Publicitātes foto
 
Kino
11.01.2022

Baltais trusis un melnais kaķis

Komentē
0

Par Lanas Vačovskas filmu "Matrikss: Atdzimšana"

Gaidot jaunāko "Matriksa" franšīzes filmu, kādā lietainā vakarā aizgāju uz “Kino Kulta" organizēto papildseansu 1999. gada oriģinālajai filmai. Protams, ka pēdējo reizi filmu uz lielā ekrāna redzēju pirms 23 gadiem. Ļoti iespējams, kinoteātrī "Oskars". Lieki piebilst, ka toreiz "Matrikss" man uzpridzināja smadzenes. Es biju nesen sākusi viesoties interneta čatos un forumos (lielākoties, protams, lai visos sīkumos apspriestu seriālu "Bafija pret vampīriem"), nodarbojos ar kompaktdisku pārrakstīšanu, jo… 11 latu par oriģinālo disku manā pasaulē bija kas līdzīgs mēnešalgai. Internets un datori arvien straujāk kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Un tad visu mūsu dzīvē ienāca viņš – Neo.

Skatoties 1999. gada filmu 2021. gadā, protams, jāpasmīn par izcilā hakera Neo datoru un tā aprīkojumu. Taču jāatzīst, ka visādā citā ziņā filma nemaz nešķiet novecojusi. Specefekti ir pietiekami augstā līmenī (atskaitot ainu, kurā Neo "iznīcina" aģentu Smitu), kaujas ainas ir iespaidīgas, varoņu dažādība ir pārsteidzoša 1999. gadam, un stāsts šķiet vēl aktuālāks mūsdienās. Galu galā, simulācijas teorija ir kļuvusi tikai populārāka, ņemot vērā to, ka pat Īlons Masks ir atzinis: iespēja, ka mēs dzīvojam simulācijā, ir daudz lielāka nekā tas, ka mēs dzīvojam "pamata realitātē".

Toties abi "Matriksa" turpinājumi, kurus noskatījos straumēšanas vietnē "Netflix", – "Matrikss: Atjaunots" un "Matrikss: Revolūcija" – iekrita Holivudas blokbāsteru lamatās, izvēršot savu universu un tādējādi ieslīdot patosa un klišeju teritorijā. Un, lai arī triloģijas fināls šķita gana nobeigts, nekas no tā, kas pelna naudu, Holivudā nepaliek miris ilgi. Tāpēc tas reizē gan bija, gan nebija pārsteigums, kad tika paziņots, ka 2021. gada nogalē gaidāms jauns "Matrikss". Turklāt īstenā Holivudas vīzē studija "Warner Bros" bija gatava to veidot pat bez māsu Vačovsku dalības. Galu galā, kuru interesē tādi sīkumi kā oriģinālās idejas autorība un režisoru rokraksts? Tieši tā – nevienu. Galu galā tomēr filmas "Matrikss: Atdzimšana" režisore ir Lana Vačovska (šoreiz bez māsas Lilijas), un jaunākajā filmā viņa arī paironizē par korporatīvo kultūru, kur idejas ir tikai produkti.

Jāsaka, "Matrikss: Atdzimšana" nevar lepoties ar lieliskām recenzijām, un portālā "imdb.com" filmas reitings ir 5.7. Taču ir interesanti pavērot reitingu veidojošos demogrāfiskos rādītājus – pirmais, kas iekrīt acīs, ir fakts, ka sievietes filmai devušas augstāku novērtējumu nekā vīrieši un visaugstāko  devušas tieši sievietes vecuma grupā virs 45 gadiem. Protams, tas ir tikai pieņēmums, bet, manuprāt, viens no iemesliem varētu būt fakts, ka Trinitijas (jeb Trīsvienības, bet es dodu priekšroku anglicismiem, jel piedodiet man!) lomā atgriežas nu jau 54 gadus vecā Kerija Anna Mosa. Tā kā asa sižeta filmās bieži redzams, ka galvenās lomas atveidotājs vīrietis turpina savu "šaut un uzdot jautājumus pēcāk" ceļu, bet viņa partneres katrā nākamajā filmā ir tikpat jaunas kā pirmajā, šis ir ļoti svarīgs aspekts. Arī žurnālā "The Guardian" kinokritiķis Pīters Bredšovs filmai piešķīris 2 zvaigznītes, bet Simrana Hansa – 4.

