Domas
17.01.2013

Cīruļi un pūces

Komentē
0

Mūsdienu pasaule diskriminē un sazvērējas pret visiem. Cieš gan tie, kas ceļas agri, gan tie, kam patīk pagulēt ilgāk. Svarīgākās ekonomiskās aktivitātes notiek dienas pirmajā pusē, tā sodot pūces, savukārt visa interesantā dzīves daļa (tā, kuras dēļ ir vērts dzīvot) norit vakaros. Tādējādi cīruļi tiek padarīti par garlaicīgiem karjeristiem, bet pūces par nekam nederīgiem sliņķiem un dzīves baudītājiem.

Ko ar to iesākt?

Ir vairāki zinātniskie žurnāli, kas veltīti cirkādiskajiem (diennakts) ritmiem un hronobioloģijai (hronobioloģija ir plašāka tēma, kas ietver arī citas sakarības, piemēram, sezonālus ritmus). Rezultātā par cilvēku gulētiešanas un celšanās paradumiem ir diezgan daudz kas zināms.

Vispirms jāapstiprina acīmredzamais – jā, cīruļi un pūces patiešām pastāv. Parasti uzskata, ka cirkādiskais ritms ir indivīdam pārsteidzoši stabils visas dzīves garumā [1]. Vismaz daļēji cirkādiskais ritms ir ģenētiski noteikts, turklāt dienas režīmu nosaka uzreiz vairāku gēnu kombinācija [2]. Tātad tas, kas piedzimis kā pūce, visu mūžu nespēs aiziet gulēt laikus un laikus piecelties.

Tomēr nav gluži tik vienkārši. Dažāda vecuma cilvēkiem ir atšķirīgi ritmi. Likteņa ironija – kamēr bērns dzīvo mājās un var pats brīvi izvēlēties savu celšanās laiku, lielākoties viņš ir cīrulis, kurš kaitina vecākus, neļaujot rītos pagulēt ilgāk. Izņēmumi ir reti, lai gan laiku pa laikam uzrodas arī cilvēki, kuri ar pārliecību apgalvo, ka jau zīdaiņa vecumā vecāki cīnījušies ar spītīgo mazuli, kurš vakarā nekādi nav bijis noliekams gulēt, bet miegam nozagto laiku ar uzviju izmantojis, ilgāk guļot no rīta.

Ļoti precīza informācija par bērnu cirkādisko ritmu nav atrodama arī zinātniskajā literatūrā, jo to ir problemātiski iegūt. Būtu jāveic sarežģīts un dārgs kvantitatīvs pētījums, lai noteiktu, cik lielā mērā bērnu gulētiešanas un celšanās laiku ietekmē vecāku uzspiestais režīms, bet cik lielā mērā bērns to nosaka pats atbilstoši savam iekšējam ritmam. Rezultātā ir samērā maz datu par bērnu līdz 10 gadu vecumam gulēšanas režīmu.

Ar esošajiem datiem tomēr pietiek, lai konstatētu, ka vairumā gadījumu jaunākā skolas vecuma bērni ātri sāk novērtēt prieku, kas rodas no ilgākas pavārtīšanās pa gultu. Tagad, kad možums agrā rīta stundā būtu tikai vēlams, vecākiem rītos bieži nākas nopūlēties, mēģinot dabūt bērnu vertikālā stāvoklī. Fizioloģija it kā par spīti pagriežas par 180 grādiem, un skolas vecuma bērni strauji kļūst par pūcēm. Sākumposmā viņi vēl ir cīruļi, vismaz brīvdienās, bet arī tas ar laiku pagaist.

Prasība pēc vēlākas gulētiešanas un vēlākas celšanās turpina strauji augt līdz apmēram 20 gadu vecumam. Hronobiologi pat iesaka to izmantot kā atskaites punktu, lai noteiktu, kad beidzies pusaudža vecums un sācies pieaugušā dzīves posms. Sievietēm tas vidēji pienāk ap 19,5 gadiem, bet vīriešiem – apmēram 21 gada vecumā [3].

Pēc šī maksimuma cilvēki sāk lēni un vienmērīgi doties atpakaļ cīruļu virzienā, sirmā vecumā (pēc 80 gadu sasniegšanas) ieejot tādā pašā diennakts ritmā, kāds viņiem bija raksturīgs pirmajos skolas gados.

