Maktoum bin Mohammed Al Maktoum
pirms 1 dienas
Maktoum bin Mohammed Al Maktoum
pirms 1 dienas
Maktoum bin Mohammed Al Maktoum
pirms 1 dienas
Shaibu Faruq
pirms 4 dienām
Favor B
pirms 1 nedēļas
Doris Susan
pirms 3 nedēļām
Luis Nancy
pirms 3 nedēļām
sazinieties ar: [email protected] / WhatsApp: +393512114999
Mrs. Carolin Glowski,
pirms 3 nedēļām
Mrs. Carolin Glowski,
pirms 3 nedēļām
Oliver Johnson Moore
pirms 1 mēneša
WhatsApp: +393512114999
Fatima m
pirms 1 mēneša
un, lūdzu, uzmanieties no interneta izkrāpšanas, lielākā daļa no šī aizdevēju e-pasta ziņojuma, ko redzat tiešsaistē, ir krāpniecība, tāpēc sazinieties ar aizdevuma kredītiestādēm, jo tās ir spējīgas sniegt jums pateicību par aizdevumu.
Anton Giovanni
pirms 9 mēnešiem
Whatsapp +447883183014
Kerija spro
pirms 2 gadiem
Karlis Sarkans
pirms 3 gadiem
Kāpēc apšaubu PTAC kvalitāti, jo problēmas banku/nebanku problēmā nav no vakardienas, bet jau gadus 12 kopš "dižķibeles". Šajā laikā PTAC nav spējis un vēl joprojām nespēj atbildēt (tātad jau gadus 10-12) uz jautājumu, kas ir "rūpīgs kreditors", un kādi ir viņa pienākumi pret patērētāju.
Atbildot uz šiem jautājumiem tiktu atrisināti daudz jautājumi gan ar bankām, gan nebankām. Problēma ir tā, ka šobrīd nebanku kreditori dara to pašu, ko pirms 12 gadiem darīja bankas. Bankas to darīja hipotekārajiem kredītiem (tātad lielu summu kredītiem), nebanku kredīti to dara pietiekami mazām summām, bet ar lieliem procentiem un īsiem termiņiem. Rezultāts ir viens abos gadījumos - ikmēneša maksājums, ko cilvēks nespēj atmaksāt. Bet kā bankas to darīja pirms 12-15 gadiem, tā nebanku kreditori pēdējos pāris gadus - dod neskatoties un nevērtējot, kā arī neizskaidrojot. Tai pat laikā "laimīgais" (tai skaitā paēst un rēķinus nomaksāt vēlošais) cilvēks "vulgaris" (no latīņu - parastais/vienkāršais) diemžēl domā tikai īstermiņā, kā nodzēst esošo parādu - nerēķinot, ka ātrais kredīts situāciju nevis neatrisina, bet pasliktina.
Ja kādam pietiktu politiskās gribas sakārtot ātro kredītu jomu, tad faktiski zem sitiena paliktu arī visas bankas, jo diezgan daudz tie līgumi, kuriem bezatbildīgi bankas deva kredītus pirms "dižķibeles", vēl joprojām ir spēkā. Kopumā tas radītu situāciju, kurā bankām būtu jāuzņemās atbildība un iespējams arī zaudējumi, ko noteikti neviena banka šobrīd nevēlas. Ātrie kredīti to izmanto un turpina rullēt banku iebraukto ceļu, jo ja nesoda bankas, tad neviens neuzdrošināsies sodīt arī ātros kredītus, kas radītu precedentu visā kreditēšanas jomā.
Vēlos norādīt, ka Eiropā - citās valstīs ir mazliet stingrāki noteikumi, piemēram Francijā (jau no ~2010. gada ir spēkā), ja kredītdevējs ir iedevis kredītu un nav visu pastāstījis (nevar pierādīt, ka ir sniedzis paskaidrojumus), vai nav izvērtējis kredītspēju (nevar pierādīt, ka to ir darījis un uz kādiem aprēķiniem), tad šis kredītdevējs zaudē visus procentus - tas ir patērētājam ir jāatgriež tikai aizņemtā summa - bez procentiem.
Eiropas Kopienas Tiesa arī ir pieskārusies jautājumam - kas tad ir "rūpīgs kreditors" (uz ko mūsu PTAC atbildēt nevar), un faktiski šis lēmums ir saistošs mūsu iestādēm:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=...
Zīmīgi citāti no tiesas spriedumiem:
"Proti, šī patērētāja rīcībā nav līdzekļu, kas viņam ļauj pierādīt, ka aizdevējs, pirmkārt, nav viņam sniedzis šīs direktīvas 5. pantā paredzēto informāciju un, otrkārt, nav pārbaudījis viņa kredītspēju."
"Proti, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 35. punktā, rūpīgam kreditoram ir jāapzinās nepieciešamība savākt un saglabāt pierādījumus par viņam noteikto informēšanas un izskaidrošanas pienākumu izpildi."
-------
Līdz ar to jautājums nav vai patērētājs zināja % vai izlasīja noteikumus līgumam, bet vai kredītdevējs IZSKAIDROJA un SNIEDZA visu nepieciešamo informāciju, lai patērētājs zinātu un saprastu. Ne par velti ieviesa ESIL - Eiropas Standarta Informācijas Lapu, kas prasa sniegt info par procentiem un komisijām - tikai LV ir ieviests pat mazāk no prasītā minimuma, līdz ar to kredītdevēji (gan bankas, gan nebankas) turpina rullēt.
Teletūbijs
pirms 4 gadiem
random test
pirms 4 gadiem
kuģis
pirms 4 gadiem
Gunta Klivere
pirms 4 gadiem
Runājot par "modernu" preču iegādi- šeit ar ātrajiem kredītiem veiksmīgi konkurē līzingi, kuru procentu likmes ir daudz draudzīgākas. Ja cilvēka kredītvēsture atļauj ņemt kredītu, tad arī līzings viņam ir pieejams. Vai pētījuma autoriem tas nav zināms?
Par krāšanu: šobrīd, kad faktiski atkal ir banku krīze, un bankas ir sākušas dublēt valsts pārbaudošās institūcijas, pieprasa sensitīvus datus un var jebkurā slēgt kontu vai atteikt tā atvēršanu uz neskaidra pamata- domāju, ka cilvēkam, kurš nav bagāts, būtu prātīgāk izmantot skaidru naudu-tā vismaz vienmēr ir viņa paša nevis nepiederošu personu rīcībā.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Zane Šiliņa
0Ekspedīcija kopā ar Raini
Satikšanās ar Raini mēdz būt visai liels izaicinājums. Arī mums, lugas sākumā nokļūstot pagātnes dzīlēs un tur atrodot guļošo patriarhu Jēkabu, nebūt nav uzreiz skaidrs, ko esam uzgājuši – senu fosiliju, pagātnes reliktu vai tomēr vienu no tiem simboliskajiem cilvēces tēliem.

