Dzeja
26.07.2019

debesīs skurstenis

Komentē
1

===

mēs nesam sauli pretī tumsas ledus blāķim tuvojamies
un
kūstošais melnums iedarvo mūsu neslēptos nolūkus

pēc misijas galējā punkta
dosimies izstaigāt nāves jūras nospriegoto atomu režģi

kad piestās ieslēgtā viļņošanās salasīsim kaulu žagarus
operas laukuma grāmatu svētkiem

no krūškurvjos uzkrātajām nobērsim dažas sirds sūtras
ar kāškrustā saliktām karotēm iemaisot tēvreizi

salutējot smagajam sistēmas spīdeklim un feminismam
arī resnas neskūtas izspūrušas dievmātes reizīti

pēc tam brīvi no domām uzrausim sērkociņus
lasīsim liesmās uz pakritušu +8 tiecošos lappušu skaitu

mirklī kas apsegs negatīvo cipara dvīni (lai nesadegam)

 

===

pavērot apkārtni
neiestigt uz āru izgrieztajā iekšpusē
minot vīna spaidu
kā sieviete paralēlajā ietvē pastumt ratiņus
ar pavasara bērnu tajos
trausli pārvietoties
kā piektdienas atpūtas spēku pamestais vīrs
pārtikt no zivīm
kā jūra okeāns dzelme
apturēt tramvaju atkal sazemēties
sakliegt uz visu pasauli
ar čukstu noglāstīt savu sudrablapsas galvu
ietonēt stiklus
nenopirktajam automobilim
parkā uz soliņa pārlasīt kabalu
no putniem iztīrīt nocirsto koku skursteņus
no smiekliem un atmiņām
izveidot ābeci
izplatīt neatšifrējamu palīgā saucienu
un
atgriezties sevī

 

===

ar kailām pēdām pa asām emocijām kā stikla
lauskām
ticot ka nesagraizīsies
tu ej un nezaudē ne pilienu asiņu kamēr acis
mīņādamās pa kvēlojošām oglēm
arī ar pārliecību
tomēr izplēn reizē ar laikmeta panorāmas kar-
stumu

(veči no sagāztajiem kokiem sanaglo krustus
savāc no tavas kabatas sieta
izbirušās naglas
kādam skandināvu izcelsmes vīram ir veseris
turpinājums
sīki izklāstīts uz piecstāvu ēku pagalma žoga)

tava reliģija akmens esības nospiests 100kājis
starp cilvēces pavirši pārlasītajām
visuma grāmatas lapām ektoskelets
kas zaudē posmu pa (vēstures) posmam dievs
tava zeme pārvēršas ziemā

(viņi iemērc degvīnā lupatu
pietuvina izkaltušajai lāstus vaidošajai mutei
kādam jūdam ir debesīs skurstenis)

 

===

svastiku sniegpārsliņas iegrimst tavā melnajā ādā
un maija svelmē
tik saldi tik saldi
kā kurkuļi zem cukura vitrīnas pases vāka
nomet astītes

tu nevēlies dzīvot ne šā ne tā
ne citādi
tāpēc apjoz ap vidukli akordeonu
un ķīļrakstā skaiti un pārskaiti tēvreizi

ar tavu izelpu
varētu uzpildīt no apgrozības izgājušus printerus
izdrukāt pretējā kausā
līdzsvaram liekamus uzsaukumus
cilvēkiem velniem
un kādam vienu aci pavērušam dievam

tu savelc ciešāk atirušos diegus ap uzacīm
iešpricē lūpās čūsku indi
ar pudeļu attaisāmo sašķel divās upēs savu mēli un
kārdini aisbergus

(+36,6 grādu karstumā)

cirks atbraucis
klauni vēdina pilsētu ar nolaupītās eiropas svārkiem
tu iemet ar nažu metēju
apzodz liesmu rijēju un vienu norij

melnā izbalē svaigi sarkana

 

===

stāsti par šo un to un būtībā par itin neko

tu saules gludeklim ļauj slidināties pa ādas areālu
lai atlīmējas segums un
piesoļodams pie lāčplēša un krišjāņa barona stūra
skatloga
tu uzmanīgi nopētī savas miesas šķiedras
vai tās katra atsevišķi un organizētā kopumā iztur
ikdienas sarunu tveici

apmierināts ar novēroto
tu tin atpakaļ skrejceļu pa skrejceļam
kāpdams pa domās izšauto vārdu līdz starta pakā-
pienam

dzīve kā alumīnija kārts ar svina uzgaļiem
tavu smago kaleidoskopa pasaulē nākšanu un kā
tu pats paredzi līdzvērtīgu tās pamešanu
lāčplēša un brīvības skaldnes izstieptajā plaukstā

trīs šķipsnas smilšu
sacietējušas emocijas koksnes mētelis
kā bruņojums
un vienīgi dievam slēdzama dienasgrāmata

 

===

viņi ir sajaukuši prātus ar starpniecību
pauž slavu durvju stenderēm
lūkojas sāls šķirstos un saskata bezgalību
apgraiza saknes
izgriež acis
kājām gaisā apgriež savas dzīves un iet pa gaisu
mākoņu ceļiem nepieskardamies
viņi iesloga dievu zemeslodes kodolā
uzšauj velnu debesīs
abus padarot nelaimīgus
mīl tuvāko bet ienīstot sevi panāk līdzsvaru viņi
ir tie par ko izliekas
pie māla krustiem sizdami patiesību un tēlošanu

 

===

mūs notrulina ieilgusī priekšpilsētas klusēšana

kļūstam asāki par virpuļviesuli neizturējušiem stumbriem
gāžam paši pa labi
pa kreisi
brīžiem mīdami ieņemtās puses un priekšrokas

(krītam un neceļamies spītējot krizdami dziļāk)

no klēpjiem izgrūžam svētos un ucināmos
to vietā krājam sagrauto pilsētu ķieģeļus

mēs būvējam jaunu jau atkal ko jaunu

ar kārtējo svilstošas idejas saucienu

 

===

priekštats par tevi no izmētātajiem stāstiņiem
sadiegta lupatu lelle
un priekšlaicīgi sastingušajās lūpās
kvēlojoša koka karote

visas nezināmās pasaules sadodas rokās
lai pieminētu tavu nāvi un augšāmcelšanu
vēl vienai glābjošos glābjošai dzīvei
kārtējam krustam uz krusta ne adatas dūriena
kartei un enkura karikatūrai
uz tava pārpasauļotā augšdelma

o zaratustra pelnutrauku rijēj
o nimrod nakts neapturēto cilvēku medniek
o tu kad x pārtop par y

mirstīgo domas padomi aizdomas
sāls sālstrauki un sālsmaize

tavas mājas
galējās istabas visattālākajā kaktā
gaida pelēka
mūžība

Andris Ogriņš

Andris Ogriņš ir 1975. gadā Rīgā dzimis latviešu dzejnieks, piecu dzejoļu krājumu un vienas dzejprozas grāmatas autors (līdz šim pēdējais dzejoļu krājums "Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr" izdots 2021. ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!