Kādā nesen veiktā pētījumā Lielbritānijā ir konstatēts – pusaudžiem ir nepieciešams diezgan maz miega, lai labi mācītos skolā. 16 gadu vecumā vislabākās sekmes uzrāda tie skolēni, kuri naktī guļ vidēji 7 stundas. Tiem, kas guļ vairāk vai mazāk par 7 stundām, sekmes vidēji ir zemākas [4]. Tiesa, jāņem vērā, ka tas ir korelatīvs pētījums. Tas nozīmē, ka nevaram pilnībā novērtēt, kas ir cēlonis un kas ir sekas. Varbūt mērķtiecīgākie un talantīgākie spēj labāk apvienot visu, kamēr mazāk talantīgie apzinās savas vājās vietas un tādēļ izvēlas gulēt vairāk.

Zinātniska korektuma vārdā jāpiebilst, ka šis jautājums vēl nav uzskatāms par līdz galam atrisinātu. Citi pētījumi mēdz uzrādīt pozitīvu saistību starp miega daudzumu un sekmēm mācībās [5].

Cilvēki pārsvarā ir būtnes ar inerci. Reģistrējot diennakts izmaiņas hormonālajos līmeņos un ķermeņa temperatūrā, Hārvardas universitātes pētnieki konstatēja, ka lielākajai daļai veselu cilvēku iekšējais priekšstats par diennakts garumu nedaudz pārsniedz 24 stundas – vidējais cirkādiskais ritms ir 24 stundas un 11 minūtes ± 16 minūtes [1]. Pārsteidzoša ir rezultātu stabilitāte – mazas atšķirības starp indivīdiem. Gandrīz visu cilvēku iekšējais pulkstenis atpaliek apmēram 11 minūtes diennaktī, un ir vajadzīgi rīta gaismas stari, lai pulkstenis atgrieztos pareizajā pozīcijā. Dziļi pazemē vai citos apstākļos, kur diennakts maiņas nav tik izteiktas, iekšējais pulkstenis sāk atpalikt bezcerīgi.

Mūsdienu civilizācija iekšējo pulksteni iespaido vēl nelabvēlīgāk. Elektrības klātesamība diennakts sajūtu pagarina līdz pat 25 stundām [6]. Lūk, tieši elektrība ir vainojama pie tā, ka mūsu pasaule ir pārvērtusies par pūču rezervātu.

Lai arī iepriekš rakstā minēts, ka cirkādiskais ritms, pareizāk, tā atšķirība no vidējā rādītāja starp vienaudžiem, dzīves gaitā ir diezgan stabils, tomēr izmaiņas dienas ritmā var būt saistītas arī ar emocionālo stāvokli. Piemēram, depresija var būt saistīta ar agrāku pamošanos no rīta un izmaiņām miega struktūrā [7]. Tātad ne visi, kas ceļas agri, ir cīruļi. Ja agri no rīta mosties sāk cilvēks, kuram agrāk tas nav bijis raksturīgi, ir jāmeklē speciālista palīdzība.

Cilvēka miegainība fizioloģiski ir saistīta ar hormonu un citokīnu cirkulāciju, kā arī ķermeņa temperatūru. Vakarā temperatūra pazeminās, bet asinīs pieaug melatonīna koncentrācija. Savukārt kortizols paaugstina organisma aktivitāti un prāta modrību agrās nomoda stundās [8].

Mērot šo un citu vielu līmeņus asinīs, jau pirms vairākiem gadu desmitiem ir konstatēts, ka cilvēka darbaspējas augstākās ir rīta pusē. Tomēr iekšējais rīts dažādiem cilvēkiem iestājas dažādos laikos. Kādam augstākās darbaspējas būs septiņos no rīta, bet cits to pašu aktivitātes līmeni sasniegs tikai vienpadsmitos.

Savukārt labs miegs ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos atmiņa, spēja apgūt jaunas zināšanas un iemaņas [9], kā arī dažādu citu organisma funkciju nodrošināšanai, kas visaktīvākās ir miega stundās. Tas nozīmē, ka izteiktas pūces, ceļoties savam iekšējam pulkstenim neatbilstoši agrās rīta stundās, traucētā miega režīma dēļ nevar pilnībā realizēt savu garīgo potenciālu, kā arī ir pakļautas lielākam slimību riskam. Mūsdienās, kad darba pienākumi kļūst arvien sarežģītāki, bet katra indivīda gan ekonomiskā, gan cilvēciskā vērtība arvien lielāka, šim faktam ir pieaugoša nozīme.