Tāpat ir redzams, ka labākas atsauksmes ir no skatītājiem līdz 18 gadu vecumam, kuriem, visticamāk, nav īpašu attiecību ar oriģinālo triloģiju, tāpēc arī uzstādītā latiņa nav tik augsta kā tiem, kuri jauno turpinājumu noteikti salīdzina ar oriģinālu. Tā kā acīmredzot apgalvojums, ka filma ir vāja, nav tik viennozīmīgs. Un jāteic, ka es noteikti esmu tajā pusē, kas uzskata, ka "Matrikss: Atdzimšana" ir lieliska skatāmviela.

Tātad – kāpēc es tā domāju? Pirmkārt, tāpēc, ka man bija jautri skatīties šo filmu. Iespējams, man vienkārši nav nepieciešams pēc katra kinoapmeklējuma pāris dienas grimt pārdomās, un primāri uzskatu, ka labi pavadīts laiks jau vien nozīmē, ka filma bijusi gana kvalitatīva. Otrkārt, filma ir pilna ar atsaucēm un acs piemiedzieniem – tā sevi neuztver pārlieku nopietni, kas ir ļoti atbruņojoši. Šajā filmā Neo (jeb Tomass Andersons) ir veiksmīgs datorspēļu programmētājs, kurš  radījis slavenu spēli ar nosaukumu "Matrikss". Filmas veidotāji lieliski apzinās to, kāds kultūras fenomens ir viņu radītais stāsts, un apspēlē to, ka "Matrikss"  tik cieši iegūlies kultūrapziņā, ka ir kļuvis par mīmu. Turklāt arī pats aktieris Kianu Rīvss pēdējos desmit gados ir kļuvis par daudzu slavenu mīmu tēlu  (piemēram, "Skumjais Kianu"). Nesenā intervijā ar Stīvenu Kolbēru raidījuma vadītājs Rīvsam jautā, kāpēc, viņaprāt, tā ir, un aktieris atzīst, ka viņam nav ne jausmas (turklāt vēl mazliet uzdzied). Tāpat Rīvss ir galvenās lomas atveidotājs vēl vienā franšīzē – "Džona Vika" filmās, kas arī kļuvis par neatņemamu viņa imidža sastāvdaļu, un, šķiet, tas nav nejauši, ka Neo ataugušie mati filmā "Matrikss: Atdzimšana" līdzinās viņa frizūrai "Džona Vika" sērijā.

Padarot Neo par datorspēļu programmētāju, kurš ir vien skrūvīte lielas korporācijas mašinērijā, viņa it kā reālā dzīve kļuvusi līdzīga tai, kāda tā būtu, turpinot ar sava ķermeņa enerģiju uzturēt mašīnu pasauli. Viņa priekšnieks, kuru brīnišķīgi atveido Džonatans Grofs (kurš ir arī slavens mūziklu aktieris un piedalījies tādos Brodvejas hītos kā "Pavasara atmoda" un "Hamiltons"), liek Neo radīt jaunu "Matriksa" spēli, pieminot, ka mātes kompānija ("Warner Bros"!) to darīs ar vai bez viņa dalības. Paralēli Neo regulāri apmeklē psihoterapeitu (kuru atveido vēl viena Brodvejas zvaigzne – Nīls Patriks Hariss), lai tiktu galā ar trauksmi un nepārejošo sajūtu, ka viņš jūk prātā, jo apšauba šo realitāti. Tiek minēts, ka Neo pat ir mēģinājis izdarīt pašnāvību, nolecot no jumta, jo domājis, ka spēj lidot. Par spīti savai veiksmīgajai karjerai, šķiet, ka Neo apkārt ir tikai cilvēki, kam no viņa kaut ko vajag un kuriem īpaši nerūp, kas ar viņu patiesībā notiek, kamēr vien viņš pilda savus darba pienākumus. Vienīgais, kas spēj Neo izraisīt jebkādas emocijas vai spēju ilgoties, ir sieviete, vārdā Tifānija, kura regulāri apmeklē to pašu kafejnīcu (ar brīnišķīgu nosaukumu), ko viņš. Turklāt Tifānija izskatās tieši tāpat kā Trinitija. Sakritība?! Nedomāju gan!

