Par seriālu "Varas gredzeni" (The Lord of the Rings: The Rings of Power, 2022)
Tā sauktajos straumēšanas karos jau aptuveni 10 gadus ar dažādiem panākumiem piedalās "Netflix", "Amazon" un citi. Un tas, ko ilgstoši vēlējās atrast ikviena no šīm kompānijām, bija "nākamās "Troņu spēles"". 2017. gadā Džona Ronalda Rūela Tolkīna mantinieki paziņoja, ka pārdos tiesības adaptēt "Hobitu", "Gredzenu pavēlnieku" un tā pielikumus. Sākotnējā cena – 200 miljoni dolāru. Gada beigās kļuva zināms, ka tiesības ieguvis "Amazon", tiesa, ar vairākiem nosacījumiem, piemēram, adaptācijai jābūt seriāla formātā, tā ražošanai jāsākas divu gadu laikā, radošajā procesā jāiesaista "Tolkien Estate" vai autora ģimene un tamlīdzīgi.
Sākumā varēja tikai minēt, par ko būs gaidāmais seriāls. 2019. gada martā "The Lord of the Rings on Prime" tviterkontā parādījās ieraksts "Laipni lūgti Otrajā laikmetā". Otrais laikmets ir 3441 [1] gadu ilgs laika posms Viduszemes mitoloģijā, par kuru Tolkīns raksta: "Šie bija tumši gadi Viduszemes cilvēkiem, bet slavas gadi Nūmenorai. Par notikumiem Viduszemē ierakstu ir maz un īsi, un to datumi nereti ir neskaidri."
"Gredzenu pavēlnieka" pielikumos Otrajam laikmetam veltītas aptuveni sešas lappuses, vēl šādas tādas informācijas druskas pieejamas grāmatas nodaļās. Tas plašāk aprakstīts citos Tolkīna darbos, piemēram, "Silmarillionā" un "Nepabeigtajos stāstos", bet uz tiem kompānijai "Amazon" tiesības nepieder, tādēļ seriāla veidotājiem priekšā bija nopietns uzdevums – uzrakstīt piecas sezonas, balstoties dažās lappusēs. Darbs pie seriāla noritēja lielā slepenībā, kas tikai vairoja ekspektācijas. Topošā seriāla nosaukums – "Gredzenu pavēlnieks: varas gredzeni" – tika paziņots vien gada sākumā bet 1. septembrī pie skatītājiem nonāca ilgi gaidītās pirmās divas sērijas.
"Varas gredzeni" iesākas lēni – pirmās astoņas minūtes ir sava veida prologs, kurā Galadriela mums atstāsta Pirmā laikmeta vēsturi un savas rīcības motivāciju – Saurons nogalinājis viņas brāli, viņa vēlas atriebties. Seriāla sākuma titri parādās tikai sērijas 18. minūtē. Tad skatītāji tiek iepazīstināti ar harfutiem, kas ir vieni no vēlāk sastopamo hobitu ciltstēviem, parādās vēl citi atslēgas tēli, savukārt Galadriela neapmierināta atgriežas no misijas un viņai piedāvā doties uz Valinoru, kas Viduszemes mitoloģijā būtu pielīdzināma paradīzei. Lai arī nonākt Valinorā vēlas ikviens Viduszemes elfs, Galadriela to uztver drīzāk kā sodu.
Sērijas vidū mūs iepazīstina ar pirmajiem seriāla varoņiem cilvēkiem, kuri dzīvo Viduszemes dienviddaļā, kā arī ar elfu Arondiru, kurš strādā par tādu kā policistu, jo šo cilvēku priekšteči savulaik bijuši ļauni un kalpojuši Morgotam. [2] Arī otrā sērija tiek veltīta tam, lai mūs iepazīstinātu ar vēl citiem tēliem, un tikai trešās sērijas sākumā beidzot iezīmējušās četras galvenās sižeta līnijas..
