Erich Dohom
pirms 2 gadiem
Es vēršos pie vampīra jebkurā laikā, kad es to vēlos. es kļūstu par vampīru tāpēc, kā cilvēki izturas pret mani, šī pasaule ir ļauna pasaule un nav taisnīga pret jebkuru ķermeni. pie mana pirksta našķa tiek veiktas lietas. es tagad esmu varens vīrietis, un neviens, kas mani atvaino, neatkāpjas. Es vēršos pie cilvēka arī jebkurā brīdī, kad es to vēlos, es kļūstu par vampīru, izmantojot sava drauga palīdzību, kurš mani ieved vampīru valstībā, dodot man savu e-pastu. ja vēlaties kļūt par spēcīgu vampīru, lūdzu, sazinieties ar vampīru valstību uz viņu e-pasta adresi [email protected]
igel
pirms 3 gadiem
Ikviena valoda ir dziva un skaista visas tas nokrasas, valoda nav muzeja eksponats. Nedomaju, ka ir kada meraukla, pec kuras vispar iespejams dazjadu valodu dziljumu salidzinat.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Kāpēc nevar ? Var gan valodas salīdzināt. Ir skanīgākas, ir melodiskākas utt.
Un dažādu vienas valodas lietošanu var salīdzināt.
Šodienas latviešu literātu darbi manā vērtējumā ir līdz bezjēdzībai tukši, pat ja metaforu pārbagštības mežā var apmaldīties.
Paņēmu Deglava Rīgu. Romāna valoda " gāž" gar zemi pat tādu kā mani. Toties tā ,manā vērtējumā, šai romānā ir perfektākā vēsturiskā laika liecība. Tas , ka latvieši nerunāja " pa latviski" nekādi nekavēja nācijas izaugsmi. Tāpat kā šodienas latviešu valodu neiznīcinās ne krieviski, ne angliski runājošie, bet gan tas, ka latvieši ir viena no straujāk izmirstošām nācijām pasaulē.
Satori liek tādus zīmīgus citātus. Piemēram, Gētes - literatūras beigas ir nācijas beigas. Perfekti. Okupācijas laikā Imants Ziedonis gan bija kolaboracionists, bet viņa dzeja bija nācijai sirdīs un " mutē". Šodienas Latvijā Ziedoni privatizēja fonds Viegli. Saeima vēl iedeva simtus tūkstošus , lai noliek pie vietas "garaini" . Un ja viens Ziedonis vien būtu padarīts par nepieejamu. Vai nu dzejnieku trūkst...bet...
Nu jā - atkal jautājums par kultūrpolitiku un par vainas likšanu uz citiem un nespēju sevi kritiski izvērtēt
Un dažādu vienas valodas lietošanu var salīdzināt.
Šodienas latviešu literātu darbi manā vērtējumā ir līdz bezjēdzībai tukši, pat ja metaforu pārbagštības mežā var apmaldīties.
Paņēmu Deglava Rīgu. Romāna valoda " gāž" gar zemi pat tādu kā mani. Toties tā ,manā vērtējumā, šai romānā ir perfektākā vēsturiskā laika liecība. Tas , ka latvieši nerunāja " pa latviski" nekādi nekavēja nācijas izaugsmi. Tāpat kā šodienas latviešu valodu neiznīcinās ne krieviski, ne angliski runājošie, bet gan tas, ka latvieši ir viena no straujāk izmirstošām nācijām pasaulē.
Satori liek tādus zīmīgus citātus. Piemēram, Gētes - literatūras beigas ir nācijas beigas. Perfekti. Okupācijas laikā Imants Ziedonis gan bija kolaboracionists, bet viņa dzeja bija nācijai sirdīs un " mutē". Šodienas Latvijā Ziedoni privatizēja fonds Viegli. Saeima vēl iedeva simtus tūkstošus , lai noliek pie vietas "garaini" . Un ja viens Ziedonis vien būtu padarīts par nepieejamu. Vai nu dzejnieku trūkst...bet...
