Blogs
25.02.2020

Comradery

Komentē
0
Saglabā

Ceļā uz veikalu Purvciemā man jāiet gar deviņstāvu māju rindu. Katrai mājai ir trīs ieejas, tām blakus – maza telpa, kurā ir atkritumu konteiners. Ejot garām, var dzirdēt, kā pa cauruli no augšas lidina pudeles un konservu bundžas. Savukārt uz ielas iemītnieki liek kaudzē nolietotus matračus, slēpes un apģērba gabalus, starp kuriem var atrast arī mazvalkātus, bet jau pirms desmit gadiem no modes izgājušus eksemplārus.

Turpat blakus – trīs dažāda vecuma vīrieši, kuru kopējais vecums varētu sasniegt 120 gadus. Tādi vīrieši, kuri ideālos apstākļos varētu būt pārtikas izvadātāji bērnudārziem, logu mazgātāji vai futbolisti. Viņi iet bez steigas, jokodami, un, ja vien ik pa brīdim neapstātos pie atkritumu kaudzes, lai no tās kaut ko izceltu, varētu nodomāt, ka bauda brīvdienu. Viņiem ir arī transporta līdzeklis – dzelzs rati no lielveikala, kuri domāti iepirkumiem.

Kad nāku no veikala atpakaļ, es viņus ieraugu jau otrajā lielo māju rindā. Tur, skvēriņā, viņi apsēdušies uz sola. Šķērsām pāri ratiņiem tagad uzlikts dēlis, kas kalpo kā galds. To rotā šņabja pudele un skopa uzkoda. Tās varētu būt darba dienas beigas vai arī vienkārši – draudzīga pasēdēšana, un angliski to varētu saukt par comradery*.

Cita epizode

Kanālā BBC ir raidījumi par dažādām pasaules valstīm, to cilvēkiem un viņu dzīvesveidu. Pirms vairākiem gadiem nejauši gadījās redzēt sižetu, kuru bieži atceros. Tas bija par kādu no Āfrikas valstīm, precīzi neatminos – par kuru tieši.

Notikums risinājās kādā ciematā. Tajā piedalījās piecu cilvēku grupa – viņiem rokās bija nūjas, ķekši, lāpstas un tīkli. Kompānija raitā solī gāja pa visai tuksnešaina izskata vietu, varēja noprast, ka viņiem ir kāds neatliekams uzdevums. Cilvēku augumi bija tumši un stiegri, visiem kopā nevarēja būt ne 150 gramu liekā svara uz kauliem. Garās kājas bija ievilktas koši zilas, oranžas un caurspīdīgas plastmasas iešļūcenēs, kuras par sandalēm nebūtu pareizi saukt. Reportieris fonā paskaidroja, ka šie vīrieši dodas medīt iepriekš noskatītu žurku.

Mednieki nonāca pie neliela pauguriņa. Viņi zināja, kā izvietoties stratēģiski pareizās vietās, un tūdaļ ķērās pie darba – no dažādām pusēm dukurēja alas un raka paugura zemi. Varēja redzēt, ka viņi zina, ko dara, kustības bija nesasteigtas, bet precīzas. Drīz vien žurka bija nomedīta.

Pa ceļam uz mājām vīri piestāja pie veikala, lai nopirktu araku – anīsa šņabi –, pēc tam medījums tūdaļ tika apstrādāts un likts uz uguns. Tad vīri varēja sasēsties aplītī ap uguni, iedzert araku un visos sīkumos nesteidzīgi pārrunāt veiksmīgās medības un citus notikumus, draudzīgi izbaudot kopā pavadīto laiku. Angļu reportieris to trāpīgi nosauca par comradery.

 

*Comradery – biedriskums, siltas, draudzīgas jūtas (angļu val.).

Tēmas

Māris Bišofs

Māris Bišofs ir mākslinieks un ilustrators, kurš strādājis ne tikai Latvijā, bet arī Izraēlā, Francijā, ASV un citviet. Viņa zīmējumi publicēti daudzos pasaulē zināmos laikrakstos un žurnālos.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!