Foto: Alex Hinchcliffe/Cirkus Cirkör
 
Ar bērniem
14.05.2015

Cirks sabiedrības labklājībai

Komentē
0
Saglabā

Pirms piecpadsmit gadiem Sanktpēterburgā kādā metro stacijā, kur bieži uzturējās ielu bērni, krievu teātra režisore Larisa Afanasjeva (Лариса Афанасьева) un vācu sociālā darbiniece Astrīda Šorna (Astrid Schorn) novietoja brīvi pieejamu cirka ekipējumu. Tā bija ēsma. Daži bērni tik ļoti aizrāvās ar patstāvīgiem cirka treniņiem, ka projekta autores viņus uzaicināja turpināt treniņus tuvējā skolā. Tas bija sākums pirmajam un pagaidām vienīgajam sociālā cirka projektam Krievijā "Circus Upsala". Pagāja laiks, kamēr noformējās pirmā grupa un izveidojās iekšējā disciplīna. Sākotnēji jaunieši uz treniņiem nekad neieradās noteiktajā laikā, līdz skolas vadītājas saprata, ka viņi vienkārši nepazīst pulksteni. Liela daļa šo bērnu un jauniešu bija atmetuši ar roku tradicionālajai izglītības sistēmai, tāpēc disciplīnu nepazina. Tomēr  "Circus Upsala" attīstījās, un aizvien vairāk jauniešu izvēlējās cirka treniņus, nevis nīkšanu metro stacijā. Pēc dažiem gadiem šī trupa sāka uzstāties jau pati savā teltī, bet šodien, pateicoties privātu mecenātu atbalstam, skolai ir sava ēka.

Šobrīd Upsalas cirks kopā ar savu trupu dodas uz dažādiem krīzes centriem un nevalstiskām organizācijām, aicinot tur satiktos bērnus un jauniešus pievienoties grupai. Projekta mērķis ir pavisam vienkāršs: ar cirka pedagoģijas palīdzību integrēt viņus sabiedrībā un izglītības sistēmā, kā arī piedāvāt viņiem iespēju ar cirka palīdzību pastāstīt savu stāstu. Katru vasaru cirka trupa dodas trīs mēnešu tūrē pa Eiropu un Krieviju. Pirmās trupas dalībnieki šobrīd ir izauguši, atraduši savu vietu dzīvē, un daudzi no viņiem turpina darbu skolā kā treneri vai realizējuši mākslinieku karjeru. Organizācija attīstās, un pirms dažiem gadiem cirks aizsāka sociālā cirka nodarbības cietumos. Bet cirks "Upsala" nav ne pirmā, ne arī vienīgā organizācija, kas izmanto cirka pedagoģiju sabiedrības problēmu risināšanai.

Absolūta paškontrole, perfektu ķermeņu idealizēšana, perfektā cilvēka tēls ir cirka mākslas esence. Vai arī nē? Mīts par tradicionālo cirku, kas savdabīgā noslēgtā ģimenē ceļo pa pasauli, nekur ilgi neuzkavējoties, ir radījis mistiski romantisku cirka tēlu.

Sociālais cirks, bieži aizmirsts, patiesībā ir viens no svarīgākajiem un izplatītākajiem cirka darba laukiem, kas manifestē pret šo iedomāto cirka tēlu. Cirka pedagoģija savā būtībā aptver visas dzīves sfēras. Sociālais cirks priekšplānā izvirza trīs pamatvērtības cirkā: sociālās saites, fizisko un māksliniecisko izpausmi. Par svarīgāko šeit kļūst sevis pieņemšana, sevis pārvarēšana, uzdrošināšanās, iespēja izpausties un būt pieņemtam.

Nodarbojoties ar cirku, neizbēgami ir jāpielieto un jāattīsta cilvēka fiziskās spējas. Neatkarīgi no disciplīnas cirks pieprasa pastāvīgu fizisku treniņu un spēju attīstību. Mākslinieku ikdienas treniņi līdzinās profesionālu sportistu treniņiem, bet jaunatnes un sociālajā cirkā tie nodrošina fiziskas aktivitātes un veselīgas rūpes par savu ķermeni. Otrs svarīgs aspekts ir sabiedrība. Ir ļoti grūti ar cirku nodarboties vienatnē – agri vai vēlu indivīdam nepieciešami padomdevēji un biedri, ar kuriem kopā izpildīt trikus un trenēties. Nepieciešamība pēc īpaša ekipējuma vai telpas veicina kopienu veidošanos, un indivīds ir spiests attīstīt savas komunikācijas prasmes. Ne tradicionālajā, ne laikmetīgajā cirkā nav iespējams izdzīvot, ja grupa nav saliedēta. Savstarpēja uzticēšanās ir ne tikai vajadzīga, bet ar laiku kļūst neizbēgama. Vienlaikus verbālajai komunikācijai ir sekundāra nozīme. Pat profesionāļu līmenī kopā strādājoši mākslinieki nāk no dažādām valstīm. Tomēr viņiem izdodas komunicēt arī bez kopīgas dzimtās valodas. Ķermeņa valoda, savas dzīvības uzticēšana grupas biedriem veicina tādu sociālo saikņu veidošanos, kur valodas barjera ir maznozīmīga. Tieši tāpēc sociālais cirks bieži tiek pielietots integrācijas veicināšanai, kur tādas prakses kā, piemēram, drāmas terapiju varētu traucēt vietējās valodas nezināšana.