Nu jā - atkal jautājums par kultūrpolitiku un par vainas likšanu uz citiem un nespēju sevi kritiski izvērtēt
igel
pirms 3 gadiem
Cilveki ir dazjadi. Citiem patik verot un baudit, citiem kritizet un piekasities.
Varetu jau stundam gudri varities, bet -vai vajag.
Varetu jau stundam gudri varities, bet -vai vajag.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Vajag gan , pakasies un uzreiz labāk paliek. Ja vēl kādu sanikno, vai kā līdzīgi- diena vispār izdevusies. Žurnālā IR man ļauj rupji lamāties. Delfi uzreiz izdzēš, bet IR nē - ciena un saprot manas vajadzības.
Man patīk tas kurzemnieku - ezi glaudīt. Nu patīk.
Man patīk tas kurzemnieku - ezi glaudīt. Nu patīk.
jurniece
pirms 3 gadiem
Angļu valodas ietekme, manuprāt, ir daudz bīstamāka par krievu valodas ietekmi kaut vai viena iemesla dēļ. Krievu valodas uzspiešana jau sākotnēji bija vairāk vai mazāk vardarbīga un klusāk vai skaļāk tika uzskatīta par svešu. Turpretī angļu valodas ietekmi mēs paši pat it kā labprāt(vai par spīti krievu valodai) un ar prieku pieņēmām kā logu uz labāku dzīvi un sabiedrību. Diez vai kāds, kurš savulaik bija spiests darbā lietot krievu valodu, tajā arī domāja ikdienā. Taču, ja tagad cilvēki atzīst, ka daļēji domā angļu valodā vai, ka nespēj par jūtām izteikties latviski, tā, manuprāt, ir reāla katastrofa, nevis valodas attīstība. Tas ir gala sākums.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Lai pētnieki uzraksta, kuras NBS karavīru paaudzes skatās krievu filmas, saprot krievu humoru un kuras neskatās, bet ja paskatās , tad tāpat nesaprot amerikāņu simpsonus piemēram. Vai draugus.
Es no galvas zinu krievu seriālu Meistars un Margarita, abi mani bērni - amerikāņu Draugus. Bērni ir lielāki Latvijas patrioti kā es, nevis valodas dēļ, bet gan tāpēc, ka nedzīvo Latvijā un nepiedzīvo nabadzīgākās ES " jaukumus" tik tieši un konkrēti kā es.
Viss ir sarežģītāk un bezcerīgāk
Es no galvas zinu krievu seriālu Meistars un Margarita, abi mani bērni - amerikāņu Draugus. Bērni ir lielāki Latvijas patrioti kā es, nevis valodas dēļ, bet gan tāpēc, ka nedzīvo Latvijā un nepiedzīvo nabadzīgākās ES " jaukumus" tik tieši un konkrēti kā es.
Viss ir sarežģītāk un bezcerīgāk
Liene Salmina
pirms 3 gadiem
Paldies par valodas lietošanas aprakstu, manuprāt, ļoti adekvāti. Arī es noteikti uztraucos un mēģinu sevī uzturēt daudz maz pareizas latviešu valodas lietojumu (kā treniņu izmantoju daiļliteratūras lasīšanu latviski - vismaz 1 grāmatu mēnesī, jo tiešām vairāk laika reizēm arī tam nav). Savukārt komentārs par domāšanas maiņu lidz ar valodu man noteikti nešķiet bīstams, drīzāk uzskatu, ka vēlams, jo manā skatījumā tas ir līdzīgi kā ar Raiņa slaveno citātu: Pastāvēs, kas pārvērtīsies, Tas gan neatceļ vēlamo prasību spēt savas emocijas un viedokli paust arī latviski. Kā alternatīvu anglicismiem draugu lokā reizēm ieviešam pašu radītus jaunvārdus (un smejamies, ka esam kā Imants Ziedonis), piemēram, no 'smaida' ir ieviesies 'smaidīgi' (apstākļa vārds) kā angļu interesting/ funny, jo latviešu 'interesanti' allaž ir nedaudz negatīva nokrāsa, bet mēs ne vienmēr to gribam lietot ar negatīvu nokrāsu. Droši vien, ka varētu iet arī garāku ceļu un skaidrot, ka per se vārds ir neitrāls, bet kuram tad šajā straujajā gadsimtā tam ir laiks....
