viņš dzēra vīnu līdz vēlai naktij,
datums - 28. un domāja par viņu:
par viņas gaitu un balsi, par mīlē-
šanos ar viņu, par viņas stāstiem, kas patiesi
šķita, bet nebija tādi, un zināja viņš
visas viņas kleitas
un visas kurpes - ikvienas papēžu
augstumu, veidu un kāju
izskatu katrās kurpēs.
un, kad viņš pārnāca mājās, viņa
atkal bij prom, un skaidrs - pārradīsies
atkal ar to īpašo dvingu, un
tā arī notika - trijos no rīta
netīra kā mēslus ēdusi cūka
un
viņš sameklēja gaļas nazi
un viņa kliedza
atkāpdamās pie sienas
tomēr - par spīti mīlas dvakai - visnotaļ skaista un
viņš piebeidza vīna glāzi.
tā dzeltenā kleita -
viņam pati mīļākā -
un viņa atkal kliedza.
un viņš paņēma nazi
un attaisīja jostu
un raušus norāva bikses viņas priekšā
un nogrieza sev pautus.
un nesa tos delnās
kā aprikozes
un aizskaloja
atejas podā
un viņa kliedza un kliedza
asinīm pludojot telpā
AK DIEVS DIEVS!
KO TU IZDARĪJI!
un viņš apsēdās turēdams 3 dvieļus
starp kājām
un viņam jau bija vienalga vai viņa
aiziet vai paliek
dzeltenā kleitā vai zaļā vai
vispār plika.
un turēdams ar vienu roku ar
otru viņš pacēla pudeli un
ielēja vēl vīnu.
No angļu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs
0