Cirks ir iespēja ne tikai attīstīt sociālās prasmes, bet arī iegūt ļoti ciešu un solidāru kopienu. Sociālā cirka gadījumā tas bieži nozīmē sniegt piederības sajūtu cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ jūtas atstumti vai neiederīgi sabiedrībā. Trešais, bet ne mazāk nozīmīgais aspekts ir mākslinieciskā pašizpausme. Tieši mākslinieciskā izpausme cirku atšķir no sporta vai citām praksēm, kas varētu indivīdam piedāvāt divus iepriekšminētos aspektus. Triku un izrāžu veidošana prasa radošu domāšanu, veicina iztēles attīstību un piedāvā iespēju runāt par savu pieredzi ar cirka mākslas palīdzību. Valodas nezināšana šeit nerada komunikācijas barjeru. Raksta sākumā minētajā piemēra projektā "Circus Upsala" Sanktpēterburgā bērni un jaunieši savas izrādes veido, stāstot par savu pieredzi un problēmām, ar kurām viņi ir saskārušies savā dzīvē. Došanās viesizrādēs piedāvā iespēju tikt sadzirdētiem plašākā sabiedrībā. Turklāt iespēja izteikties cirkā nepieprasa vienu noteiktu talantu. Cirka priekšrocība ir tā disciplīnu dažādība no klaunādes līdz akrobātikai, un katrs var izvēlēties veidu, kas viņam ir vispiemērotākais, neatkarīgi no viņa valodas zināšanām, fiziskās sagatavotības vai dzimuma.

Cirks nav sports. Tas vienlaicīgi ir un nav sacensība. Lai gan pastāv dažādi cirka festivāli un konkursi, īpaši jauniešiem, disciplīnu dažādības dēļ, kā arī mākslinieciskā noformējuma dēļ ir absolūti neiespējami objektīvi salīdzināt divu mākslinieku sniegumu. Lielākais pretinieks sev ir katrs pats. Treniņu mērķis vienmēr ir pārvarēt savas spējas, pašapliecināties un noticēt, ka ir iespējams iet vēl tālāk. Bet atšķirībā no sporta, kur rezultāts tiek aprēķināts ar skaitļiem, cirka mākslinieka sniegumu var novērot tikai ar skatītāja reakciju un emocijām, ko mākslinieka sniegums ir izraisījis. Laikmetā, kad mēs nepārtraukti saņemam novērtējumu atzīmju, punktu vai naudas formātā, vienmēr salīdzinot ar kādu mistisku maksimumu vai līdzcilvēku sniegumu, iespēja cīnīties tikai ar sevi ir izaicinājums.

Ikreiz, tiekoties ar cirka māksliniekiem, es mēģinu izprast, kas viņus ir piesaistījis cirkam. Un blakus iepriekšminētajiem iemesliem ļoti svarīgu lomu ieņem riska faktors. Tā ir pirmā lieta, ar ko cilvēkiem bieži asociējas cirks. Akrobātu triki pārsteidzošā augstumā – bieži bez drošināšanas sistēmām – katru dienu nostāda mākslinieku situācijā starp dzīvību un nāvi. Šis ir aspekts, kāpēc sociālais cirks ļoti bieži ir pievilcīgs ierocis darbā ar jauniešiem no izstumtām grupām. Iespēja riskēt ir atbilde uz tiekšanos pēc adrenalīna, kas ir ļoti dabiska parādība jauniešu un ne tikai viņu vidū. Cirks piedāvā iespēju riskēt "drošos apstākļos", tādējādi samazinot iespēju, ka šie jaunieši sev nodarīs pāri, riskējot neadekvātās situācijās.