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Godīgi - atkal nesaprotu. Kā tad tā - Latvijā krievu valodai joprojām ir , nu labi -ja ne milons, tad daudz reižu lielāka ietekme uz latviešu valodas lietojumu vai precīzāk - nelietojumu , kā angļu valodai.
Kāpēc visi rakstītāji tik augstu makoņos tur savus lepnos degunus un "iztaisa", ka vienīgais latviešu valodas apdraudējums ir angļu valodas ietekme?
Man ir varianti, kāpēc tā ... bet ticu ,svēti pārliecināta esmu, ka visi tos zin pat labāk par mani - tik te iztaisās ....
Kāpēc visi rakstītāji tik augstu makoņos tur savus lepnos degunus un "iztaisa", ka vienīgais latviešu valodas apdraudējums ir angļu valodas ietekme?
Man ir varianti, kāpēc tā ... bet ticu ,svēti pārliecināta esmu, ka visi tos zin pat labāk par mani - tik te iztaisās ....
dzimmijs13
pirms 3 gadiem
Bet atceros, bērnībā mana Rīgas omīte tāpat apzīmējumu "mīlēt" lietoja plašākā nozīmē, proti - piemēram - vai mīli šos kartupeļus? Tad tas šķita vecmodīgi uzjautrinoši, jo vecāki tā jau vairs nerunāja. Omītei vispār, vai puse lietvārdu bija vāciski.
Zarza
pirms 3 gadiem
Nu ar to nu nav ko lepoties, ja savas jūtas neprot izteikt latviski.
Latviski brīnišķigi var izteikt visplašāko jūtu gammu.
Latviski brīnišķigi var izteikt visplašāko jūtu gammu.
J.Vādons
pirms 3 gadiem
Pievienojos Edvarda teiktajam.
Nevarīgi padodoties iedomām par angļu valodas nesalīdzināmo pārākumu un ērtizdevīglieliskumu (tādas iedomas tikpat smieklīgas kā šaurpierīgs pūrisms), tomēr nevajadzētu šķietamības uzdot par valodas īpašībām.
Un senāk vācu un/vai krievu valodas t.s. ietekme bija ne mazāka un ne mazāk bija iemeslu neizmantot latviešu valodu. Robežšķirtne bija un ir vienīgi mūsu attieksme un faktiskā rīcība.
Latviešiem var vien novēlēt [beidzot/atkal] atklāt latviešu valodu.
Nevarīgi padodoties iedomām par angļu valodas nesalīdzināmo pārākumu un ērtizdevīglieliskumu (tādas iedomas tikpat smieklīgas kā šaurpierīgs pūrisms), tomēr nevajadzētu šķietamības uzdot par valodas īpašībām.
Un senāk vācu un/vai krievu valodas t.s. ietekme bija ne mazāka un ne mazāk bija iemeslu neizmantot latviešu valodu. Robežšķirtne bija un ir vienīgi mūsu attieksme un faktiskā rīcība.
Latviešiem var vien novēlēt [beidzot/atkal] atklāt latviešu valodu.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
par vēlu - nu jau daudz par vēlu , kungs , te ar saviem novēlējumiem uzstājieties
Edvards Kuks
pirms 3 gadiem
Man baigi griež ausīs, kad dzirdu draugu runās ne tikai angļu iestarpinājumus, bet tieši to neapzināto angļu valodas formu un struktūru atražošanu latviski.
