Daži racionāli apsvērumi I. K.
Atļauj man ienākt uz tēju
Un nekad neaiziet gulēt
Tu nevari iedomāties cik
Daudz labāk būtu
Ja mēs tagad neatvadītos
Un vispār neatvadītos
Nevis tā ka tu aizietu vai es
Aizietu un neatsveicinātos
Bet neviens nekur neiet
Es palieku pasēdēt virtuvē
Mēs redzam viens otru
Un tas nekad nebeidzas
Tu zini par ko es runāju?
Neko nevar saprast nevar saprast
Līdz vienubrīd vairs neprasās
Prasās tikai skatīties krūzē
Un pazust
Mute it kā sev, it kā J. S.
Zobi koda nesamierināmo apakšlūpu
Applaucētā mute dzer savas siekalas
Mēles gals taustās visriņķī
Pa tumšo dobumu
Ja cilvēks ir ļoti vientuļš
Tas pārāk alkst piepildījuma
Un viegli nespēj savaldīties
Pat dzerot tēju no termosa vāciņa
Es it kā piestāju atpūsties
Še tev
Iziešu pastaigāties rudens taču
Kam tad nepatīk siltas krāsas un vispār
Man veicas
Atbrīvojos no visiem pienākumiem
Un smēķēšanu arī gandrīz atmetu
Pati sev dzīves noteicēja
Eju pastaigāties kad gribu
Varu pati sev uzsist uz pleca
Zinu visādus jokus un gudrības
Un protu nopirkt skaistus nieciņus
Tikai muti nevaru savaldīt
Kad vien grib viņa uzsāk sarunu
Un var tikpat viegli noskūpstīt
Vai ļaunāk
Sniegt otram atļauju
Un nemaz nepaprasīt
Klau ja nu mēs turpinām tikties
Un pēkšņi es tevī iemīlos
Tu paliksi kopā ar mani?
Tad vēlāk ik brīdi tā pašaizdedzinās
Un tēlo ka mēle ir akla
Nevajadzības T. P.
Nevienam nevajag lai kaut ko saku
Bet nevienam nevajag vēl daudz ko citu
Neviens tev neprasīja skatīties man acīs
Kamēr viņš vispār runāja ar tevi
Nevienam nevajag justies kā trešajā klasē
Kad pirmoreiz sajūti cita plecu pie savējā
Veidā kas liekas mazliet īpašs
Tā es jutos kad tu nostājies tik tuvu
Lai vienkārši pajautātu kā man klājas
Visas vienkāršās situācijas sarežģās
Kad cilvēks sāk pielietot smadzenes
Kas tagad notiks? Kas notiks vēlāk?
Vēlāk mēs nevajadzīgi bučojamies uz Avotu ielas
Vispār ir vētra un tev mugurā nav ne cepures ne šalles
Es nesaprotu kāpēc cilvēki nevīžo normāli apģērbties
Man no tevis neko nevajag un tev neko nevajag no manis
Mēs stāstām viens otram vispersoniskākās lietas
Un ceram ka drīzumā netiksimies
Epilogs L. L. N., L. M., P. M. K., E. B. G.
Ikreiz, kad man uzrodas kāda draudzene, viņa paņem un aizbrauc uz ārzemēm. Tad apkārt paliek vien puiši, un puiši, kā zināms, sagādā vienas vienīgas problēmas. Paldies, ka jūs man kaut kur esat; nevaru sagaidīt Ziemassvētkus, jo tad jūs, cerams, atgriezīsieties.
0