Bruknas terapijas plāns

Tas ir tik saistīti, Mediņš, kurš manas mātes katolicistiski noskaņotās draudzenes mazmeitai uzbrēc "celies, resnā mauka". Viņai ir 14 gadu un viņai nav veicies ar ģimeni - tā ir izdarījusi visu, lai izpostītu šīs meitenes dzīvi un apdraudētu viņas iespējas augt un justies droši .Viņas vecmāmiņa, kura sirdīgi sita savu dēļu ar žagariem un siksnām, svēti turpina ticēt, ka tas darbosies uz mazmeitu (kura nav noziegusies neko un ir tikai kompleksu pārņemts pusaudzis), kaut gan dēls ir sagrāvis savu dzīvi un kļuvis par atkarīgo (un mēs taču sprotam, kāpēc), un viņa aizsūta meiteni uz Bruknu. Viņa redz, kā ezerā noslīkst pusaudzis un saprot, ka visi to cenšas noslēpt. Secinājums - pieaugušie mēģina iznīcināt mani, kā viens spēj. Viņai ir taisnība. Mediņš un Brukna ir metafora tai desfunkcionalitātei, kura izposta jebkādas nākotnes izredzes.

Paldies. Ļoti izsmaļoši man kā nespeciālistam, bet tomēr dzīvam cilvēkam - dēlam, vīram, tēvam.

Absolūti pievienojos "Ārstēt pusaudzi, kuram ir uzvedības traucējumi, nozīmē mēģināt ar psihologa konsultāciju vai risperidona devu palīdzību atrisināt nabadzību, salauztu ģimeni, negodīgu sociālo sistēmu, nekontrolēta kapitālisma sekas, sliktas skolas, sišanu mājās, bezdarbu un bezcerību. Lūk, tas ir īstais neprāts. Tādēļ jebkura diskusija par uzvedības traucējumu mazināšanu, kas vispirms nerunā par ģimeņu stiprināšanu, jēgpilnām pārmaiņām skolu sistēmā un ekonomiskiem uzlabojumiem sabiedrībā, riskē drīzāk kļūt kaitējoša, nevis palīdzoša."

Un vēršu uzmanību uz sekojošo pretrunu tālāk "valsts izstrādāts plāns un vadlīnijas". KĀDAS VALSTS? Mums šodien Latvijā valsts nodarbojas ar tautas likvidēšanu (mērķtiecīgu, no ārpuses uzdotu un stingri kontrolētu). Ja teiksiet, ka sazvērestības teorija, tad es atsaukšos uz valsts oficiālo statistiku Latvijā, Austrumeiropā, visās balto apdzīvotajās zemēs.

Tātad, paliekot pie tā, ka rakstā viss ir pareizi izklāstīts, ir ļoti svarīgi nepaskriet garām it kā pašsaprotamajai VALSTIJ. Tā nav raksta tēma, bet jāpieturās kā pie Katona Kartāgas teiciena.

Šī Saeima ir jāatlaiž, jo tā nepilda pašas pieņemtos likumus.

Un jāvēl (kaut reizi gadā, kamēr būs) jauna vai jāveido cita VALSTS PĀRVALDE, kas pirmajā vietā liks tautas izdzīvošanu un tai pakārtos visu pārējo. Esmu parliecināts, ka ne tikai Nils savā nozarē, bet katrā nozarē atradīsies desmiti veselīgi domājošu cilvēku, kas pratīs uzrakstīt arī konkrētus plānus.

Mums nevajag par miljoniem nojaukt māju, lai par miljoniem uzceltu māju, lai tur par miljoniem spēlētu vijoles nezin kas un nez priekš kā. Mums vajag, lai katrā ciemā kapu svētkos, kur vienkāršas vijoles "čīgā" vietējās skolas ansambis, arvien ir apmeklēti ar vairāk šajā gadā dzimušiem, nekā iepriekšējā gadā aizgājušie. Lai tā būtu, šodienas jauniešiem ir jābūt motivētiem un spējīgiem tos rītdienas bērnus radīt un audzināt. Tas arī ir mērķis visai valsts pārvaldei.

Paldies, Nilam, zelta vàrdi! Mūsdienu “jaunais zelts” tik bieži patiešām ir upuri “neveselīgas” gimenes un vides ietekmè. Protams, arī “mīkstàs mammas”, neesot par autoritàti, pieļauj visatļautību un jaunieši bezrobežu pasaulē aiziet pāri horizontiem. Bet - pagaršojot tabletīti, ievelkot gardo “zāles” dūmu, ko jauniešiem iespēja dabūt ik uz soļa, - tur vajag tik maz, lai pusaudzis “noietu no ceļa”. Kārumi un 5D pasaule ir tik vilinoši krāsaina un iedarbīga. Acīmredzot sabiedrības spēja jaunieti ievilināt “atpakaļ uz sliedēm” ir vecmodīga un neefektīva. Mūsdienu jaunieši ir lieliski, kaut sabiedrība saprastu lietas nopietnību un piešķirtu resursus, lai pulētu “esošo zeltu” par “briljantu”. 

