Raksti
09.08.2012

Augstākās izglītības pieejamība

Komentē
0

Izglītības jomu smagi ir skārusi inflācija. Vēl pirms 100 gadiem tīri pieņemams izglītības līmenis bija iemācīties lasīt, rakstīt un rēķināt. Tālāka izglītība pienācās vīriešiem, bagātajiem un veiksmīgajiem.

Īpaši smagi inflācija skārusi augstāko izglītību. 1939. gadā Latvijā augstākā izglītība bija reta greznība, to bija ieguvuši tikai 0,7% iedzīvotāju [1], līdzīgi kā šodien 0,37% ir doktora grāds [2]. Rādītāji īpaši neatšķīrās arī citur Eiropā un pasaulē. Pašlaik Latvijā ar augstāko izglītību ir jau 22,6% [3], bet mērķis ir sasniegt 40% atzīmi.

Vai mērķis ir tā vērts? Vai viduvējībām ir kāda jēga no iegūtas augstākās izglītības – ja neskaita ierakstu CV, kas ļauj dabūt darbu ar lielāku algu? Varbūt prātīgāk būtu pāriet uz maksas augstākās izglītības modeli, kas atsijās tos, kam augstākā izglītība nav īsti nepieciešama? Varbūt brīva piekļuve elektroniskajiem resursiem jau drīzumā aizvietos sēdēšanu lekcijās un gatavošanos eksāmeniem?

Augstākā izglītība gan ārzemēs, gan Latvijā stabili ir saistīta ar zemāku bezdarba risku un lielākiem ieņēmumiem [4]. Tātad cilvēks ar augstāko izglītību ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai – darba devējs par tādu ir gatavs maksāt vairāk, pagarinās viņa darba mūžs.

Vai varam teikt, ka tas ir iegūtās izglītības nopelns? Varbūt tā notiek, pateicoties stereotipam, ka augstākā izglītība nozīmē labas zināšanas un intelektu? Statistiskā modelēšana uzrāda diezgan stabilu sakarību, ka tieši cilvēki ar viduvēju intelektu no augstākās izglītības finansiāli iegūst pat vairāk nekā viņu apdāvinātākie kolēģi [5]. Iegūto rezultātu var izskaidrot divējādi. No vienas puses, varbūt patiešām izglītības dokuments nodrošina augstāku darba devēja novērtējumu. No otras puses, tikpat labi papildu izglītības gadi varētu būt mainījuši cilvēka domāšanas veidu.

Pēc 1972. gada, kad Lielbritānijā obligātais skolas apmeklēšanas vecums tika palielināts no 15 līdz 16 gadiem, minimālo izglītību ieguvušajai grupai tika novērots lēciens ienākumu līmenī par 10 procentiem [6]. Tie nav gluži dati par augstāko izglītību, bet liek domāt, ka uzvelt visu vainu darba devēju stereotipiem nebūtu pamatoti. Kāpēc lai darba devējs uzskatītu, ka deviņgadīgu izglītību ieguvušais ir īpaši gudrāks par astoņus gadus izglītoto? Acīmredzot atšķirība ir parādījusies labākā spējā veikt savus darba pienākumus.

Ir arī citi dati. Cilvēki ar augstāko izglītību ilgāk spēj izvairīties no vecuma izraisītiem smadzeņu darbības traucējumiem [7]. Tāpat cilvēki ar augstāko izglītību vairāk rūpējas par savu veselību, kas ļauj viņiem pagarināt pilnvērtīgi nodzīvotas dzīves ilgumu [8]. Sanšaina Hiligasa atklāj, ka viņi kļūst politiski aktīvāki un demokrātiskāk noskaņoti [9]. Efekts saglabājas, kontrolējot personas zināšanu profilu pirms studiju sākšanas. Kas ir īpaši interesanti, politiskās aktivitātes efekts saglabājās neatkarīgi no izglītības kvalitātes augstskolā.

Mēs Latvijā nevaram lepoties ar īpaši augstu izglītības kvalitāti augstskolās, bet daļas izglītības programmu sniegtā izglītības kvalitāte ir vienkārši apšaubāma. Tādēļ atklājums dod mums cerību stariņu, ka, par spīti zemajai izglītības un iegūto profesionālo zināšanu kvalitātei, tai vienalga ir netiešs, bet pozitīvs efekts uz cilvēka rīcību nākotnē. Gan šie, gan citi pētījumi liek domāt – ja vien jaunietis spēj izpildīt prasības, kas ir nepieciešamas pilnvērtīgas augstākās izglītības iegūšanai, to iegūt ir vērts.

Tas nav pretrunā arī ar maniem personīgajiem novērojumiem. Piecus gadus no vietas esmu redzējis studentus no viņu pirmajām dienām augstskolā un novērojis, kā viņi laika gaitā mainās. Tos, kas pirmajā kursā rudenī ir bijuši spilgti un ar asu prātu, dažkārt jau līdz pavasarim panāk viņu mazāk spilgtie kursabiedri, kuri lekcijas apmeklē un mācās cītīgāk. Vēlāk tieši tāpat viņi apmainās vietām. Manuprāt, studenti studiju laikā visvairāk iemācās uzklausīt otru un paši izteikties, kā arī koncentrēties sarežģītu, dažkārt abstraktu problēmu risināšanai. Iespējams, cilvēka attīstībai nozīmīga ir arī saskarsme ar izciliem savas jomas pārstāvjiem, spilgtām personībām, kā arī kontaktu dibināšana un diskusijas ar kolēģiem savā jomā.

Ko ar to visu iesākt? Vai Latvijas izvēlētā stratēģija ir optimāla, lai izmantotu augstākās izglītības sniegtās priekšrocības?

