Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Lūk, šonakt atkal pamodos - tā ap 3. No trokšņiem. Prāts sāk darboties - vai tas bija satiksmes troksnis, vai kravas vilcieni vai atkal naktī strādā būvlaukumā uz Raņķa dambja. Tai vietā, kur īpašnieki to Alkšņa jūgenddtila pērli gribēja nodedzināt, bet tad drosminieki pēdējā brīdī izglāba.
Pavasarī - maija sākumā - atkal privātīpašnieki izcirta garu , platu un un 2m augstu jasmīnu krūmu rindu. Un vēl 1,5:resnus kuplus kokus. Zvanīju uz iestādēm un man atbildēja, ka viss esot bijis likumīgi. Gan jau , ka jā. Mums jau likumi tādi ir. Sākumā skumu, ka nu nebūs kur klēpjiem saplūkt ziedošos zarus un sanest dzīvoklī, ka nebūs skaista ēna no kuplo koku lapotnēm un straujāk griezīsies putekļi, ka kļūs dsudz trokšņaināk un skaļāk, nebiju padomājusi.
Toties tagad guļu un par to domāju. Ka būs vēl sliktāk. Ka Rīgas politiķi - nu tie paši, kuri pirms vēlēšanām atkal kvēli un dedzīgi sola rūpēties par rīdziniekiem , tieši pa pašu vidu starp daudzdzīvokļu mājām un pārslogotām ielām cels panorāmas ratu. Atkal cirtīs kokus, košumkrūsus, asfaltēs puķudobes un zālājus.
Būvvalde atbildēja , ka viņi neko aizkavēt nevarot, tas esot politisks lēmums.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
tūkstošiem cilvēku guļamistabām , vienkārši iemestu upē. Vai piesistu krustā. Gan jau , ka Rīgas laimīgie kultūristi, kuriem nav jāmaksā nodokļi un nauda it kā nav, braukā uz Viļņu , baudīt to kultūru, kas ne Rīgā , ne Latvijā nav pieejama. Un gan jau, ka redz un novērtē , cik plaši, apzaļumoti, kvalitatīvi nobruģēti un noasfaltēti ir laukumi pilsētā. Varētu domāt, ka tepat jau arī tā Kampanellas Saules pilsēta ir. Nekāda ne utopija.
Ja meklē Lietuvas okupācijas muzeju - ar akmenī cirstajiem padomju okupācijas upuru vārdiem ( mums nekā tāda nav - jo izrādās, ka Latvijā nav bijuši ne čekisti, ne čekas kalpi, kur nu vēl upuri) , jā ja to meklē , tad var uzskriet virsū pilsētas pludmalei - kaut kas līdzīgs tam, kā Lietuvas mākslas projekts Venēcijas biennālē. Milzīga parka malā ar nelielu apmali norobožotā laukumā savestas smiltis, saliktas saules gultiņas un cilvēki sauļojas. Visvairāk jau sievietes ar maziem bērniem. Sievietēm saules peldes, bērniem smilšu pilis.
Pa malām izlikti brīdinoši uzraksti - uzmanību, nepeldēties - haizivis - liela priecīga haizivs miedz ar aci.
Jā - ko tu tādiem lietuviešiem padarīsi....Kādreiz uz Stokholmu braucu kā uz citu - laimīgāku pasauli. Tagad laime ir tepat kaimiņos , tikai mums turpina mest līkumu...
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Jā un galvenais - tur varas iestādes nevis apkalpo oligarhus un negodīgus politiķus un tiesnešus, bet ķer tos ciet un tiesā un liek cietumos.
Un kāpēc tā - kāpēc mēs Latvija tik strauji un nenovēršami esam pagriezušies uz kremļa , uz varmācības, netaisnības un negodīguma ceļa ?
Vai tāpēc, ka mums Atmodu vadīja un varu saglabāja čekisti? Vai tāpēc, ka mums Baznīcai nebija un nav nekāda ietekme uz sabiedrību? Vai tāpēc, ka mums kultūru amputēja - viegli, klusi un neatgriezeniski? Vai tāpēc , ka Lietuvas sorosisti sabirdrībai nevis uzspieda savu viedokli, savu ideoloģiju, bet spieda, piespieda domāt pašiem, spriest un kritizēt un uzņemties atbildību pašiem?
Lietuvas vēstures muzejā dažādās svešvalodās ir nopērkami izdevumi par Lietuvas vēsturi. Mums tādu nemaz nav. Kad Lietuva bija ES prezidējošā valsts - tad viena no Lietuvas valsts dāvanām bija angliski iztulkota Lietuvas valsts vēsture. Latvijai valsts dāvana prezidentūras laikā bija bērzu sulu šņabis ...
rola
pirms 3 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Daina Tabūna
0Raganas
Priesteriene valkā biezu, krītošu samtu un smagas zelta rotas, viņas stils ir reizē grezns un vienkāršs, pārlaicīgs un trendīgs. Tāpat mistiķes valoda ir krāšņa – viņa runā tēlaini un ironiski, vienā elpas vilcienā sajūdz dainu senvārdus un mileniāļu slengu, senču asintiņu un tverkošanu.

Aksels Hiršs
0Drausmīgie vārdi
"Proza" laikam gan ir viens no drausmīgākajiem vārdiem latviešu valodā, iedomājos šorīt, sēžot tramvajā pa ceļam uz darbu. Vispār drausmīgu vārdu latviešu valodā ir atliku likām, bet vārds "proza" ir viens no retajiem, kas tiek izmantots bez kādas kautrības, gandrīz vai ar tādu kā lepnumu.

Proza
29.07.2020
7
Četros no rīta