Sociālais cirks balstās uz 4 pamatprincipiem: 1) sevis pārvarēšana kas palīdz attīstīt pašapziņu un pārliecību par savām spējām; 2) fiziskā aktivitāte (līdzsvars, spēks, koordinācija), kas piešķir ķermenim primāro lomu; 3) aktivitāte grupā, kas veicina sadarbību, saskaņu un kolektīva apziņu; 4)uzstāšanās izrādēs, kas ļauj izpausties, apliecināt savu izaugsmi un mainīt paštēlu.

Cirks cīņā ar izstumtību

"Circus Upsala" piemērā šī raksta sākumā redzams, kā sociālais cirks var palīdzēt no sabiedrības izstumtiem jauniešiem atrast savu vietu un apgūt prasmes, kas nepieciešams dzīvei sabiedrībā. Līdzīgi projekti kā "Circus Upsala" ir izplatīti Skandināvijā un visā Eiropā, un jo īpaši Dienvidamerikā. Ņemot vērā mūsdienu globalizāciju un imigrācijas problēmas, cirka pedagoģija bieži tiek izmantota imigrantu kvartālos, piedāvājot jauniešiem iespēju integrēties grupā un iegūt pašapziņu. Ļoti bieži nespēja iekļauties tradicionālajā izglītības sistēmā ir saistīta ar vietējās valodas nezināšanu, un šāda veida projekti ir līdzeklis, ar ko iespējams cīnīties pret izstumšanu.

Lielākais laikmetīgā cirka pārstāvis Skandināvijā "Cirkus Cirkör" piedāvā ļoti daudzveidīgas sociālā cirka programmas. Līdzās darbam ar vietējiem bērniem un jauniešiem "Cirkus Cirkör" vada darbnīcas pansionātos – "Cirks sēdus". Šī programma piedāvā vientuļiem senioriem vecumā no 67 līdz 89 gadiem ne tikai apgūt dažādus trikus sēdus un apjaust savas fiziskās iespējas, bet veicina sociālu saikņu veidošanos. Protams, triki, ko seniori, bieži ar nopietnām veselības problēmām, spēj apgūt, varētu likties pašsaprotami veselam jaunietim. Toties šiem cilvēkiem tas dod iespēju uzdrošināties mēģināt un pārvarēt sevi un apziņu, ka viņu ķermenis vairs ne uz ko nav spējīgs. Šīs programmas noslēgumā seniori kopā ar "Cirkus Cirkör" režisoriem veido "sēdošā cirka" izrādi saviem kolēģiem, pansionāta darbiniekiem un tuviniekiem, kas ieradušies viesos.

Vēl viena interesanta un līdzīga "Cirkus Cirkör" kūrēta sociālā cirka programma ir cirks cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Neatkarīgi no fiziskajiem vai garīgajiem defektiem šīs radošās darbnīcas dod jauniešiem iespēju sevi pārvarēt un izpausties.

Bērnība kara zonā

2013. gada pavasarī somu sociālā cirka organizācija "Magenta" aizsāka projektu sīriešu bēgļu nometnē "Za'atri" Jordānijā. Bērnu un pusaudžu dzīve bēgļu nometnē lielākoties paiet bezdarbībā. Lai arī bēgļu nometnē ir iekārtota skola, ne visi skolas vecuma bērni to apmeklē. Nākuši no kara visplosītākajām teritorijām, bērni un jaunieši ir cietuši no dažāda veida traumām, bieži zaudējuši tuviniekus. Aizsākt sociālā cirka projektu šādā atmosfērā ir visai sarežģīti gan sociālu, gan arī kulturālu stereotipu dēļ. Pirmo gadu organizācijas pārstāvji dzīvoja nometnē, izveidoja infrastruktūru, iekārtoja cirka teltis (atsevišķi meitenēm un zēniem) un, vadot pirmās nodarbības, apmācīja motivētākos jauniešus par treneriem. Cirks kļuva par vietu, kur aizmirst drūmo ikdienu un fiziski izpausties. Programmu par veiksmīgu atzina gan vietējā sabiedrība, gan somu cirka treneri. Šobrīd projekts turpinās, vietējie treneri turpina nodarbības un saņem regulāru atbalstu no organizācijas Somijā – ekipējumu, padomus, videomateriālus. Šobrīd nometnē treniņi notiek 5 reizes nedēļā divreiz dienā gan zēniem, gan meitenēm. Vietējie treneri ir ieviesuši paši savu disciplīnu, uzstājot, ka visiem cirka dalībniekiem ir jāapmeklē skola, tādējādi veicinot izglītības turpināšanu.

