Agnese Krivade 1
pirms 2 gadiem
Mūžīgā gaisma atspīd lai viņai un lai gaiši Tev Iļja un Tavai ģimenei izkuģot šos bēdu ūdeņus.
Paldies, ka uzrakstīji, padalījies ar visiem šajā ļoti privātajā mirklī, un ka mēs visi varējām šajā brīdī pabūt kopā ar jums caur šo rakstu. Man tas dod neatsverami daudz - šāda kopābūšana, kur mēs stāvam visi kopā ap ugunskuru, esam komūnijā, neatkarīgi no tā, ko runājam un kam ticam, mēs piedzimām un mīlam un visi arī nomirsim, un to der atcerēties rakstot (ko pēc šī vispār vairs iespējams uzrakstīt? )
- ar valodu pieskarties tam, kas ir īsts, nepazaudēt saikni ar savu elpu, aizklīstot poētiskās abstrakcijās un dogmatiskās atšķirībās, un paldies, ka atjaunoji manu ticību tam, ka valoda vēl ir ar mieru būt kontaktā ar esamību.
Raksti
07.05.2021
3
Diagnoze – mīlestība