Anglijas Banka pirmdien prezentējusi jauno 50 mārciņu banknotes dizainu, kurā redzams izcilais britu matemātiķis un kriptogrāfs Alans Tjūrings. Tādējādi savulaik par viendzimuma attiecībām tiesātais Tjūrings ir pirmais homoseksuālais cilvēks, kas jebkad atveidots uz naudaszīmes.
Izvēle par labu Tjūringam saistāma ar viņa darbu Otrajā pasaules karā, kad Tjūringa vadītā komanda uzlauza nacistisko spēku šifrēšanas mašīnu "Enigma", palīdzot sabiedrotajiem uzvarēt šajā militārajā konfliktā ("Enigmas" uzlaušana atveidota 2014. gada filmā "The Imitation Game", kur Tjūringu spēlē britu aktieris Benedikts Kamberbačs). Tāpat Tjūringam bijusi milzu nozīme pirmo datoru un mākslīgā intelekta izstrādē, piemēram, viens no viņa zināmākajiem sasniegumiem ir "Tjūringa tests", kas pārbauda vai mašīna ir "inteliģenta".
Par spīti savam devumam zinātnē, 1952. gadā matemātiķis tika apsūdzēts homoseksuālos sakaros ar 19 gadus vecu puisi no Mančestras. Lai izvairītos no cietumsoda, Tjūrings piekrita ķīmiskajai kastrācijai, kas padarīja viņu impotentu. Tāpat zinātniekam tika atņemta drošības pielaide un aizliegts nodarboties ar kriptogrāfiju. Divus gadus vēlāk Tjūrings mira, būdams vien 41 gadu vecs. Tiek uzskatīts, ka matemātiķis izdarīja pašnāvību, noindējoties ar cianīdu. Ilgstošas LGBT+ tiesību aizstāvju kampaņas rezultātā 2013. gadā, 59 gadus pēc Tjūringa nāves, britu karaļnams piešķīra viņam karalisko amnestiju.
Jaunā banknote tiks laista apgrozībā līdz 2021. gada beigām. Uz tās būs attēlota Alana Tjūringa fotogrāfija, tabula un matemātiska formula no Tjūringa 1936. gada raksta, kas kļuva par pamatu datorzinātnei, automātiskais skaitļošanas dzinējs, kas ir viens no pirmajiem datoru prototipiem, meti "Britu bumbai" – ierīcei, kas palīdzēja uzlauzt par neuzlaužamu uzskatīto "Enigmu", kā arī citi ar Tjūringa zinātnisko darbu saistīti elementi.
Tjūrings tika izvēlēts publiskā konkursā, kurā briti varēja ierosināt, kam no zinātniekiem būtu jāatrodas uz banknotes. Sešu nedēļu laikā Anglijas Banka saņēma vairāk nekā 227 tūkstošus pieteikumu par 989 zinātniekiem, no kuriem finālistu sarakstā iekļuva 12, tostarp DNS struktūras atklājēja Rozalinda Franklina, 19. gadsimta matemātiķe Ada Lovleisa un fiziķis Stīvens Hokings.
0