Šāda veida projektu ir aizvien vairāk un vairāk, ne tikai bēgļu nometnēs, bet arī reģionos, kur ilgstoši notiek karadarbība, piemēram, "Mobile Mini-Circus for Children" (MMCC) Afganistānā. Šie projekti palīdz jauniešiem kaut uz mirkli aizmirst par pārdzīvoto, atgūt pašapziņu un izvirzīt sev jaunus mērķus. Vienalga, vai viņi atrodas bēgļu nometnēs vai kara darbības zonās, neviens nav spējīgs viņiem apsolīt, ka karš kādu dienu beigsies vai ka kādu dienu nometni varēs pamest. Tomēr šie projekti cenšas palīdzēt izmainīt šo jauniešu rutīnu un uzlabot viņu dzīves kvalitāti.

Ar cirku pret cilvēku tirdzniecību

Indijā un Nepālā bērnu tirdzniecība nav reta parādība, un cirks ir viena no tās formām. Lai arī pēdējos gados šī prakse ir samazinājusies, cirkos joprojām kā vergi tiek turēti neskaitāmi daudz bērnu. Lielākoties bērnus vai nu nolaupa, vai arī bērnu uzpircēji viņus atpērk no ģimenēm nabadzīgākajos Nepālas reģionos, apsolot bērniem sniegt labu izglītību, spožu mākslinieka karjeru un finansiālo drošību Indijā. Patiesībā lielākā daļa no šiem bērniem tiek pakļauti sadistiskiem treniņiem, kas deformē to ķermeņus, cieš no dažādu formu vardarbības, dzīvo šausmīgos apstākļos un neiegūst nekādu izglītību. Pat ja viņiem izdodas aizbēgt no cirka, atgriešanās Nepālā ir sarežģīta: viņi nav ieguvuši nekādu izglītību, un sabiedrībā cirka mākslinieka tēls ir tik negatīvs, ka bieži pat ģimenes jauniešus nepieņem atpakaļ.

2010. gadā divas labdarības organizācijas no Lielbritānijas, kas nodarbojas ar izglābto bērnu rehabilitāciju, – "Freedom Matters" un "The Esther Benjamins Trust" – palīdzēja 13 izglābtajiem jauniešiem no Nepālas aizsākt projektu "Circus Kathmandu". Sākotnēji pie viņiem ieradās sociālā cirka pedagogi, kuru mērķis bija palīdzēt jauniešiem tikt pāri savai pagātnei un ieraudzīt cirku citā gaismā. Rezultāts bija pārsteidzošāks, nekā gaidīts, – līdz ar jauniešu attieksmes maiņu pret cirku mainījās arī mākslinieciskais sniegums, un viņi nolēma kļūt par profesionālu cirka trupu. Ik gadu laikmetīgā cirka režisori un citi entuziasti dodas uz Katmandu kā brīvprātīgie. Trupa ar savām izrādēm dodas tūrēs pa āziju un Eiropu. Jaunieši turpina sociālo darbu, izmantojot tūrēs iegūtos līdzekļus. Viņi turpina glābt citus bērnus, piedāvā viņiem rehabilitāciju caur sociālo cirku un ceļo pa Nepālas nabadzīgākajiem ciemiem, brīdinot par cilvēku tirdzniecības bīstamību un patiesību, kas slēpjas aiz meliem par "jūsu bērna māksliniecisko karjeru Indijā". No 2014. gada janvāra Katmandu cirks ir finansiāli patstāvīga organizācija. Šis ir unikāls piemērs, kā ar cirku tiek risinātas gan psiholoģiskās, gan sociālās problēmas un veikta cīņa pret nabadzību.

Lai cik dažādi arī būtu sociālā cirka pielietojuma veidi, izmantojot šo pieeju, galvenais mērķis nav apgūt cirka mākslu, bet gan palīdzēt indivīdam attīstīties, kopt savu pašapziņu, mācīties uzticēties citiem, attīstīt sociālās prasmes, veicināt dalībnieku personīgo un sociālo attīstību, palīdzēt kļūt par aktīviem pilsoņiem un aicināt izpaust savu radošo potenciālu. Sociālais cirks spēj būt spēcīgs katalizators, lai radītu sociālas pārmaiņas, jo tas palīdz izstumtām vai marginalizētām personām apzināties savu vietu sabiedrībā un bagātināt to ar saviem talantiem.

Lasīt vairāk:

Māra Pāvula

Māra Pāvula ir laikmetīgā cirka entuziaste, pētniece un Rīgas cirka skolas vadītāja.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!