Eseja
06.05.2015

Bumba

Komentē
0
Saglabā

Šķiršanās. Šķiršanās.

It kā jau nav baigi smieklīgi. Nav. Labāk sākumā izstāstīšu anekdoti:

Mūsu kaimiņi jau trīs dienas savā starpā nelamājas.

Varbūt sastrīdējušies?

Tas ir par mums. Kaislības. Kliegšana, durvju ciršana, krišana gar zemi, asaras, pat matu plēšana. Traukus mēs neplēšam, jo esam taupīgi, nu, vispār es labprāt plēstu, bet tad pēc tam jāslauka grīda, un grīdu slaucīt man nepatīk.

Savukārt vīrs traukus neplēš, jo vēl joprojām nav noteikts radošas personības statuss, vārdu sakot, nav nekādu sociālo garantiju un tāpēc jābūt taupīgiem. Toties var sist pret sienu dūri, var kliegt, var lēkāt. Līdz tam brīdim, kad tas notiek, viss ir štokos. Viss ir mūsu kārtībā. Skaļi un kaislīgi. Protams, labāk būtu šo enerģiju sublimēt kādā citā nodarbē, bet zināms, ja mājās bērni… Nu, saprotiet taču. Bērnu klātbūtnē franču skūpsts nav atļauts, bet nosaukt vīru par kretīnu, šķīstot siekalām un purinot rokas virs galvas, kā dejojot kādu rituālu deju, ir pilnīgi normāli.

Līdz tam brīdim, kamēr mēs kliedzam, viss vēl turas rāmjos, mūsu rāmjos. Esmu dzirdējusi par pāri, kur strīda laikā sieva salauzusi vīram ribas un pēc tam, protams, uzplaucis izlīguma sekss. Iespējams, tikai atsevišķas pozas. Ceru, ka jūs visi tagad domājat, kuras.

Bet tas nav par mums, mēs esam inteliģenti, mēs zinām, ka sist sievieti nedrīkst, tam galu galā ir bijušas veltītas vairākas sociālas kampaņas pat mūsu zemē. Un vīrieti sist... ir bīstami... vai arī nedrīkst.

Esmu gan vīram metusi ar bumbu. Un ne jau ar basketbola bumbu – še, ķer, esam atkal lieliska komanda. Un ne arī ar bumbu, kas varētu mums likt itin visu sākt no sākuma, pavisam no sākuma, kas novestu mūs citā evolūcijas stadijā, mēs būtu pagalam, saplūstu ar zemi un kutinātu kājas mīlētājiem gotiem, kuri nāktu sūkties kapsētā.

– Tu jau nebūtu nekāda zālīte.

– Ja, interesanti zināt, kāpēc?

– No tevis izaugtu kaut kāds riktīgs lupstājs… dadzis. Nē, nē visticamāk tā sērga… tu izaugtu kā latvānis. No tevis nevarētu tikt vaļā. Nekad, nekad, nekad.

– Bet tu, bet tu, bet tu...

Nu, vārdu sakot, arī ar to bumbu es nemetu, kas mūs pārvērstu par zāles mēslojumu. Es metu ar vingrošanas bumbu, pār kuru pārliekusies pavadīju lielāko daļu savas otrās meitas dzemdību.

– Es netrāpīju.

– Es izvairījos.

– Es speciāli metu garām.

– Kā tad.

Bet vispār fiziska agresija nav mūsu garā. Mēs bļaustāmies. Kamēr bļaustāmies, tikmēr vēl kaut kas notiek. Bet tad iestājas klusums.

Un tas jau nozīmē kaut ko nopietnu, ne tikai seksuālās enerģijas nelietīgu izlietošanu, baidot bērnus un traucējot kaimiņiem nodarboties ar izšūšanu vai japāņu dambreti.

Šķiršanās nav nekas smieklīgs. Salauzta sirds it kā arī ne. Bet ja tā paskatās. Paskatīsimies.

Tātad, kas notiek. Vīrietis aiziet, jo viņam vajag padomāt, sieviete ir neciešama, viņam no viņas ir bail, jo viņa ir metusi vīrietim ar bumbu.

Sieviete uzreiz zvana draudzenēm. Draudzenēm ir padomi.

– Aiznes un atstāj bērnu viņam pie sliekšņa!

– Izmet visas viņa drēbes, sadedzini, labāk sadedzini!

– Vai aplaisti ar līdzekli "Krot", kas paredzēts cauruļu tīrīšanai.

– Vai tas nav pretlikumīgi?

– Kuru tas interesē? Vai tas, ko viņš dara, ir likumīgi?

– It kā jā.