Tas kopā aizņem vairāk nekā divas stundas, un šāds temps ir viens no lielajiem "Varas gredzenu" trūkumiem. Seriāls velkas, un lēnuma kulminācija tiek sasniegta septītajā sērijā, kad notikumi, ko varētu izklāstīt 15 minūtēs, tiek izstiepti 72 minūšu garumā. Tomēr pilnīgi pretēji sižetam attīstās tēli – nereti acumirklī –, kas liecina par galveno "Varas gredzenu" problēmu – vāju scenāriju. Tā, piemēram, Nūmenoras karaliene-reģente Miriela, kura sākotnēji ir atklāti naidīga pret Galadrielu un atsakās piešķirt vienu kuģi, lai viņa varētu atgriezties Viduszemē, vienas sērijas laikā kļūst par pārliecinātāko Galadrielas sabiedroto. Savukārt Elendils, kurš sākotnēji ir vienīgais nūmenorietis Galadrielas pusē, septītajā sērijā paziņo, ka labāk būtu pametis viņu likteņa varā, taču nākamajā atkal pārdomā – izglābt Galadrielu tomēr bijis pareizais lēmums. Taču skatītājiem īsti nav skaidrs, kas šīs pēkšņās pārmaiņas motivē, un brīžos, kad tēli uzvedas kaut cik konsekventi, tie lielākoties tāpat šķiet viendimensionāli un klišejiski. Pašos vājākajos stāsta momentos varoņu rīcība ir klaji neloģiska un nesaskan ar Tolkīna radītajiem tēliem.
To spilgti ilustrē pēdējā noldoru [3] augstā karaļa Gil-galada attēlojums seriālā. Tolkīna mazdēls Saimons piedalījās "Varas gredzenu" veidošanā kā mitoloģijas konsultants, kas liktu domāt, ka Gil‑galada tēlam būtu jāiemieso noldoru raksturīgākās īpašības, tomēr seriālā viņš būvēts kā manipulatīvs antagonists. "Varas gredzenos" nav ne miņas no pašaizliedzīgā, drosmīgā, intelektuāli un fiziski spēcīgā tēla, ko radījis Tolkīns. Seriāla veidotājiem gan priekšā vēl četras sezonas, lai šo un citas nesakritības vērstu par labu, bet tas jau atkal nozīmētu nemotivētas tēlu izmaiņas.
Tomēr visnevērīgāko attieksmi piedzīvo Galadriela. "Gredzenu pavēlnieks" skaidri parāda viņu kā vienu no vecākajiem un viedākajiem Viduszemes iedzīvotājiem, taču seriālā Galadriela savā neapdomībā, impulsivitātē, agresijā un nespējā lasīt telpu drīzāk atgādina Arju Starku no pirmajām "Troņu spēļu" sezonām. "Varas gredzeni" it kā cenšas Galadrielu parādīt kā spēcīgu sievietes tēlu, taču viņa vairākkārt nonāk glābjama upura pozīcijā un ar savu rīcību rada draudus citiem. Ironiskā kārtā Galadrielas tēls gan ir konsekvents, tiesa, konsekventi vājš – dramaturģiski, fiziski un intelektuāli.
"Varas gredzeni" ir seriāls, kam patīk uzdot jautājumus. Vispirms jau – kur un kurš ir Saurons? Uz to tiek sniegta atbilde sezonas pēdējā sērijā, un tā ir tik paredzama, ka līdz pēdējam brīdim neticēju tās vienkāršībai. Cits jautājums ir par noslēpumainā tēla Svešinieka identitāti, kuras atklāšana, iespējams, ir pat neizteiksmīgāka nekā Saurona, taču vēl frustrējošāka, jo skatītājiem tiek dots mājiens, ka tas ir kāds "Gredzenu pavēlnieka" faniem labi zināms varonis, kurš Viduszemē parādās tikai daudzus gadsimtus pēc "Varas gredzenos" attēlotajiem notikumiem.
Viens no seriāla showrunners jeb galvenajiem producentiem un autoriem Patriks Makkejs gada sākumā intervijā "Vanity Fair" jautāja: "Vai mēs varam iztēloties romānu, ko Tolkīns nekad neuzrakstīja, un īstenot to kā vērienīgu seriālu, kāds ir iespējams tikai tagad?" Pēc pirmās sezonas spriežot – nē.
Seriālu grūti dēvēt par tolkīnisku, jo tas ne tikai neiederas Tolkīna literārajā kanonā, bet arī nešķiet kā pienesums jau esošajām ekranizācijām, kuras, lai arī nebūt nav ideālas, spēja atspoguļot Viduszemes esenci – tā ir vieta, kur pastāv labais, kas cīnās pret ļauno, skaidri definējot, kura puse ir atbalstāma un kas likts uz spēles. Lai arī Tolkīna radītie tēli ir sarežģīti un daudzpusīgi, viņa darbiem raksturīgs morālais absolūtisms, kas "Varas gredzenos" tiek vienkārši ignorēts, mēģinot gan humanizēt orkus, gan parādot seriāla ļaundari Sauronu kā Morgota upuri un kā tādu, kurš, pēc paša vārdiem, vēlas izdziedēt Viduszemi.
