Kino
17.10.2020

Cilvēkzvēri. Par "Riga IFF" filmu "Neredzamā"

Komentē
0
Saglabā

Sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kinofestivālu, kas šogad tiešsaistē un klātienē notiek līdz 25. oktobrim, uzsākam īsrecenziju ciklu par festivāla filmām. Šajā publikācijā – tēlnieks un publicists Ivars Drulle par lietuviešu režisora Igna Jonīna filmu "Neredzamā", kas festivālā skatāma šodien, 17. oktobrī.

Reizēm, skatoties sporta sacensības, tik ļoti iejūtos sportistu pārdzīvojumos, ka sāku atdarināt viņu kustības. Redzot kamaniņu braucējus, mēdzu ieliekties vai pievilkt kāju, lai labāk paņemtu virāžu, bet, kā stāsta cilvēki no malas, – visdzīvāk es skatoties riteņbraukšanas sacensības, jo intensīvi šūpojos pedāļu griešanas ritmā.

Filmas nobeiguma titriem uz ekrāna slīdot, sapratu, ka arī šoreiz esmu iejuties varoņu lomās, tikai bez šūpošanās: biju sakodis sev roku tā, ka palikušas zobu pēdas. Vispār no uztraukuma sāku kost rokā jau filmas pirmajā daļā, kurā it kā neredzīgs dejotājs cīnās par balsīm realitātes šovā, bet tad dažas liriskas un romantiskas atkāpes man ļāva atslābt, līdz filmas beigās sevi pieķēru iekodušos delnas mīkstumā. Šoreiz gan ne no uztraukuma, bet no tāda kā pretīguma, kas mijās ar šausmām no apziņas, ka redzu divus dzīvnieciskus tēviņus un atpazīstu viņos savu zvēra dabu.

Filma "Neredzamā" sākas ar to, ka redzam vieglo kravas auto, kur starp zivju ķeršanas rīkiem guļ sieviete ar miesā iešautu harpūnu, bet tad kamera pievēršas apdullušam vīrietim mežā, kurš uzduras baram ar briežu mātēm, tām pašām, par kurām, siekalām un asinīm šķīstot, riesta laikā sitas briežu tēviņi. Ap šo brīdi kadrā parādās cits vīrietis, kurš izsoļo no cietuma, un ir skaidrs, ka viņu ceļi kādā brīdī krustosies, lai gan nav saprotams, kāpēc viņiem būtu jātiekas un ko viņi viens otram nodarīs. Ir jūtams, ka abi veči ir cilvēkos iebāzti ragaiņi, un ne velti viens no šiem cilvēkzvēriem filmas sākumdaļā redzams mežonīgi baurojam kalnu pļavā. Lai arī neesmu tā baurojis, tomēr kā vīrietis zinu šo sajūtu – viņam iekšas deg, viņš  meklē mātīti.

Skaistā kalnu ainava parādās tikai šajos kadros, pārējā filmas estētika ieturēta nu jau leģendārā īsseriāla "Černobiļa" stilā. Šis brūnais, noplukušais modernisms parādās gan padilušā Ukrainas sanatorijas svētku zālē, gan deju mēģinājumu telpā, kur noris būtiska filmas daļa, un it īpaši ainā, kur tēviņi pirmo reizi satiekas. Starp citu, par "Černobiļas" estētiku nav jābrīnās – zināms, ka liela daļa šī seriāla filmēta Lietuvā, turpat, kur notiek  filmas "Neredzamā" darbība.

"Ir tikai divi gadījumi, kad dzīvnieki lielās briesmās nebēg prom – tad, kad viņiem ir mazuļi, un tad, kad viņi cīnās par mātīti," – tas ir citāts no monologa būtiskā filmas brīdī un  vēlreiz sniedz norādi uz to, ka mēs vērojam divu ragainu zvēru saķeršanos, kuri redz tikai savu misiju. Pēc tās lai notiek jebkas.

Ivars Drulle

Ivars Drulle ir tēlnieks un strādā vizuālās mākslas jomā, veidojot darbus sākot ar nelielu figūriņu grupām līdz milzīgām instalācijām, bieži izmantojot stāstījuma, skaņas elementus un tekstu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!