Iespējams, pielāgošanās grūtību, bet varbūt arī kādu citu iemeslu dēļ ir konstatētas arī atšķirības cīruļu un pūču personībās. Cīruļi vidēji ir stabilāki par pūcēm, ar stabilitāti saprotot noturību pret stresu, intelektuālu atvērtību un apzinību [10].

Gan pašiem cilvēkiem, gan darba devējiem būtu nepieciešams apzināties individuālās darba laika īpatnības. Piemēram, cilvēkiem nevajadzētu sevi mocīt, izvēloties profesijas, kurās aktīvākās darba stundas būtiski nesakrīt ar viņu iekšējiem ritmiem. Savukārt darba devēji iegūs vairāk, ja spēs birojā organizēt brīvāku darba režīmu, pieļaujot, ka daļa darbinieku ierodas darbā agrāk, bet citi vēlāk.

Arī skolām būtu ieteicams pielāgoties. Pagaidām tas šķiet diezgan grūti sasniedzams mērķis, bet, iespējams, pieaugošās tālmācības iespējas ar interneta palīdzību ar laiku ļaus elastīgāk plānot arī skolu darba laiku, ļaujot izteiktām pūcēm izvēlēties citu mācību režīmu, kas nepieprasa celšanos agri no rīta.

Ko iesākt privātajā dzīvē, ja ģimenes locekļiem būtiski nesakrīt sajūta par vēlamo gulētiešanas un celšanās laiku? Lūk, tas jau ir jautājums, uz kuru atbilde ir jāmeklē katram pašam.

 

[1] Czeisler, C. A., Duffy, J. F., Shanahan, T. L., Brown, E. N., Mitchell, J. F., Rimmer, D. W., Ronda, J. M., Silva, E. J., Allan, J. S., Emens, J. S., Dijk, D. J., Kronauer, R. E. (1999). Stability, precision, and near-24-hour period of the human circadian pacemaker. Science, 284(5423):2177-2181

[2] Ebisawa, T. (2007). Circadian Rhythms in the CNS and Peripheral Clock Disorders: Human Sleep Disorders and Clock Genes. Journal of Pharmacological Sciences, 103: 150-154 https://mywebspace.wisc.edu/carollee/web/Lee/611%202009%20ReadingWEB/EbisawaDSPS2007.pdf

[3] Roenneberg, T., Kuehnle, T., Juda, M., Kantermann, T., Allebrandt, K., Gordijn, M., Merrow, M. (2007). Epidemiology of the human circadian clock. Sleep Medicine Reviews, 11: 429-438 http://www.researchgate.net/publication/5909437_Epidemiology_of_the_human_circadian_clock/file/79e415017b9cd2a126.pdf

[4] Study Suggest 7 Hours' Sleep Best For High School Students. (2012). Medical News Today. http://www.medicalnewstoday.com/releases/241546.php

[5] Wolfson, A. R., Carskadon, M. A. (1998). Sleep schedules and daytime functioning in adolescents. Child development, 69(4):875-887

[6] Duffy, J. F., Wright, K. P., Jr. (2005). Entrainment of the Human Circadian System by Light. Journal of Biological Rhythms, 20(4): 326-338

[7] Boyce, P., Barriball, E. (2010). Circadian rhythms and depression. Australian Family Physician, 39(5): 307-310

[8] Monk, T. H., Petrie, S. R., Hayes, A. J., Kupfer, D. J. (1994). Regularity of daily life in relation to personality, age, gender, sleep quality and circadian rhythms. Journal of Sleep Research, 3(4): 196–205 

[9] BaHammam, A. S., Alaseem A. M., Alzakri, A. A., Almeneessier, A. S., Sharif, M.M. (2012). The relationship between sleep and wake habits and academic performance in medical students: a cross-sectional study. BMC Medical Education,  12: 61 http://www.biomedcentral.com/content/pdf/1472-6920-12-61.pdf

[10] DeYoung, C. G., Hasher, L., Djicik, M., Criger, B., Peterson, J. B. (2007). Morning people are stable people: Circadian rhythm and the higher-order factors of the Big Five. Personality and Individual Differences, 43: 267-276 http://www.tc.umn.edu/~cdeyoung/Pubs/DeYoung_2007_circadian_metatraits_PAID.pdf

Tēmas

Reinis Lazda

Reinis Lazda ir sociālais un organizāciju psihologs ar plašām interesēm un cieņas trūkumu pret neapstrīdamām patiesībām.    

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!