– Tad tie likumi ir necilvēcīgi, un tev ir tiesības. Tev ir visas tiesības. Tev ir salauzta sirds. Tad vēl: visiem iespējamiem veidiem izliecies, ka viņš tev ir pilnīgi vienaldzīgs. Tikai tā, lai viņš to pamanītu.

– Kā tas ir? Nu, uzaicini viņu aprunāties par bērnu aprūpi, uzvelc kaut ko īpaši seksuālu. Tas nederēs... šis nederēs... tā, šito...

– Tas ir manas meitas karnevāla kostīms...

– Ļoti labi.....

– Man tas neder...

– Der, der, reku, smuki der...

– Vai es neapsaldēšu krūtis?

– Kam tev ir vajadzīgas krūtis, ja viņš būs tevi pametis?

– Arī taisnība... vai mani neaizturēs par huligānismu šai kostīmā?

– Pat ja aizturēs, galvenais, lai viņš līdz tam ir tevi pamanījis... tātad tu ierodies kafejnīcā šajā kostīmā, kas saucas paplašināta josta ar sakrustotām lencēm pāri pleciem, un apsēdies pie blakus galdiņa. Pirmā neierodies nekādā gadījumā. Kad viņš atnāk, tu pagaidi desmit minūtes, ej iekšā un apsēdies pie blakus galdiņa. Izliecies, ka tu viņu neredzi.

– Priekš kam?

– Nu, lai viņš nedomā, ka viņš tev ir baigi svarīgs. Tad laid savu garlaikoto skatienu pāri visu galvām un tad tā: aha, kaut kur esmu šo te redzējusi. Ā, tas esi tu.

– Pag, viņš ir mans vīrs, es viņu pazīstu, es zinu viņa dzimumzīmju izvietojumu.

– Beidz. Ko tu nesaproti. Vai nu dari, kā es tev saku, vai arī viņš būs tavs bijušais vīrs. Vislabāk sarunā kādu savu vīrieti draugu, lai viņš it kā nejauši ierodas kafejnīcā un krīt tev ap kaklu, skūpsta uz lūpām.

– Visi mani draugi vīrieši ir geji.

– Tas nekas.

– Bet viņš viņus pazīst.

– Tas nekas. Galvenais ir parādīt, ka viņš tev nav vajadzīgs, bet tu esi vajadzīga pat gejiem. Lai viņam sāp. Tev taču sāp?

– Jā, man sāp.

– Nu re, lai viņam arī sāp. Vismaz būs godīgi.

Vīrietis savukārt, izlauzies brīvībā, parasti uzvedas tā, it kā tikko būtu veicis ceļojumu pāri Sahāras tuksnesim. Ļoti izslāpis. Ļoti. Un ūdens pilsētā ir paziņots par indīgu. Tāpēc ir jādzer alus, degvīns, rumkolas, baltais krievs, apinītis, viskijs ar ledu, ledus ar viskiju, atkal alus, atkal rumkolas un viss no sākuma, tikai vēl divreiz vairāk. Līdz brīdim, kad pienāk paziņojums. No aknām vai no darba vietas. Ja vīrietis strādā reklāmas aģentūrā, tad tikai no aknām.

Un, protams, draugi arī ved vīrieti izklaidēties.

Abos gadījumos – kā ar vīrieti, tā ar sievieti – gadās, ka abi divi pēc otrā kokteiļa (un sieviete visbiežāk vēl pirms kokteiļa) sāk ar draugiem runāt par savu šķiršanos un pēc vēl viena kokteiļa – raudot glāstīt saprotošās galda lampas kāju. Jo draugi jau to visu ir dzirdējuši vairāk nekā desmit reižu un šoreiz tomēr izvēlas spēlēt biljardu.

Arī vīrietim ir jāizliekas, ka sieviete viņu neinteresē. Abiem ir jāizliekas, ka viņi pēdējā dzīves posmā, laikā starp bļaustīšanos, autiņu mainīšanu, barošanu un astoņām stundiņām oficiālajā darbiņā, ir paveduši puspilsētas – dzimumam un seksuālajai orientācijai nav nozīmes. Galvenais – uzvarēt sacensībā. Kurš no mums zaudētājiem ir vairāk gribēts.

Vīrieši uzklausa tādus padomus kā: okeānā ir daudz zivju, beidzot tu esi atkal īsts vecis, viņa tev neļāva elpot. Un, ja jau zivis, tad jādodas makšķerēt, copēt un piecirst.

Sievietes uzklausa līdzīgus padomus, plus vēl patiesību, kuru vajadzēja jau nu ar mātes pienu iezīst: kas bēg, to ķer. KAS BĒG, TO ĶER. Šī brīža konflikta ēnā, veicot izpēti, kā tikt galā ar šķiršanos, es esmu sapratusi, ka faktiski tas ir vienīgais, kas ir jāzina par savstarpējām attiecībām. Kas bēg, to ķer.

