Žāvājoties cilvēks paver sevi kā bezdibeni; viņš dara sevi līdzīgu garajam laikam, kas viņu iekļauj.
No vācu valodas tulkojis Ivars Ijabs
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Fragments no esejas „Par dažiem Bodlēra motīviem”
„Atraitnes plīvurā tērpta, mīklaina un pūļa mēmi līdzi rauta, dzejnieka skatienu šķērso nepazīstama sieviete. Vienā teikumā izsakoties, sonets [„Garāmgājējai”] liek noprast - parādība, kas fascinē lie...
Fragments no esejas "Parīze, XIX gadsimta galvaspilsēta"
Interjers ir mākslas patvērums. Interjera pastāvīgais iemītnieks ir kolekcionārs: viņš padara par savu uzdevumu lietu izskaidrošanu. Viņam nākas pildīt Sīzifa cienīgu uzdevumu: glabājot lietas savā īp...
Veiksmes kompass
Fragments. Tas, ka veiksmes atslēga meklējama gribā, ir dziļi iesakņojies aizspriedums. Ja veiksme atrastos vienīgi atsevišķās eksistences līnijā, arī tad tā neliecinātu par šīs eksistences iekļauš
SAISTĪTI RAKSTI
Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
12:00
0Rīgas Fotomēnesis 2022: Alekseja Gordina izstāde
kultūrtelpā "Smilga"
14:00
0"Punctum" festivāls: dzejas pikniks "Laulības ar pilsētu. Re:"
Raiņa un Aspazijas mājā
09:30
0Satori draugu reiss uz Jaņņa Ksenaka jubilejas koncertu
Ventspils koncertzālē "Latvija"
10:00
0Izstāde "Purvītis"
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Diskusija:
0
Patīk:
0