Neskaitot vizuālo pievilcību, kas visspilgtāk redzama dižākās cilvēku karaļvalsts Nūmenoras un rūķu apdzīvotās Kazad‑Dūmas attēlojumā, iespaidīgus specefektus un gana labu mūziku, seriālā grūti saskatīt pozitīvas iezīmes. Tam trūkst iekšējās loģikas, tēli "teleportējas" neticamā ātrumā, bet likumu "show, don’t tell" seriāla veidotāji brīžiem interpretē kā "tell, don’t show", "do show and do tell", bet citkārt kā "don’t show and don’t tell". Par spīti visiem jautājumiem, ko "Varas gredzeni" mēģina uzdot, pats galvenais paliek neatbildēts – kāpēc šis seriāls bija vajadzīgs?
Un baidos, ka atbilde var izrādīties neticami vienkārša un visai ciniska – jo Džefs Bezoss vienkārši tā gribēja. Tāpat kā viņš gribēja palidināties kosmosā. Ņemot vērā Bezosa aizrautību ar Viduszemi un personīgo iesaistīšanos sarunās par tiesību pirkšanu, nepārsteidz, ka "Varas gredzeni" šķiet kā pārcenota fan fiction – vai vienkārši miljardiera iegriba (vienas sērijas izmaksas esot ap 60 miljoniem dolāru, kas to padara par visu laiku dārgāko seriālu) – apstāklis, ko vēl ciniskāku padara tas, ka pats Tolkīns caur saviem darbiem kritizējis industriālismu, sociālismu un kapitālismu. "Gredzenu pavēlnieka" pirmspēdējā nodaļā hobiti atgriežas Šīrā un atklāj, ka to pakļāvis Sarumans. Ja iepriekš Šīrā faktiski nepastāvēja institūcijas, tad tagad, kad tās izveidotas, "ar institūcijām tiek manipulēts, lai palielinātu [Sarumana] varu, nevis palīdzētu iedzīvotājiem" [4]. Pats Tolkīns vēstulē dēlam Kristoferam 1943. gadā rakstīja, ka "visnepiemērotākais darbs daudziem, pat svētajiem, ir izrīkot citus cilvēkus. Pat neviens no miljona nav tam piemērots un vismazāk jau tie, kuri meklē šādu iespēju." [5]
Gana daudzi seriāla kritiķi spekulējuši, ka pašam Tolkīnam "Varas gredzeni" nepatiktu. Tomēr nevajadzētu steigties likt vārdus mutē kādam, kurš pats vairs runāt nevar. Tolkīns pavisam noteikti neiestājās pret savu darbu adaptāciju. 1955. un 1956. gadā BBC Radio izskanēja pirmā "Gredzenu pavēlnieka" adaptācija – vienīgā, ko piedzīvoja pats autors. Lai arī Tolkīns par to nebija augstās domās, viņš neizslēdza iespēju, ka Viduszeme varētu nonākt pie cilvēkiem arī citā formātā. Vēstulē savam izdevējam 1957. gadā, kad bija radusies ideja par animētu adaptāciju, Tolkīns rakstīja: "Ciktāl tas attiecas uz mani, es būtu atvērts idejai par animētu filmu, ņemot vērā visu vulgarizācijas risku. Es domāju, ka man vulgarizācija būtu mazāk sāpīga nekā pastulbināšana, ko paveica BBC." [5]
1969. gadā pats Tolkīns pārdeva tiesības uz "Gredzenu pavēlnieka" ekranizāciju, taču pirmā spēlfilma iznāca tikai 32 gadus vēlāk. Lai arī nezinām, ko par tām būtu teicis autors, viņa dēls Kristofers, kurš savu mūžu veltīja Tolkīna darbu apkopošanai un izdošanai, 2012. gadā laikrakstam "Le Monde" sacīja: "Viņi saķidāja grāmatu, padarot to par asa sižeta filmu jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem. (..) Tolkīns ir kļuvis par briesmoni, ko aprijusi paša popularitāte un absorbējis mūsu laika absurds. Plaisa starp darba skaistumu un nopietnību un to, par ko tas kļuvis, man ir kļuvusi pārāk liela. Šāda komercializācija ir samazinājusi radītā estētiku un filozofisko ietekmi līdz nullei. Man ir tikai viens risinājums: novērsties." Kristofers Tolkīns no "Tolkien Estate" vadības atkāpās 2017. gada nogalē, neilgi pēc tam, kad "Amazon" bija ieguvusi tiesības veidot seriālu, – visticamāk, viņam šajā lēmumā nebija teikšanas. 2020. gada janvārī 95 gadu vecumā viņš devās mūžībā.