Disonanse, spriedze un trauksme, ko manā sabiedrībā radījušas drūmās ziņas no Bruknas muižas, mazliet pārsteidz, bet šķiet ļoti zīmīga.
Vai grūtak pieņemt Mediņa eksistenci, problemātisko pusaudžu eksistenci vai tomēr savu nevarību šo problēmu priekšā?
Vai varbūt tās ir bailes no sabiedrībai nevajadzīgajiem cilvēkiem, vai problemātiskā pusaudža niknuma sevī?

Katrā ziņā aicinājumu vai impulsu “ārstēt sabiedrību” būtu vēlams kontrolēt, lai sadzirdētu to, ko mēģina pavēstīt trauksme.

Nu jāpiekrit Nilam par situācijas faktu konstatāciju - daudz cilvēku un projektu apkārt pusaudžu problēmai, bet atdeves īsti nav, jo kvantitativie rādītāji nav īsti objektīvi. Šaubos arī, vai 10-15 sesijas pie psihoterapeita kaut ko maina, ja vien tā nav sistēmiska pieeja, kurā tiek iesaistīti visi tuvākie ( ne tikai vecāki). Un tad no valsts puses atliek -farmakoterapija.....nu uz revoluciju šajā jomā nav ko cerēt, visi
spēlē pec esošiem noteikumiem... kaut kur jau Medinam ir taisniba - kardināla apstaklju mainja ar smagu fizisku slodzi dod kādu rezultātu, tomēr vai tas palidz tikt pāri traumām un zaudējumiem? 

Liels paldies,Nil!

Piekrītu ka zāles tas ir loti loti loti bēdīgi

Es nezinu, iespējams, ka tas ir komercnoslēpums, bet cik maksātu pusaudžu terapija pie N.Konstantinova?
Savulaik savu nelaiķi māsīcu centos iekārtot pie Mediņa kopienas, bet Lēnās. Māsīca -kura regulāri cieta no varmācības, jau bija vairākās komās bijusi, atteicās uz turieni braukt, jo tur esot ļoti smagi jāstrādā.
Savukārt, visi sieviešu centri , kuri bija paredzēti vardarbībā cietušām sievietēm, vienmēr bija pilni, bet Marta mani 2 x vispār atšuva - īsi un konkrēti. Pat netērēja laiku, lai iekteiktu kaut kādu variantu - nometa klausuli man esot pusvārdā.

Atbildība ir nevis Mediņam , bet valstij - valsts kārtējo reiz nepilda savas funkcijas.
Lai saņemas re-baltica un saskaita - cik naudiņas un kam valsts katru gadu dod naudu un kur tā paliek - ja reiz mums bērni ir jātirgo, bet pusaudži nodzeras, nonarkojas un steidzīgākie - padara sev galu

Kā ir - to mēs redzam ikdienā sev apkārt - kaimiņos , saiedriskā vietā, nereti darbavietās.

Pamatproblēma ir tā, ka VBTAI vajag papīrus, lai uzrāda, bet kāpēc vispār tāda situācija , ka ne VBTAI ,ne bāriņtiesas neliekas ne zinis, kas notiek ar šiem pusaudžiem - par to klusums, vispār nekāda runāšana par to. Bāreņus, kuri neprot sevi aizstāvēt , valsts aiztirgo uz ārzemēm - bet te pusaudži - kā karsts kartupelis un ak tu laime - redz kāds nelietis uzradies -Mediņš. Nē - nepiekrītu raidījumā AP paustajam, ka Mediņš vainīgs. Vainīga tomēr ir valsts, kura uztur milzīgu bērnu "aizsardzības'" birokrātijas aparātu, kas nekad šo 30 neatkarības gadu laikā nav spējis mūsu bērnus aizstāvēt. Jāsāk būtu ar valsts institūciju atbildību , vai precīzāk - bezatbildību.

Šeit jāņem vērā, ka liela problēmas daļa sakņota sistēmas nepieciešamībā gūt labumu, ja tas ir strādajošais un strādātspējīgais, tad ar nodokļu palīdzību, bet ja tas nav strādātspējīgais, tad viņam jāsagadā tādu “aprūpi”, kas nes labumu sistēmai. No šejienes arī priekšroka psihiatrijai, jo var pārdot zāles, tātad veicināt līdzekļu apriti. Savukārt psihoterapija ir laikietilpīgs, nepateicīgs process, jo no tās lielām korporācijām nav peļņa un valstij nodokļi. Kad liela daļa no uzvedības traucējumiem būtu risināmas ar psihotehnikām, meditācijām utml., jaunieši tiek iegrūzti sistēmā, no kuras iznāk laukā dārzeņi...