Izraēlas stāstu par ebreju vēsturi Latvijā. Esmu nolīgta par gidi privātai ekskursijai.
Vīrietis uzmanīgi klausās stāstījumā, sieviete par to sadusmojas. Vīrietim rodas daudz jautājumu, sievietei – daudz atbilžu. Sākas kaisles drāma, kuras rezultātā sieviete aizliedz vīrietim maksāt par ekskursiju. Šķiramies kā draugi.
Pēcpusdienā vedu tūristu grupu uz tuvējo Maskavas forštati.
Pēc pirmā apskates objekta kāds vīrietis zilā uzvalkā paceļ rādītājpirkstu un apgalvo, ka Sicīlijas ebreji drīzumā sacelsies un valdīs pār pasauli. Vīrs personīgi esot saticis viņu līderi un katru mēnesi pārskaitot viņam visai ievērojamu naudas summu.
Kamēr apskatām vietu, kur reiz atradās Rīgas Horālā sinagoga, kāda sieviete blakus piemiņas plāksnei nosēžas špagatā un, pacēlusi pašportretu koku, cenšas iemūžināt savu iespaidīgo, neona rozā šortos tērpto pēcpusi. Tikmēr cits viesis izmanto izdevību pavaicāt, kas ir Ādolfs Hitlers un vai viņam gadījumā nav kāda saistība ar nacistiem.
Visu ceļu, neatkarīgi no ekskursijas tēmas – Centrāltirgus, Latvijas virtuve, spīķeri, koka arhitektūra, bulvāru loks –, vīrietis zilajā uzvalkā ik pa brīdim paceļ pirkstu un atkārto, ka jaunais mesija celsies un nāks pēc mums. Pēc pēdējā apskates objekta vīrietis, pirkstu pacēlis, vēlreiz atgādina, ka tā stunda nāks, un aizklibo "McDonald’s" virzienā.
Kāds kungs pēc divarpus stundu klausīšanās manī atzīst, ka nemaz nav vēlējies doties ekskursijā, bet, kad, ejot garām Pēterbaznīcai, izdzirdējis, ka mums tagad jādodas uz Centrāltirgu, bez ierunām paklausījis. Tikmēr pie Brīvības pieminekļa kāds ārzemnieks, izģērbies pilnīgi kails, ar galvu pa priekšu ielec Rīgas kanālā. Krasta otrā pusē viņu sagaida divi smaidīgi policisti ar dvieli rokās (vīrietis peldei ir gatavojies).
Ekskursijas nobeigumā holandiešu kundze pie Nacionālās operas man vaicā, kura no repertuāra izrādēm ir mana iecienītākā. Atbildu, ka man nav piemērotu apavu, lai apmeklētu operu. Nākamajā rītā šī sieviete uz ekskursiju atnes jaunas augstpapēžu kurpes, kuras neizskaidrojamu iemeslu dēļ man der kā uzlietas. Apmaināmies kontaktiem. Kopš tās dienas man katru gadu pastā pienāk kaste ar jauniem apaviem. Diena ir galā.
Darbs Stūra mājā
Pirmā ekskursija, kura jāvada vakarā, mani sagaida atplestām rokām – ir tumšs, pagalmā zibeņo, birst krusa, virinās ēkas logi, vējš aizcērt pastaigu laukuma durvis, no šautuves skan šāvienu skaņas (tur tiek rādīts fragments no Andžeja Vajdas filmas "Katiņa"). Stiprā vēja dēļ saplīst viena no augšstāvu logu rūtīm, birst stikli. Gandrīz neviens neraud. Diena ir galā.
Kāda cita diena sākas ar tūrista jautājumu: "Cik bieži cilvēki jūsu tūrēs cietuma kamerās mēģina nodarboties ar seksu?"
