Reiz vienam tēvam bija trīs dēli. Divi gudri – nepiedzima. Trešais muļķis – pats vainīgs.
Kādu dienu trešais tēvadēls teica:
- Paklau, tēt, vai tik man nav pienācis laiks doties pasaulē laimi meklēt?
- Ej tak tu bojā! – tēvs attrauca neatskatoties – kā allaž, kad kāds gvelza muļķības.
- Bojā? – dēlu beidzot bija ieinteresējis, kur gan atrodas šī daudzdzirdētā vieta. – Tēt, atzīsties jel reiz, vai pats tur esi bijis?
Tēvs klusējot atmeta ar roku uz visām četrām debess pusēm, sak, ko tu muļķim padarīsi.
Trešais dēls nebija radis pārjautāt. Ja reiz tēvs ir parādījis, kur meklējama boja, nav ko salmus kult! Kur deguns rāda uzņēmis tēva vēziena azimutu, viņš sasaiņoja ceļamaizi un devās norādītajā virzienā. Viņš gāja dienu un gāja nakti. Gāja ātri un noteikti, gaidīdams teju, teju parādāmies solīto ceļamērķi. Viņš jutās gudrs un spēcīgs. Būdams ne mazums dzirdējis, kādi nīkuļi un nelgas dažkārt aiziet bojā, dēls nešaubījās, ka viņam nebūs par grūtu turp noiet. Viņš nepadosies, viņš laimīgs ies un ies kaut vēl šobaltdien, ja vien nebūs nomiris. Un sasniegs kāroto! Ja vien bojā vispār vēl ir kāda brīva vieta, par ko vienīgo viņš bažījās, it labi nojaušot, cik daudz tur drūzmējas tās viņa vēl tikai minamo eju jau veikušo.
Tomēr trešais dēls pārrēķinājās. Ceļamaize drīz vien bija nokopta. Viņa spēki izsīka, deguns nokārās, un azimuts izšļuka bojupceļmallapās.
Ik brīdi bijis pārliecināts, ka mērķtiecīgi tuvojas visām četrām debess pusēm, viņš tikai tagad nonāca krustcelēs ar rādītājiem meklētajā virzienā. Un to deguni slējās krustup šķērsup kur nu kurais! Kaut visi cerīgi solīja vienu un to pašu, tik ilgoto un tiekto – aiziesi bojā! –, tomēr debess puses joprojām bija tikpat tālas, kā pirms iziešanas no mājām. Vēl vairāk: pat kā pirms gudro brāļu nepiedzimšanas!
Un dumjais brālis apjuka. Viņš metās te uz priekšu, te atpakaļ, te pa labi, te kreisi. Viņš šaudījās un svaidījās. Un ik brīdi svārstījās. Līdz pamazām jau šūpojās.
Viņa mute izkalta, skatiens aizmiglojās, saprāts aptumšojās, kājas saļodzījās... Un trešais tēvadēls saļima ar garu degunu bojāejas smiltīs un izlaida garu, alkto ceļamērķi tā arī nesasniedzis.
0