Paliek jautājums, ko darīt Tolkīna faniem, kuri vēlas vairāk Viduszemes savā dzīvē, – novērsties vai tomēr turpināt skatīties, cerot, ka turpmākās sezonas būs labākas. "Varas gredzeni" nav pilnīgi bez potenciāla, un dažās epizodēs parādās tolkīnisma pazīmes, kas ļauj noticēt, ka Viduszemi uz mazajiem ekrāniem spēj iznest arī mūsdienu komercializācijas un citu cilvēku izrīkotāju spilgtākais iemiesojums. Taču pašreizējā izpildījumā tur redzams patiešām maz no skaistuma un nopietnības, kas lasāma Tolkīna rakstos. Darbs pie nākamās sezonas ir sācies, un, reaģējot uz kritiku, gan šova veidotāji, gan ārvalstu mediji lielāko uzmanību pievērš tiem, kas sūkstās, ka seriāls nav pietiekami "balts" vai ka tajā ir pārāk daudz sieviešu tēlu (abi šie pārmetumi, manuprāt, ir pilnīgi nevietā), bet par to, kā padarīt seriālu tolkīniskāku vai vienkārši labāku, runāts netiek. Tādēļ piesardzīgais optimisms, ar kādu gaidīju "Varas gredzenus", turpina sarukt. Ar Tolkīna darbiem iepazinos sešu gadu vecumā un turpinu tos lasīt arī šodien. Kaut gan sevi nepieskaitu Tolkīna pūristiem, kuri diez vai spētu izbaudīt "Varas gredzenus", seriāls acīmredzami nav paredzēts arī man, savukārt auditorijai, kas ar Viduszemi iepazīstas pirmo reizi, tas varētu šķist vienkārši garlaicīgs un viduvējs. Tas rada pēdējo jautājumu – kas ir seriāla mērķauditorija?
Šobrīd "Varas gredzeni" patiešām šķiet kā sava laika absurda upuris. Kā rakstīja "Business Insider": "Amazon" tas nav tikai seriāls, bet gan "vēl viens veids, kā [megakorporācijai] dominēt visos mūsu dzīves aspektos", piedāvājot ne tikai noskatīties jaunākās sērijas, bet arī noklausīties tā skaņu celiņu, "Kindle" izlasīt "Gredzenu pavēlnieku" un gatavot pēc Tolkīna darbu iedvesmotām receptēm. "Varas gredzeni" tādējādi kļūst par vēl vienu institūciju, ar ko stiprināt "Amazon" varu.
Uz Tolkīna kapakmens rakstīts "Berens", bet uz viņa sievas – "Lutiēna". [6] Varbūt Džefam Bezosam uz kapakmens derētu rakstīt "Sarumans".
[1] Seriāla veidotāji gan norādījuši, ka attēlotā laika skala tiks "saspiesta", jo elfi dzīvo tūkstošiem gadu, turpretī cilvēki vien vairākas desmitgades vai atsevišķos gadījumos gadsimtus. No vienas puses, šāds lēmums ir loģisks, jo citādi seriālā attēlotie cilvēki "mirtu kā mušas", taču, no otras, tas traucē saprast, kurā laikaposmā norit darbība, jo tajā vienlaikus ir tēli, kuru dzīves Tolkīna rakstos šķir vairāk nekā 1000 gadu. (Tolkien, J. R. R. (2004, January 5). The Lord of the Rings. HarperCollins.)
[2] Morgots Viduszemes mitoloģijā ir pirmais Tumsas valdnieks, bet Saurons – viņa galvenais leitnants. Pec Morgota krišanas Saurons ieņēma viņa vietu kā galvenais labo spēku pretinieks.
[3] Noldori ir viens no elfu klaniem vai ciltīm, kas spēlē centrālo lomu "Silmarillionā", un Tolkīna darbos viņi raksturoti kā spējīgākie amatnieki, kā arī fiziski un intelektuāli spēcīgākie starp elfiem.
[4] Atkins, J. On Tolkien’s Presentation of Distributism through the Shire. Mallorn: The Journal of the Tolkien Society, no. 58, Dec. 2017, pp. 23–28, https://journals.tolkiensociety.org/mallorn/article/view/32.
[5] Humphrey, C. & Tolkien, C. (1981) The Letters of J.R.R. Tolkien. (1981). George Allen & Unwin.
[6] Berens un Lutiēna ir tēli Viduszemē. Berens ir cilvēks, bet Lutiēna – elfs. Viņu sarežģītais mīlas stāsts aprakstīts "Silmarillionā", dzejoļos un citos Tolkīna darbos.
3