Filmas veidotāji diezgan ilgi spēlējas ar skatītāju, liekot lauzīt galvu, kas tieši notiek – vai jebkas no tā, kas noticis iepriekšējās filmās, ir bijis "pa īstam"? Taču pavisam drīz notikumos tiek ierauta hakere un "revolucionāre" Bagsa (Džesika Henvika) ar savu komandu, kurā iesaistās arī jauna Morfeja reinkarnācija (Jahja Abduls-Matīns II), un notikumi sāk uzņemt tempu.

Lana Vačovska šķietami iet pa oriģinālās filmas pēdām – gan iekļaujot kadrus no pirmā "Matriksa", gan no jauna restaurējot faniem jau labi pazīstamās ainas. Mēs redzam gan zilās un sarkanās tabletes, gan balto trusi, gan melno kaķi, gan, protams, aģentu Smitu – jaunā, 21. gadsimtam labāk piemērotā ampluā. To, ka laiks gājis uz priekšu un "Matrikss" nav iestrēdzis "millenium" periodā, parāda arī tas, kā jaunās paaudzes revolucionāri, kuriem Neo ir tikai mītisks tēls, ir attīstījuši veidus, kā pieslēgties "Matriksam", un ceļošana ar sava veida portālu palīdzību ir vizuāls baudījums, kas skatītāju apreibina.

Par pašu stāstu nevēlos atklāt neko vairāk, lai nesabojātu skatīšanās prieku tiem, kas filmu "Matrikss: Atdzimšana" vēl nav redzējuši. Taču minēšu, ka tās emocionālais centrs ir tieši Neo un Trinitijas mīlasstāsts, kurš šoreiz pacēlies teju metafiziskā līmenī. Piekrītu recenzentiem, kuri to uzskata par filmas spēcīgāko aspektu, un tas, ka abi tēli vairs nav jaunības plaukumā, tikai padara šo romantisko līniju jaudīgāku. Neo mēģinājumi atgūt Trinitiju ir gluži kā alegorija par to, ka jebkurā vecumā iespējams atrast mīlestību, kas ir spēcīgāka par visu pārējo.

Nobeigumā vēlos pieminēt to, ka salīdzināt "Matriksu: Atdzimšanu" ar 1999. gada filmu nav vērts – tā darbojas kā komentārs par to, ko šī filma nozīmēja visiem tiem, kas to ir redzējuši, neizliekoties, ka mēģina rekonstruēt savus pirmssākumus. Lana Vačovska lieliski apzinās, ko viņas ar māsu ir radījušas un kādas pēdas tas atstājis gan popkultūrā, gan arī cilvēku realitātes uztverē. Un šķiet, ka režisore ir vēlējusies parādīt Holivudai – ja jau tā tik alkatīgi vēlas turpinājumu, tad tai jābūt gatavai godīgi atzīt, ka jebkura "franšīze" ir naudas ražošanas mašīna, nevis patiesa interese par stāstu. Un ar filmu "Matrikss: Atdzimšana" Lana Vačovska ir radījusi tieši tādu turpinājumu, kādu vēlējusies.

Tēmas

Marta Martinsone

Marta Elīna Martinsone ir teātra režisore ar vēsturnieces pagātni. No teātra brīvajos brīžos interesējas par kino, kantri un izbāztiem dzīvniekiem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!