Autores foto
 
Sleja
10.08.2020

Bet vai tu to vari pateikt latviski?

Komentē
13
Saglabā

Pārdomas par latviešu valodu un tās miglā tīto nākotni mani piemeklē jau gadiem. Pēdējās dienās tās aktualizēja iestājeksāmenu nedēļa Latvijas Kultūras akadēmijas audiovizuālās mākslas studiju programmā. Daudzi reflektanti savā radošajā portfolio mēdz iesniegt videorullīšus, kas darināti modernajā jauniešu auditorijai paredzētās audiovizuālās estētikas formātā, proti, "YouTube" vai citām aktuālajām jauniešu saziņas platformām veidotus garus pašportreta kadrus. Tajos autors filmējis pats sevi, raugoties kamerā un paužot improvizētu tekstuālu vēstījumu par kādu noteiktu tēmu. Tā kā ikdienā sevišķi bieži nekontaktējos ar 18–20 gadus veciem jauniešiem un arī nepatērēju šāda veida audiovizuālus produktus, ar interesi izmantoju iespēju padziļināti ieklausīties autentiskā latviešu jauniešu izteiksmes veidā.

Šo izteiksmes veidu, protams, raksturo milzīga angļu valodas ietekme. Ar to es nedomāju tikai vārdu krājumu, bet arī valodas melodiju, kas arvien vairāk atgādina angļu valodas skaņu, kā arī iestarpinājumu, noslēgtu domas vienību, teikuma strukturēšanas (domas dzimšanas un izaudzēšanas procesa) darināšanu pēc angļu valodas parauga. Mani šī tendence dara tramīgu, lai arī apzinos tās neizbēgamību. Tāpat mani jau sen dara tramīgu arī pašas loma šajā procesā. Esmu gadus piecpadsmit vecāka par šiem jauniešiem, un manā ieskatā tieši mana paaudze šo latviešu un angļu valodas sapludināšanu savulaik uzsāka un normalizēja. Es uzaugu laikā, kad angļu valoda latviskajā domāšanas telpā ienāca un uzsāka savu karagājienu, vispirms ar ārvalstu kabeļtelevīziju, tad ar interneta starpniecību. Es stipri ciešu no savas valodas angliskošanas tendences un regulāri pieķeru sevi ar draugiem runājam savādā latviešu un angļu valodas hibrīdā. Daļēji tāpēc, ka ir virkne izteikumu, kas nav pasakāmi latviski. Krindžs, random, okvard, totāli. Daļēji tāpēc, ka intuitīvi šķiet pareizi kādu izvērstu domu noslēgt ar anglisku izsaucienu. So wild! Is it though? What a creep. Fancy as fuck. Utt.

Esmu šad tad šo jautājumu lūkojusi apspriest saviesīgu sarunu laikā un esmu saskārusies arī ar viedokli, ka šī tendence nav nekas bīstams. Martā, kad karantīnas laikā norisinājās portāla "Satori" tiešsaistes literatūras lasījumi "Viss būs labi", režisore un rakstniece Kristīne Želve lasīja fragmentus no sava topošā romāna par Grosvaldu ģimeni, to skaitā arī fragmentus no Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas. Lasījumu Želve sāka ar komentāru par dienasgrāmatas valodu, ko veido tā laika aktuālo valodu sajaukums (latviešu, vācu, krievu, angļu un franču), norādot, ka slenga un svešu valodu ienākšana ir dabisks un nebūt ne jauns process, bet latviešu valoda līdz šim tomēr ir saglabājusies, tāpēc ar valodu "viss būs labi". Citu un ļoti interesantu niansi reiz izteica mans draugs Jānis Štālbergs. Viņš atzīmēja, ka ikvienā cilvēkā cīkstas iekšējais preskriptīvists un iekšējais lingvists. Iekšējais preskriptīvists vadās no autoritāras pozīcijas: ir viens "pareizais" veids, kā valodai būt, un tas ir jāievēro visiem. Iekšējais lingvists savukārt netiecas "uzraudzīt un sodīt", bet gan ar prieku novēro, kā valoda nepārtraukti plūst un mainās. Ja atminos pareizi, Jānis aicināja biežāk ieklausīties savā iekšējā lingvistā, nevis nervozajā preskriptīvistā.

Manis pašas pozīcija gan ir mazāk optimistiska. Par angļu valodas ietekmi uz savu valodu es nesatrauktos, ja tās izpausmes es spētu kontrolēt, proti, ja nolemtu: šajā sarunā es brīvi izmantošu angliskos izteicienus, bet šajā, lūk, ne. Bet es to nespēju – jau mana domāšana daļēji veidojas angļu valodā, un tas izpaužas arī vārdos. Man ir ļoti grūti ko šajā ziņā ietekmēt. Nevaru arī ignorēt būtisku apstākli, kas 21. gadsimtu atšķir no Grosvalda un vēl senākiem laikiem. Proti, šis ir informācijas laikmets, kad svešvalodas, turklāt vienas konkrētas svešvalodas, klātbūtne ikdienā ir tik neaptverami apjomīga. Riskēju teikt, ka es ikdienā daudz vairāk saskaros ar angļu, nevis ar latviešu valodu, lai arī dzīvoju Latvijā. Vairums tekstu, ko ikdienā lasu, ir angliski. Mūzika, ko klausos, lielākoties izskan angliski. Audiovizuālais saturs, ko visbiežāk patērēju, ir veidots angļu valodā. Cilvēki, ar ko ikdienā komunicēju, runā tādā pašā hibrīdvalodā kā es. Lai saglabātu stingru latviešu valodas kodolu sevī, man būtu nepieciešama pastāvīga, stabila, līdzvērtīgi apjomīga latviešu valodas klātbūtne. Piemēram, ik dienas izlasīt kvalitatīvu daiļliteratūras darbu latviešu valodā vismaz pusromāna apjomā. Who has time for that?