Šī ir ģībšanas diena. Manu ekskursiju laikā šodien noģībuši divi cilvēki. Apmeklētāji parasti ģībst pratināšanas telpā. Gaisa trūkums šaurajā istabā un stāstījums par cilvēku pratināšanu uz viesiem mēdz atstāt zināmu iespaidu. Tādiem gadījumiem darbinieku telpā ir daudz cukura. Parasti tas, sajaukts ar ūdeni, pēc pāris malkiem kritušajam palīdz.
Kamēr steidzos pēc cukurūdens, mani apdzen apmeklētāja un sāk ar dūrēm dauzīties pie durvīm, kliedzot, lai laiž viņu no šejienes laukā (ekskursijas sākumā durvis aizslēdzam, lai cilvēki neklaiņotu pa kamerām un neapmaldītos). Cilvēki no šīs vietas doties prom vēlas visai bieži. Taisnības labad jānorāda, ka parasti viesi ekskursijas laikā mierīgi palūdz, lai viņus izlaiž laukā.
Pēc ekskursijas viesu grāmatā atstāti divi jauni ieraksti. Pirmais: "This ir all just Western propaganda", otrais: "The guide was hot".
Uz vakara ekskursiju nopirktas divas biļetes. Viena apmeklētāja ir aptuveni desmit gadus jauna meitene. Otrs ir vīrietis ar vienu aci, kurš ik pa laikam izvelk no kabatas plastmasas pudeli, aizmet to tālumā un tad skrien pudelei pakaļ. Viņš par kaut ko gardi smejas, un vienīgais, ko visas ekskursijas laikā pasaka, ir: "Es visu zinu."
Pratināšanas telpā vīrietis paķer pie galda piesieto gumijas steku un, skaļi smejoties, sāk sist ar to pa galdu. Situācija ilgst vismaz minūti. Nostājos priekšā mazajai meitenei, izejam no telpas un kāpjam lejā apskatīt pagraba kameras (tas ietilpst manos darba pienākumos). Pēc brīža mums seko arī vīrietis, rokā grozot plastmasas pudeli un noslēpumaini smīnot. No pagraba iznākam dzīvas (ja vien šis viss nav mūžīgs pēcnāves sapnis), diena ir galā. Bet rīt nākamā.
Darbs ar bērniem
Tehniskās jaunrades nama pagrabā kolēģis veic eksperimentus ķīmijas amfiteātrī. Ar bērniem runājam par viņu asociācijām ar konkrētām vielām, kuras izmantojam eksperimentos. Kāds otrklasnieks bilst, ka vasks viņam asociējoties tikai ar džakuzi zonas depilēšanu.
Zinātnes centra pagrabā stāv zārks (jo tā ir forša vieta un tas ir skaists zārks). Kāds no bērniem ieguļas zārkā un sauc, ka tur ir daudz ērtāk nekā viņa gultā mājās. Skolotāja saķer galvu. Kāds cits bērns tikmēr stāvu augstāk ielavījies planetārijā, kur aizsnaudies. Diena ir galā.
Citā dienā zinātkāres centrā stāstu bērniem par eksponātiem. Tikmēr vecāki atsevišķā telpā gatavo mazu uzkodu galdu, jo vienam no bērniem ir dzimšanas diena. Pēc kāda laika atklājas, ka nodarbības laikā vecāki ir labi iedzēruši un aizgājuši uz bāru pāris stāvus augstāk, atstājot sešgadnieku vienu ar milzīgu nazi pie dzeltenas Minionu formas kūkas. Kamēr griežu kūku, daži bērni saskrienoties ir pārsituši galvas. Baltā zinātnes centra grīda klājas asinīm. Florbola laukuma vidū mētājas picas šķēle. Kāds atkal ir piečurājis spoguļu labirintu. Diena ir galā.
Ir gaišs, +23 grādu silts rīts.
Manu degunu no saules stariem sargā liela platmale. Dzeru vēsu ūdeni un pie sevis domāju – cik ļoti man ir paveicies, ka varu saņemt algu par pastaigāšanos. Un tur jau entuziasma pilni nāk viņi.
10