Jautāju mammai, ko bērnībā darīju, kad dzīvojos savā nodabā. Viņa neko daudz nevarēja atcerēties, vienīgi piebilda, ka es esot izteicis vēlmi, lai tad, kad izaugšu, varētu strādāt profesijā, kurā uz darbu nav jāiet, var palikt mājās un lasīt grāmatas. Be careful what you wish for. Šī vēlme kaut kādā ziņā ir piepildījusies, lai gan es neteiktu, ka šobrīd atliek daudz laika grāmatām.
Turpinu Lienes Lindes pagājušajā nedēļā aizsākto tēmu – kā neļauties pasaules šausmām un mācīties no tiem, kuri dzīvesprieku spēj atrast arī pieticīgos apstākļos. Viņa iedvesmu smēlās kaķos, es nolēmu pamācīties no bērniem. Bērnu fantāziju un izdomas spējas nevajadzētu pārspīlēt, tomēr nepārprotami viņos ir enerģija, kas ar gadiem mazinās. Pienācis laiks sastapt bērnu katrā no mums.
Iztēlotie spēļu biedri
Iedomātais draugs šobrīd ir popkultūrā bieži sastopams tēls ("Kalvins un Hobss", "Fostera māja iedomātajiem draugiem", "Trusis Džodžo" utt.), tie pastāvīgi dzīvo līdzās, tiem ir savs raksturs, stiķi un niķi, bērni ar tiem nododas garām un dziļām sarunām. Man ir aizdomas, ka dzīvē iedomātie draugi reti kad ir tik interesanti un pārāk ļauties šādām fantāzijām brieduma gados varbūt nav veselīgi. Tomēr kurš gan nav spēlējis vairākiem dalībniekiem domātu spēli vienatnē? Daudz labāks variants – pieaiciniet iedomātos spēļu biedrus arī lielākā pulkā. Mūsmājās mēs spēlējam bridžu ar Mariju un Lidiju (vārdi aizņemti no kolēģes uzdevumiem loģikā). Ar kaunu jāatzīst, ka bieži vien viņas vinnē.
Mājdzīvnieki
Rūpējies par savas mājas zirnekļiem. Noķer mušu un iemet zirnekļa tīklā, lai zirneklim ir, ko ēst. Ziemas sezonā viņus pabarot grūtāk, tāpēc vari noķert zirnekli un iemest otra zirnekļa tīklā, lai redzētu, vai viņi cīnīsies. Vai arī noķer zirnekli un noliec putnu barotavā, lai ko ēst ir zīlītēm. Pavasarī viņas tev pateiksies ar skaistu zīlītes dziesmu: "Pink, pink, pink."
Konkursi
Mana krustmeita Roberta mazotnē reiz piedalījās mājas viesībās, kurās bērniem notika zīmēšanas konkurss. Viņa dabūja balvu par to, cik skaisti uzzīmējusi saulīti. Īstenībā viņa bija zīmējusi zirnekli. Bērni nebaidās zīmēt, pieaugušie bieži vien baidās. Tas ir viens no dzīves paradoksiem, ka, tieši kaut ko mācoties, mēs uzzinām, cik slikti esam vienā vai otrā nodarbē. Tai skaitā – mācoties zīmēt, saprotam, ka mākslinieka profesija mums nav lemta. Tas varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc izglītības process var būt depresīvs, un viela pārdomām mums, pedagogiem. Tomēr, mājās sēdēdami, varam atļauties būt neprofesionāli. Ja zīmēšana jūs baida, varat pamēģināt kritiķa darbu. Nesen atradu savu bērnudārza zīmējumu mapi. Man likās, ka no tiem varētu sanākt labas Ziemassvētku apsveikuma kartītes, bet diemžēl vēlākā savas dzīves periodā esmu caurskatījis sevis paša bērnudārza portfolio un ar pildspalvu izlicis atzīmes. Protams, uz zīmējuma, ne jau otrā pusē. Manuprāt, līdz ar to šie mākslas darbi ir sabojāti. Bet šeit arī ideja – karantīnas laikā nevis rakstīt komentārus internetā, bet atrast mājās, cik vien iespējams, mākslas darbu reprodukcijas un izlikt tām atzīmes – tad jau redzēs, kurš būs labākais.
Ilustrēšana
Un, protams, ja jums ir grāmatas, tās ir iespējams ilustrēt. Mans personīgais meistardarbs ir Annas Sakses "Pasakas par ziediem". Sešdesmitajos gados tās tika izdotas ar "akvareļmākslas vecmeistara" Kārļa Sūniņa "skaistajām ilustrācijām", kā teikts "Zvaigznes ABC" anotācijā atkārtotajam izdevumam. Diemžēl atkārtotajā izdevumā nav redzami mani papildinājumi, kas realizēti krāsaino zīmuļu tehnikā. Vienlaikus jāatzīst, ka tieši šeit jūtu, cik ļoti dzīve mani ir samaitājusi. Principā jau es varētu paņemt kādu grāmatu un to sašvīkāt un kaut kādā ziņā to arī regulāri daru, pasvītrojot, atzīmējot lapas malās piezīmes un izsaukuma zīmes, tomēr tas būtu smags psiholoģisks darbs – piespiest sevi pārvilkt kādai grāmatas lapai lielu, krāsainu svītru vai apli.
Mājiņas
Mēģinot atcerēties un aptaujājot, ko cilvēki dara bērnībā, kad pa lauku dzīvoties nav iespējams, protams, pirmais, kas nāk prātā, ir spēlēšanās "mājiņās", "veikalos" u.tml. Jāatzīst, ka arī šajā gadījumā daudz kas no kādreizējās eksotikas ir zudis un iespēja par paša uzzīmētu naudu nopirkt divus jāņogu ķekarus vairs nešķiet tik aizraujoša kā toreiz. Tomēr nekad nesaki nekad. Parunāsim par šo tad, ja karantīna pastiprināsies un nonāksim pie aizlieguma iziet no mājas bez saskaņošanas ar varas iestādēm. Virtuvē var nopirkt šķēlīti banāna, viesistabā iztaujāt par televizora specifikācijām, bet guļamistabā piemērīt kādu apģērba gabalu. Vēlams to nedarīt vienatnē.
Gatavošanās ceļojumam
Tas, ko noteikti var darīt, ir gatavoties ceļojumam. Pamazām. Nesteidzoties. Atlikt istabas stūrī pa cepumam, konfektei, sulas paciņai. Gan pienāks diena, kad to visu varēs salikt ceļasomā un doties tālā ekspedīcijā. Kaut vai līdz tramvaja galapunktam.
0