Foto: Matīss Markovskis.
 
Teātris
03.01.2024

Bēbju suliņas, ķep-ļep tualetēs un kaiju spalvas

Komentē
0

Par atjaunoto Latvijas Leļļu teātri un izrādi "Riekstkodis un Žurku ķēniņš" (režisors Rūdolfs Gediņš).

Kad sākās pandēmija, manam dēlam vēl nebija divi gadi. Teātrī viņš vēl nebija bijis. Pandēmijas laikā bija gan mazas iespējas, gan maza gribēšana. Uz teātri sākām iet, kad sabiedrība uzlika mīksto kovidam. Pa to laiku bija sācies Leļļu teātra remonts, bet visas izrādes pārceltas uz Latviešu biedrības namu. Tātad mans dēlēns nekad nebija bijis īstajā Leļļu teātrī. Viņam visu mūžu Leļļu teātris bijis Merķeļa ielas namā.

Esmu dzirdējusi, ka jaunībā cilvēki ir liberālāki, bet līdz ar gadiem tuvākas kļūst konservatīvās vērtības. Tā tas ir. Tā tas ir sabiedrībā, kur tiek pilnībā ignorēts bērnu viedoklis. Jo nav konservatīvāku cilvēku par viņiem. Jau pirms vairākiem mēnešiem stāstīju par to, ka drīz Leļļu teātris vāksies atpakaļ uz savām Barona ielas mājām. "Es negribu jauno teātri, es gribu veco teātri," ar asarām acīs paziņoja Valters toreiz un vēl 20 reižu pēc tam. Vakarā pirms "Riekstkoža un Žurku ķēniņa" jaunajā Leļļu teātrī sēdējām un runājām, kā lietas mainās. Kaut kas beidzas, un sākas kaut kas jauns. Un tas ir forši un skumji reizē.

Es teātra atdzimšanu gaidīju ar lielām cerībām. Biju iztēlojusies, ka tā varētu būt vieta, kur bērniem būtu ērti būt. Tāda vieta, no kuras špikot, ja savu biroju, skolu, kafejnīcu vai muzeju gribas padarīt piemērotu mazajiem apmeklētājiem.

Leļļu teātra pagaidu mājās Latviešu biedrības namā tualetes bija pagalam nemīlīgas. To, ka vējš pūš dibenā, laikam esmu izdomājusi pati, bet tās allaž ir vēsas. Un nav nekādu zemo podiņu vai zemo izlietņu bērniem. Tā kā labierīcībām ir īpaša vieta manā sirdī, jaunajā Leļļu teātrī abi uzreiz metāmies uz tualeti. Vēru vaļā vienas kabīnes durvis pēc otrām. Šoks, migrēna. Nav mazo podiņu. Kā? Vietā, kur lielai daļai mērķauditorijas tādi ir vajadzīgi. Kā 2023. gadā var par to nepadomāt? Iespējams, mazais pods ir atsevišķajā pārtinamajā istabā/invalīdu tualetē, bet to es nevarēju noskaidrot, jo šī telpa bija slēgta.

Mazliet labāk ir ar izlietnēm. Tualetē ir viena zemā izlietne, bet tā nav šaurāka par lielajām. Tā kā ziepju trauks ir novietots pie sienas, dēlēns pats saviem spēkiem nevarēja pārliekties pāri izlietnei, lai aizsniegtu ziepes. Jā, var redzēt, ka ir mēģināts kaut kā uzlabot roku mazgāšanas pieredzi bērnam, bet līdz galam nav izdomāts. Tāds ķep-ļep. Atgādināšu, ka mans piecgadnieks nav pats mazākais teātra apmeklētājs. Šeit ir brīnišķīgas izrādes mazuļiem no divu gadu vecuma. Un man šķiet, ka ne tikai foršas teātra izrādes, bet arī iespēja pašiem apsēsties, pačurāt un pēc tam nomazgāt rokas palīdz pieaugt.

Otra svarīgākā lieta pēc tualetes, protams, ir kafejnīca. Šeit iemitinājies "Mr Bunny", kas zināma kā viena no retajām kafejnīcām, kas par galveno bērna ēdienkartes sastāvdaļu neuzskata frī kartupeļus. Un, ja kas, viņu oriģinālajā, centrālajā mājvietā ir bērniem piemērotas tualetes. Kopumā teātra kafejnīcā piedāvājums bija labs. Varētu vēlēties vien lielāku sāļo uzkodu piedāvājumu. BET! Tas ir tikai mans necilais viedoklis. Dēls vēlējās padzerties sulu. Un šo mērķi viņš nevarēja piepildīt. Vispār sula bija pieejama. Bet tā bija suliņa ar Tutas lapsu. Tā paredzēta sīkajiem! Valteram ir pieci gadi, un viņš iet uz 7+ izrādi. Kāda Tutas sula? Dēla bērnudārza grupiņā nav nekā aizvainojošāka, kā nosaukt kādu par sīko vai bēbi. Un dzert Tutas sulu būtu kā uz pieres ietetovēt "Es esmu bēbis". Viņš varonīgi noturējās līdz izrādes beigām bez dzeršanas. Taču tiem, kas kaut ko ēda vai dzēra, veltes tika liktas vienreizlietojamos traukos. Es pat nevēlos diskutēt par to, vai papīra traukiem ir vieta teātrī. Pieņemsim, ka tā ir pirmo nedēļu nepilnība un jau šobrīd teātra telpās tiek ienestas normālas krūzes un trauku mazgājamā mašīna. Cilvēki tak nāk uz smalku pasākumu, nevis "Positivus 2004"!

