Ātrie kredīti un primitīvie Latvijas iedzīvotāji

https://www.cityfinances.lv/ aizdevums biznesam ir iespēja sasniegt sapņus

Pētījuma kvalitāte apšaubāma - bet tāda pat apšaubāma ir arī PTAC kvalitāte. Līdz ar ko iespējams PTAC skatījumā šis pētījums atbilsts viņu līmenim.
Kāpēc apšaubu PTAC kvalitāti, jo problēmas banku/nebanku problēmā nav no vakardienas, bet jau gadus 12 kopš "dižķibeles". Šajā laikā PTAC nav spējis un vēl joprojām nespēj atbildēt (tātad jau gadus 10-12) uz jautājumu, kas ir "rūpīgs kreditors", un kādi ir viņa pienākumi pret patērētāju.
Atbildot uz šiem jautājumiem tiktu atrisināti daudz jautājumi gan ar bankām, gan nebankām. Problēma ir tā, ka šobrīd nebanku kreditori dara to pašu, ko pirms 12 gadiem darīja bankas. Bankas to darīja hipotekārajiem kredītiem (tātad lielu summu kredītiem), nebanku kredīti to dara pietiekami mazām summām, bet ar lieliem procentiem un īsiem termiņiem. Rezultāts ir viens abos gadījumos - ikmēneša maksājums, ko cilvēks nespēj atmaksāt. Bet kā bankas to darīja pirms 12-15 gadiem, tā nebanku kreditori pēdējos pāris gadus - dod neskatoties un nevērtējot, kā arī neizskaidrojot. Tai pat laikā "laimīgais" (tai skaitā paēst un rēķinus nomaksāt vēlošais) cilvēks "vulgaris" (no latīņu - parastais/vienkāršais) diemžēl domā tikai īstermiņā, kā nodzēst esošo parādu - nerēķinot, ka ātrais kredīts situāciju nevis neatrisina, bet pasliktina.

Ja kādam pietiktu politiskās gribas sakārtot ātro kredītu jomu, tad faktiski zem sitiena paliktu arī visas bankas, jo diezgan daudz tie līgumi, kuriem bezatbildīgi bankas deva kredītus pirms "dižķibeles", vēl joprojām ir spēkā. Kopumā tas radītu situāciju, kurā bankām būtu jāuzņemās atbildība un iespējams arī zaudējumi, ko noteikti neviena banka šobrīd nevēlas. Ātrie kredīti to izmanto un turpina rullēt banku iebraukto ceļu, jo ja nesoda bankas, tad neviens neuzdrošināsies sodīt arī ātros kredītus, kas radītu precedentu visā kreditēšanas jomā.

Vēlos norādīt, ka Eiropā - citās valstīs ir mazliet stingrāki noteikumi, piemēram Francijā (jau no ~2010. gada ir spēkā), ja kredītdevējs ir iedevis kredītu un nav visu pastāstījis (nevar pierādīt, ka ir sniedzis paskaidrojumus), vai nav izvērtējis kredītspēju (nevar pierādīt, ka to ir darījis un uz kādiem aprēķiniem), tad šis kredītdevējs zaudē visus procentus - tas ir patērētājam ir jāatgriež tikai aizņemtā summa - bez procentiem.

Eiropas Kopienas Tiesa arī ir pieskārusies jautājumam - kas tad ir "rūpīgs kreditors" (uz ko mūsu PTAC atbildēt nevar), un faktiski šis lēmums ir saistošs mūsu iestādēm:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=...
Zīmīgi citāti no tiesas spriedumiem:
"Proti, šī patērētāja rīcībā nav līdzekļu, kas viņam ļauj pierādīt, ka aizdevējs, pirmkārt, nav viņam sniedzis šīs direktīvas 5. pantā paredzēto informāciju un, otrkārt, nav pārbaudījis viņa kredītspēju."
"Proti, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 35. punktā, rūpīgam kreditoram ir jāapzinās nepieciešamība savākt un saglabāt pierādījumus par viņam noteikto informēšanas un izskaidrošanas pienākumu izpildi."
-------
Līdz ar to jautājums nav vai patērētājs zināja % vai izlasīja noteikumus līgumam, bet vai kredītdevējs IZSKAIDROJA un SNIEDZA visu nepieciešamo informāciju, lai patērētājs zinātu un saprastu. Ne par velti ieviesa ESIL - Eiropas Standarta Informācijas Lapu, kas prasa sniegt info par procentiem un komisijām - tikai LV ir ieviests pat mazāk no prasītā minimuma, līdz ar to kredītdevēji (gan bankas, gan nebankas) turpina rullēt.