Krišjānis Zeļģis
0Alus, bamslis un citi zvēri
Varētu padomāt, ka vienmēr esmu gribējis dzīvi saistīt ar alus pasauli vai padziļināti būtu interesējies par alus kultūru. Nebūt ne. Vēlme uzvārīt pirmo alu izauga no domas, ka būtu forši uz Jāņiem uztaisīt pašgatavotu alu. Otrais alus, ko ar draugu uztaisījām, likās labākais, kādu jebkad biju dzēris.

0
Diskusija: žurnālistika kara apstākļos
Mēs esam attapušies situācijā, kurā informācijas telpa ir sašķelta un Latvijā dzīvo cilvēki, kas patērē tikai Krievijas propagandu. Kas notika? Vai mediji kara laikā ir svarīgāki nekā miera periodā? Sarunā par to – Rita Ruduša, Filips Lastovskis, Anatolijs Golubovs un Henriks Eliass Zēgners.

Māris Zanders
0Par "integrāciju" – nenotikušo un mazticamo
Vai integrēts cittautietis ir tas, kurš atzīst gan okupācijas faktu, gan izglītības sistēmas latviešu valodā pašsaprotamību, gan Putina Krievijas agresivitāti? Vai tad, ja atzīst okupācijas faktu, tomēr vēlas daļu priekšmetu skolā mācīties dzimtajā valodā?

Artis Svece
2Eksāmens filozofijā
Pagājušonedēļ Francijā notika svarīgākais vidusskolas beigšanas eksāmens – filozofijā. To šogad kārtoja 523 000 skolēnu. Kāpēc? Franču izglītības ministrs norāda, ka tas "raksturo vispārējo akadēmisko kultūru, kas jauniem cilvēkiem ļauj kļūt par brīviem un spriest spējīgiem pilsoņiem".

2
Ja Latvijā ir pieci transcilvēki, kāpēc viņiem vajag tiesības? Diskusija
Ideālā pasaulē mēs paralēli cīnītos gan par civilo savienību, gan trans jautājumiem, jo trans cilvēkiem vajag cita veida tiesības. Mums vajag sakārtot pašus pamatus, piemēram, dokumentu nomaiņu. Par precēšanos un civilo savienību trans cilvēki domās vēlāk.

Ekonomika
19.06.2018
18
Ātrie kredīti un primitīvie Latvijas iedzīvotāji