Un beidzot esam tikuši līdz pašai teātra zālei. "Riekstkodis un Žurku ķēniņš" notika lielajā zālē. Latviešu biedrības namā no lielās zāles esmu vai nu izvairījusies, vai arī pirkusi biļetes pirmajās rindās, lai kaut ko varētu redzēt. Jā, allaž ir pieejami ķiseni, ko palikt zem dibena, bet – ko tas līdz, ja to pašu izdara priekšā sēdošie bērni? Šajā gadījumā risinājums nevar būt krēsla paaugstinājums. Risinājums var būt grīdas slīpums. Diemžēl jaunajā Leļļu teātrī tas nav pietiekams. Jā, ir krēslos iestrādāts paaugstinājums. Un tam pašam noderētu klāt piezīmēta vai uzlīmēta pamācība – mani novērojumi liecināja, ka ļaudis paši nesaprata, kā tad sēdvirsmu uzstumt augstāk. Labi, ka ir foršās darbinieces, kas var palīdzēt. Bet dažas minūtes pirms izrādes sākuma, kad šāds pakalpojums nepieciešams apmēram visiem, viņām ir ļoti intensīvas. Uzlīme ar pamācību šo varētu atrisināt.

Tā nu visi sēdēja uz paaugstinājumiem, taču grīdas slīpums nav pietiekams, lai aizmugurē sēdošie redzētu pāri visām galvām. Dēlēns izrādi skatījās, tupot uz krēsla roktura. Līdzīgi kā vista uz laktas. Diezin vai tuvākajā laikā varēs noplēst grīdu un sataisīt jaunu, tāpēc turpmāk vai nu izvairīšos no lielās zāles, vai arī pirkšu vietas pašās pirmajās rindās.

Teātris ir savests kārtībā. Cik noprotu, ieguldīts energoefektivitātē, lai būtu silti un jauki un lai virs apmeklētāju galvām nekarātos tonnīgas lāstekas. Un, protams, lai ēka vienkārši nesabruktu. Tas ir labi un ārkārtīgi vērtīgi. Taču es neteiktu, ka veiktas tādas izmaiņas, kas būtiski uzlabo mazā skatītāja praktisko pieredzi.

Pavei, raksts jau tuvojas nobeigumam, bet tikai tagad sākas pati izrāde. "Riekstkodis un Žurku ķēniņš"! Teorētiski paredzēta bērniem no septiņu gadu vecuma, bet atvase jau ir bijusi 100 izrādēs, un mēs visi zinām, ka ar lielu prieku sēdēs un skatīsies abus cēlienus. Tāpēc uz šī bērna piecgadību septiņgadnieku izrādēs acis piever visi teātri. Gluži kā uz tādu četrpadsmitgadīgu mākslas kritiķi, kas vazājas pa bāriem un dzer alkoholu ar pieaugušajiem.

"Riekstkodis un Žurku ķēniņš" ir apmēram tā kā tā filma, kur Leonardo di Kaprio nevar pamosties no sapņa. Arī šis ir zinātniskās fantastikas un asa sižeta uzvedums. No vieniem sapņiem uz otriem, trešajiem, ceturtajiem, līdz beigās atklājas, ka tev jāglābj visa pasaule. Un to var izdarīt tikai tad, ja ir cerība.

Valters atzina, ka vislabāk izrādē paticis mirklis, kad Riekstkodis pārkož riekstu un no tā izkrīt kaiju spalvas. Iespējams, citi skatītāji iebildīs, ka nekādu kaiju spalvu tur nav. Bet tad lai katrs pats iet un paskatās, kas izbirst no rieksta.

Man grūti izvērtēt, cik labs ir mūsu Leļļu teātris uz citu valstu fona. Bet bez jebkādiem salīdzinājumiem saku, ka mūsējais ir lielisks un daudzveidīgs. Ir gan klasika, gan jauni darbi un spēles ar formu. Gan maziem bērniem, kas labprāt dzer Tutas suliņu, gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem. Visbiežāk bērnu izrādēs prasmīgi ieslēpts kāds dārgums vecākiem. Piemēram, visbērnišķīgākā bērnu izrāde, bet fonā sāk skanēt dziesma, pie kuras pirmoreiz bučojusies puse zāles. Zelta triks, kas Leļļu teātrim izdodas gandrīz vienmēr, – bērnu izrāde, bērnu izrāde, bet es apraudos. Līdz šim tas noticis 100% gadījumu, bet Riekstkodis kaut kā nepārkoda manu sirdi, tā izrādījās cietāka par cerības riekstu. Un kaijas spalvas palika iekšā.

Kad vaicāju par izrādes vājākajiem elementiem, Valters atzina, ka bijis bailīgi. Žurkas bija tiešām viegli šausminošas. Taču mani izbrīnīja tas, ka baidīšanās nav patikusi.

– Bet tu teici, ka "Gangsteromītē" (Leļļu teātra izrāde ar izcilu mūziku – "Daft Punk" izsauc Fredija Merkūrija garu) bail bija visu laiku un tas tieši patika.
– Jā. Vienīgi es toreiz sameloju.
– Par ko? Par to, ka bija bailīgi? Vai par to, ka patika?
– Neatceros. Bet sameloju.

Stāsta morāle – ja melojat, mēģiniet atcerēties savus melus un meliņus. Tad būs vieglāk recenzēt izrādes.

Elīna Kolāte

Māmuļa dzīves lapkritī. Strādā vides jomā, iet uz kačalku un investē.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!