Bīstamība, manuprāt, slēpjas apstāklī, ka ar valodu ir saistīts mūsu domāšanas process. Sākot daļēji domāt angliski, mēs, iespējams, zaudējam kādu unikālu leņķi, kā raudzīties uz realitāti tieši caur latviešu valodai piemītošo domas uzbūves principu. Piemēram, tieši latviešu valodai raksturīgo niansi, ka vārdiem piemīt liels svars. Angļu valodā iespējams "mīlēt" gan personu, gan, teiksim, iecienīto ēdienu vai kleitu. Latviešu valodā "mīlēt" ir tik piesātināts vārds, ka to attiecināt var tikai uz pašiem tuvākajiem cilvēkiem un varbūt uz savu Radītāju. Bet pēdējā laikā arvien biežāk sastopos ar šķietami latviski paustiem paziņojumiem, kā, lūk, kāds "mīl ceļot" vai "dievina šo dziesmu". Bankomāts mani jau gadiem pēc naudas izņemšanas aicina: "Paņemiet savu karti!" – un mans iekšējais nervozais preskriptīvists tad katrreiz sāk murmināt: "Pareizi būtu teikt: paņemiet karti! "Savu" ir barbarisks pārcēlums no valodām, kur valoda pieprasa piederību norādošu vietniekvārdu, un šajā gadījumā tas nav vajadzīgs, jo diez vai bankomātā man ir iespēja izvēlēties starp savu un svešu karti." Iekšējais lingvists klusē.

Bet citkārt iekšējais lingvists pie sevis līksmi un iejūtīgi ķiķina. Piemēram, brīžos, kad ar romantisku partneri jārunā par jūtām vai jārisina attiecību konflikti, nereti gan es, gan partneris mēdz automātiski pāriet uz angļu valodu. "Es saprotu," saka iekšējais lingvists. "Runāt par jūtām ir emocionāli ļoti izsūcoši. Ir saprotams, ka jūs abi gribat paslēpties aiz angļu valodas vieglā, draudzīgā vairoga. Turklāt angļu valodā ir izstrādāts precīzs izteikumu aparāts, kā runāt par jūtām. Latviski tāda nav. Latviski pierastāk par jūtām ir klusēt."

Var jau būt, ka šī ir viltus problēma. Iekšējais preskriptīvists jānožņaudz, un jādod iekšējam lingvistam pilna vaļa vērot un netiesāt, piemēram, nebūt ne tik reto situāciju, kad es vēlos pateikt latviski kādu jēdzienu, kuru zinu, taču nespēju uzreiz atsaukt atmiņā, un smadzenes pakalpīgi piedāvā šo jēdzienu angliski. Tad es dodos uz platformu "Google Translate" un iztulkoju anglisko jēdzienu atpakaļ uz savu dzimto valodu. Pagaidām man neizdodas sevi netiesāt par šādām situācijām, kas gadās arvien biežāk. Es domāju par Latvijas kontūru pasaules kartē – par šīm it kā arbitrāri novilktajām līnijām telpā, kas nodala mūsu nāciju no citām, – un nespēju atrast nevienu citu iemeslu, kādēļ šīs robežas tur ir, kā vien to, ka šis zemes stūrītis ir nodalīts no citiem pamatā tikai tāpēc, ka šajā vietā vienīgajā uz zemeslodes mēs runājam latviski. Man grūti atrast citu iemeslu, kādēļ mums, tieši mums, būtu nepieciešama sava valsts.

Es nezinu, vai kādam tas noderēs, bet man ir ieteikums – sevišķi jauniešiem, kam patīk apmeklēt bārus vai sanākt kopā citos saviesīgos apstākļos. Gribu ierosināt oriģinālu ballīšu spēli ar nosaukumu "Bet vai tu to vari pateikt latviski?". Noteikumi ir šādi: ja kāds no sarunas dalībniekiem sāk izteikties angliski, piemēram, izsper frāzi: "That’s life!", citi sarunbiedri viņam jautā: "Bet vai tu to vari pateikt latviski?" Ja spēlētājam neizdodas atkārtot savu domu latviski, viņam jāpērk pieķērējam nākamais dzēriens. Vai arī jāsakrāj trīs punkti un tad jāpērk dzērieni visam galdiņam. Izdomājiet paši sev parocīgas modifikācijas! Noderēs vismaz sarunas dinamikas uzturēšanai vai klusuma paužu aizpildīšanai, vai whatever. Vai vienalga, kam, es gribēju teikt.

Tēmas

Liene Linde

Liene Linde ir kino režisore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
13

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!