Man nav pamata apšaubīt, ka studiju gaitā tiek iegūtas gan profesionālās iemaņas, gan dažādas citas zināšanas, kas ļauj veiksmīgāk plānot un kontrolēt savu dzīvi. Ņemot vērā izglītības inflāciju, augstākā izglītība ir kļuvusi par apmēram to pašu, kas pirms Otrā pasaules kara bija vidējā izglītība. Tā ir ļāvusi sabiedrībai kļūt sarežģītākai.

Vai ir pamats uzskatīt, ka mēs esam ceļa beigās un turpmāka izglītības inflācija vairs nav gaidāma? Diez vai. Ticamāka ir iespēja, ka augstskolu programmas gaida kvalitatīvas izmaiņas saturā, pasniegšanas metodēs. Savu lomu ieņems tālmācība internetā. Bet neapstrīdams ir fakts, ka gan ekonomiski, gan sociāli nākotne izdevīgāka būs sabiedrībām ar lielāku augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru. Latvija būs uz pareizā ceļa, ja virzīsies uz visiem pieejamāku augstāko izglītību – tādu, kas ir pieejama gan finansiāli, gan psiholoģiski. Tādēļ man šķiet apšaubāma pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamā ideja par pāreju uz maksas augstāko izglītību Latvijā. Mēs būtu viena no retajām valstīm, kas ietu šajā virzienā brīdī, kad vairums mūsu kaimiņvalstu dara pretējo.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku un atvērtu sabiedrību. Ekonomiskā atvērtība bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ valsts vadītāji krīzes brīdī lēma izvairīties no valūtas devalvācijas, jo tā dotu minimālu labumu, ņemot vērā, ka izejvielas pārsvarā vienalga ir jāiepērk ārzemēs.

Savukārt atvērta sabiedrība nozīmē to, ka iedzīvotājiem ir maz barjeru, lai neizvēlētos dzīvi ārpus Latvijas, ja tas ir izdevīgāk. Ja mūsu kaimiņvalstis pāriet uz bezmaksas augstāko izglītību, tad jāmēģina saprast, kas būs tie apsvērumi, kas liks vidusskolu absolventiem izvēlēties maksas izglītību Latvijā pretstatā bezmaksas izglītībai kaimiņvalstīs. Vai tā būs augstāka pašmāju izglītības kvalitāte? Vai tas būs jauniešu priekšstats, ka maksas izglītība ir kvalitatīvāka par bezmaksas izglītību? Vai jauniešu ticība, ka kredīta ņemšana ne ar ko īpašu neatšķiras no bezmaksas studijām? Vai tā būs cieša sadarbība ar darba devējiem, ļaujot absolventiem būt visnotaļ drošiem, ka izdosies atrast labāku darbu, nekā studējot ārzemēs?

Uz visiem jautājumiem atbilde ir "nē". Daļa atbilžu laika gaitā var kļūt apstiprinošas, bet tas ir ilgākas nākotnes jautājums. Līdz ar to, ar vienu roku ieviešot maksas augstāko izglītību, Latvija sitīs sev pa otru roku, kas cenšas apturēt emigrāciju un atvest emigrantus atpakaļ uz Latviju.

Igauņi tagad augstā līmenī plāno ārvalstu studentu piesaistīšanu, minot tieši Latvijas jauniešus kā vienus no ticamākajiem "pakalpojuma ņēmējiem". Varbūt nemaz ne tik tālā nākotnē atgriezīsies laiki, kad Tērbatas universitātē latviešu studentu būs vairāk nekā igauņu? Tikai nez vai ar to šoreiz gribēsim lepoties.

 

[1] Latvijas Universitātes vēsture. (2009). LU portāls. http://www.lu.lv/par/vts/vesture

[2] Nozares politika (ES kontekstā). Izglītība un apmācība. Izglītības un zinātnes ministrija. http://izm.izm.gov.lv/es/4312.html

[3] 15 gadu un vecāku iedzīvotāju izglītības līmenis. 2011. gada tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti. Centrālā Statistikas pārvalde. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/databasetree.asp?lang=16

[4] Baum S., Paeya K. (2004). The Benefits of Higher Education for Individuals and Society: Revised Edition. Trends in Higher Education Series. http://www.collegeboard.com/prod_downloads/press/cost04/EducationPays2004.pdf

[5] Card D. (1999). The Causal Effect of Education on Earnings. Handbook of Labor Economics. Red. O.Ashenfelter & D.Card, Vol. 3A, North-Holland, 1801-1863 http://www.stanford.edu/group/scspi/_media/pdf/Classic_Media/Card_1999_Education.pdf

[6] Hill K., Hoffman D., Rex T. R. (2005). The Value of Higher Education: Individual and Societal Benefits. Tempe: Arizona State University http://wpcarey.asu.edu/seid/upload/Value%20Full%20Report_final_october%202005a.pdf

[7] Brain Imaging Suggests How Higher Education Helps to Buffer Older Adults From Cognitive Decline. (2005). ScienceDaily. http://www.sciencedaily.com/releases/2005/03/050326011643.htm

[8] piemēram, Higher Education Associated With Greater Gains In Mortality Reduction From Common Cancers. (2008). ScienceDaily. http://www.sciencedaily.com/releases/2008/07/080708161219.htm

[9] Hillygus D. S. (2005). The Missing Link: Exploring the Relationship Between Higher Education and Political Engagement. Political Behavior, 27, 25-47 http://www.duke.edu/~hillygus/documents/HillygusPB.pdf

 

Reinis Lazda

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!