Man liekas, ka priekšstats par to, ka latviski kaut ko nevar pateikt, ir daļa no problēmas. Ja saka, ka kaut kas latviski izklausās stulbāk vai neskan, manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka 1) doma jau sākotnēji bija stulba arī angliski, bet to caur klišejām un atražotām frāzēm nevar sagaršot vai 2) doma latviski vienkārši skan mazliet nepierasti, un ir jāsaka un jāsaka, līdz tā vairs nav. No otras puses, veselīgu, dzīvu un nenopietnu latviešu valodas paplašināšanu ierobežo cilvēki, kuri atraida jebkādas mutācijas jau esošu vārdu nozīmēs.
Ir gadījies redzēt, ka cilvēki, kuri nespēj pabeigt domu bez diviem, trim angļu iestarpinājumiem, reizēm nemaz necieš no pārlieku labas angļu valodas. Runājot angliski, viņu sintaksē iesprūk latviešu valoda, pazūd vai tiek jaukti artikuli, un angļu izteikumi ienāk kā pusfabrikāti.
Man liekas, ka priekšstats par to, ka latviski kaut ko nevar pateikt, ir daļa no problēmas. Ja saka, ka kaut kas latviski izklausās stulbāk vai neskan, manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka 1) doma jau sākotnēji bija stulba arī angliski, bet to caur klišejām un atražotām frāzēm nevar sagaršot vai 2) doma latviski vienkārši skan mazliet nepierasti, un ir jāsaka un jāsaka, līdz tā vairs nav. No otras puses, veselīgu, dzīvu un nenopietnu latviešu valodas paplašināšanu ierobežo cilvēki, kuri atraida jebkādas mutācijas jau esošu vārdu nozīmēs.
Ir gadījies redzēt, ka cilvēki, kuri nespēj pabeigt domu bez diviem, trim angļu iestarpinājumiem, reizēm nemaz necieš no pārlieku labas angļu valodas. Runājot angliski, viņu sintaksē iesprūk latviešu valoda, pazūd vai tiek jaukti artikuli, un angļu izteikumi ienāk kā pusfabrikāti.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Roberts Rasums
0Izraēlas–Palestīnas konflikts: laika josla
Lai gan konceptuāli tiek panākta vienošanās nākotnē atrisināt Jeruzalemes kontroles, ebreju dibināto ciemu un miljoniem palestīniešu bēgļu jautājumu, tā praksē neīstenojas. Būtiskākais šķērslis ir pretestība gan no radikālo palestīniešu puses, gan labēji noskaņoto Izraēlas politiķu (tai skaitā Benjamina Netanjahu un Ariela Šarona) opozīcijas dēļ.
Māris Zanders
0Vēstures nozare turpina meklēt savu vietu Latvijā
Politiskā elite vēsturi uztver nevis kā procesus un likumsakarības, bet gan kā krāšņus, savstarpēji nesaistītus sižetus. Rezultātā mēs kaut kā no zemgaļu virsaišiem ar milzu lēcieniem uzreiz tiekam pie jaunlatviešiem, bet pēc tam jau ir strēlnieki un 18. novembris.
Artis Svece
0Nedēļu domāt par dzīvniekiem
Tīri psiholoģiski var saprast cilvēkus, kuriem šķiet, ka citas lietas šobrīd ir aktuālākas par vidi, bet šai izjūtai ir mazs sakars ar realitāti. Mēs turpinām dzīvot ekoloģiskās katastrofas laikmetā, un tāpēc ir vērts apzināties cilvēku un dzīvnieku attiecības.
Pēteris F. Timofejevs
0Ko Zviedrijai vajadzētu mācīties no Latvijas?
Baltijas valstis ir bijušas spiestas ieguldīt daudz enerģijas pilsonības, valodas un nacionālās identitātes jautājumu diskusijās, tāpēc izveidojies zināms sabiedrības un politiskās elites rūdījums attiecībā uz nacionālistiskām un labēji populistiskām partijām, pret kurām Zviedrijā ir visai vāja imunitāte.
Sleja
10.08.2020
14
Bet vai tu to vari pateikt latviski?