Ja pamani viņu uz ielas, apķeries, uzreiz apķeries, kaut vai ap stabu vai īpaši smaržojošu bezpajumtnieku. Ja viņš tev zvana, necel, necel, necel. Necel vismaz deviņus mēnešus. Tāds laiks tiek minēts, lai atdzemdinātu iekāri. Iekāres attīstība no spermas un olšūnas saplūšanas mirkļa līdz jaundzimušā pirmajam kliedzienam. Devītajā mēnesī tātad cel, jo tad būs pilnvērtīgi attīstījusies iekāre. Pirms tam var gadīties, ka atkal tikai kaut kāds vienas nakts sakars ar sliktu redzi, vārtrūmē.

Protams, izdzēs viņu no visiem sociālajiem tīkliem. Vispār nobloķē. Ja viņš nāk ciemos pie bērna, izliecies, ka nepazīsti un, protams, galvenais, izliecies ahujenna laimīga. Tieši ahujenna un tieši izliecies, jo maz ticams, ka paralēli divu bērnu aprūpei un mēģinājumiem rakstīt, ēst un bišku uzkopt ar vienu roku, jo otrā ir mazulis, šajā laikā esi jau paspējusi nodibināt kaut kādas attiecības, kur manis krieviski minētais vīrieša loceklis būtu klāt stāvējis. Bet tas nav svarīgi. Izliecies, ka tu TO dari, vairākas reizes un esi tik apmierināta, ka vai plīsti. Protams, pirms viņš nāk pie tevis (nu, ne jau pie tevis, pie bērna viņš nāk, bet tik un tā), neaizmirsti uzkrāsoties.

Un tad, kad viņš ienāk, – nepazīsti. Nepazīsti. Vispār. Izliecies, ka tu nezini, kas tas tāds ir.

Paradoksālais ir tas, ka šķietami tik vienkārši nolasāmā manipulācija netiek nolasīta un palīdz atjaunot un izveidot no jauna simtiem laulību.

Tad vēl ir dažādi padomi. Literāri vērtīgākais: man būt vairāk kā Aspazijai, viņam mazāk kā Rainim.

Tas ir kā: man būt talantīgākai vai vairāk gatavot ēst, vai mest viņam ar grāmatu, nevis bumbu? Jā, tas varētu būt: met viņam ar grāmatu.

Ir kāda leģenda vai, citējot Gunu Kalniņu, viena no latviešu tautas teikām par slaveno pāri, kā Aspazija dabūjusi Dagdas skiču burtnīcas otro sējumu, atvērusi to, iedziļinājusies un tad metusi ar to Rainim.

Tas esot noticis it kā tāpēc, ka krājums veltīts Mēnesmeitiņai un, tas šobrīd ir zināms pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, (izņemot vienīgi Jāni Iesalnieku, kurš dzīvo pārliecībā, ka laulības pārkāpšana nav fiziski iespējama, jo tā ir rakstīts Bībelē), ka Aspazija nebija Rainim Mēnesmeitiņa.

Diemžēl arī Aspazija pati zināja, ka viņa kungam vairs nav Mēnesmeitiņa. Un, iespējams, tāpēc, ieraudzījusi, ka Rainis atļāvies pat grāmatu atklāti veltīt savai mīļākajai, Aspazija viņam ar to metusi. Es vīram metu ar bumbu. Man jāatzīst, ka Aspazijai ir labāka gaume attiecībā uz priekšmetu izvēli, ar ko mest laulātajam.

Tā kā, ja deviņu mēnešu manipulācijas kursi KAS BĒG, TO ĶER nesīs solītos rezultātus, to nobeigumā es sevi apbalvošu ar klasiķu darbu izdevumiem mīkstajos vākos. Lai būtu ar ko mētāties ģimenes strīdu laikā.

Vai vēl labāk – cauri gadsimtiem izvijušās sieviešu solidaritātes vārdā es metīšu tikai ar Aspazijas krājumiem. Varbūt vienīgi Lieldienās ar Virdžīnijas Vulfas "Savu istabu" un Ziemassvētkos ar Riharda Bargā "Tenkām".

* Visi varoņi, kas minēti šai stāstiņā, ir izdomāti. Jebkura līdzība ar dzīvām vai mirušām personām ir pilnībā un absolūti, 100 procenti, tik tiešām tā ir – nejauša.

Tēmas

Inga Gaile

Inga Gaile ir rakstniece, dzejniece un dramaturģe. Romānu "Rakstītāja", "Skaistās", "Stikli" u.c., dzejoļu krājumu "Migla", "raudāt nedrīkst smieties" u.c., lugu "Āda", "Mūsu Silvija debesīs" u.c. aut...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!