Bērnudārzu slepenā misija

Mani reizēm nomoka jautājums par šo tēmu (arī skatoties, kas notiek bērnu dārzā, sākumskolā) - vai mazam bērnam tik tiešām lielākā daļa no sava laika jāpavada mācoties un sēžot pie galdiņa kārtīgi saliktām kājām? Tas draud ar to, ka tikai pensijā varēs spēlēties ar klučiem, lellēm un nebēdnīgi skriet pa pļavu un skaļi kliegt. Bet diemžēl lielai daļai cilvēku šajā jautājumā nav izvēles iespēju...Es novēlētu katram bērnam būt par īstu bērnu - spēlēties un rotaļāties, fantazēt un kūleņus mest (vismaz mājās)!

Nav paveicies ar b/d. :(
Skeptiķiem - kāda jēga iet uz b/d, ja no tās tāpat neko daudz vai vispār neko neatceras? Es gāju b/d un skolā tāpat viss bija savādāk. Divas dažādas pasaules.
Kā vecāks var/jūt/vēlas un redz kāds ir viņa paša lolojums, tā lai arī dara! Tad jau vajag sākt nosodīt tās mammas, kuras sūta b/d no 1,5 gadu vecuma un arī tās, kuras sāk sūtīt no 4-5 gadu vecuma... Tā var aiziet bezgalībā!
Jebkurā gadījumā aprakstītajā b/d ir pārspīlējumi milzīgi. Esmu arī redzējusi mazas meitenītes izlaidumā ar princešu kleitām un papēžu apaviem, ar visu dekoru uz galvas. Diezgan traki un nedabīgi....kā karnevālā. :(

Šķiet, kāds būs mani pārpratis. Bērnudārzam patiešām nav ne vainas. Arī izlaidums galu galā izvērtās gluži jauks – tikai līdz sešiem vai septiņiem (nevis pusnaktij), ar uz pusi samazinātu tāmi. Tiešām: ne es vienīgā biju par mazāka mēroga pasākumu.
Raksts ir tieši par to – mēs esam TIK dažādi. Arī bērni ir dažādi un attiecīgi viņu vajadzības. Reiz (tai tālajā 1805.gadā) bērnudārzi tika izveidoti, lai sniegtu visiem bērniem to, kas viņiem nepieciešams un dotu iespēju spēlēties, nevis strādāt fabrikās jau no 4 gadu vecuma. Tagad sanāk pretēji – bērnudārzi ir tādi, kādi ir, tāpēc visiem bērniem tajos jāiekļaujas un prasībām jāpiemērojas. Ja gribu darīt citādi, tad esmu pelnījusi nosodījumu? Aicinu uz visām lietām skatīties plašāk.
Arguments „bērni, kas gājuši bd, iestāsies koledžā un pelnīs vairāk” – tiešām? Tas ir viss ko saviem bērniem novēli, PT?

Saprotu, ka ar šo māmiņu vairs neviens nesarunājas (tas gan neizbrīna pēc šī raksta izlasīšanas), tāpēc viņai sava sāpe jāuzliek uz papīra. Kāpēc par to nevar rakstīt cālis.lv? Stils un intelektuālais pienesums vairāk atbilstu tam.

Protams, bērni izaug bez bērnudārziem, un, ziniet, izaug arī bez vecākiem, izaug arī tad, ja neprot lasīt un nekad nav gājuši ne vien bērnudārzā, bet arī skolā. Piesauktajā 1805.gadā tādu noteikti bija vēl vairāk nekā mūsdienās.

Varbūt ir vērts iepazīties arī ar svaigākām atziņām - "According to a 2011 study by Harvard economist Raj Chetty, students who attend quality kindergartens are more likely to go on to college, to save for retirement as adults, and earn more as adults. Researchers believe that kindergarten teaches skills like patience and perseverance and that learning these skills early contributes to later success as an adult."
Visticamāk, arī mūsdienās uzskati ir dažādi, bet nu - argumentēt ar 19.gs idejām ir drusku nožēlojami. Laikmets un prasības pret zināšanām un prasmēm bija citi.

Lūdzu, par to bērnu darbu fabrikās no 4 gadu vecuma varētu vairāk informācijas? Argumentam par bērnu paradīzi bērnudārzos 1805.gadā atšķirībā no mūsdienām arī vajadzētu kādu pierādījumu. Tīri objektīvi.

Katrā ziņā, man nav iebildumu, ja mans bērns būs apguvis iemaņas, kas viņam ļaus veiksmīgāk mācīties un strādāt, bet Jums? Vai Jūs pret to cīnāties?

Ir kaut kā drusku skumji, kad māmiņas par saviem iebildumiem pret bērnudārzā notiekošo nerunā ar citiem vecākiem, dārziņa vadību vai citām personām, kas ko spētu mainīt, bet tā vietā raksta kaut kādu dzeju. Turklāt ne jau nu Zane bija vienīgā, kas neuzskata 70 eiro par normālu cenu tāda veida pasākumam. Bet zāle ir pilna ar klusējošām māmiņām un pāris aktīvistes tikmēr stūrē kuģi nesaprotamā virzienā...

Es bērnudārzā neesmu gājusi. Un nemaz nejūtu, ka esmu dzīvē palaidusi garām kaut ko ļoti svarīgu.
Jā, varbūt 1.klasē ejot, daži bērni jau savā starpā bija pazīstami, bet tas ļoti ātri izlīdzinājās.
Man bija ļoti jauki mājās ar māsu un auklīti. :)