Es sevi no pētījuma rezultātiem atšifrēju kā 20gadīgu studentu un kā nepilna darba laika strādnieku, kurš YOLO iespaidā ņēma ātros kredītus, tas tomēr nav no zila gaisa parauts. Summas nebija lielas(20 - 40 eiro),dažreiz ballītēm, dažreiz īrei. No savas kļūdas - kārdinājumu dzīvot uz krīta - esmu mācījusies, vairākus gadus kredītus neesmu ņēmusi. LU pētījumi vieglprātīgo kreditēšanas problēmu nerisinās. Medijs LTV (starp citu, 60%sponsorēts no nodokļu maksātāju naudas) regulāri, kopš 2009.gada akcentē ātro kredītu ņemšanu kā iespēju nokļūt parādu cilpā, kas varbūt raksta autoram arī varētu likies ultratendenciozi. Taču es biju uz to kredītkantoru grābekļa uzķērusies(komisijas maksas, kad gribi ņemt otro un ento kredītu) un ja man jautātu, vai ir PTAC un LTV ir kaut kripatiņa taisnības šādā negatīvā, ķipa neētiskā atspoguļojumā, es 80% piekristu, pat ja viņi ataino kredītņēmējus kā slinkus un nemotivētus muļķus. Jo cilvēki darbspējīgā vecumā bez veselības problēmām var izštukot, kā vairāk pelnīt naudu un kā to naudu attiecīgi iztērēt un ieguldīt. Visi grib debesmannu no debesīm "na haļavu", bet dzīve tā nedarbojas. Ir zeme? Forši, dibini z/s un iestādi kaut ko, pelni naudu. Ir iespēja iziet profesijas kursus par nelielu naudas summu un tādējādi strādāt labāk atalgotu darbu? Arī forši, vairāk nopelnītā, ja vien nav slinkums strādāt. Nauda nerodas no nekā nedarīšanas, bet gan no domāšanas kā labāk+vēlmes riskēt+strādāšanas. No akadēmiskā error viedokļa - LU pa lielam ir iestrēguši dinozauru laikmetā, vismaz atsevišķas studiju programmas un pasniedzēji, līdz ar to nebrīnītos, ka valsts iestāžu pasūtītie pētījumi arīdzan nav tās labākās kvalitātes. Taču es nedomāju, ka viņiem ir augstprātīga attieksme kaut kādas atsevišķas iedzīvotāju grupas nosaukt par riska grupām, kas var nokļūt kredītu cilpā. Dzēlīgs humors ir tieši vietā, jo sausas statistikas nevienam ārpus akadēmiskās vides nebūtu baigā interese lasīt, hehe :) Protams, izmisīgai kredītu ņemšanai komunālo rēķinu/īres maksājumiem ir citas saknes, no kurām viena noteikti varētu būt mājokļu nepieejamība. Īrēt, protams, liela daļa nez kāpēc kategoriski grib tikai dārgajā Rīgā, lai gan ir iespējams dzīvot un strādāt pierīgā. Man ir nepopulārs viedoklis, bet cilvēki parastie bieži vien domā, ka kaut kas mainīsies, ja kļūs apolitiski un stilīgi - nelasīs medijus, neticēs valsts iestādēm. Parakstiet manabalss.lv par kredītreklāmu ierobežošanu. Pat ja jums besī politika, tas ir labāk, nekā gaudot, cik valsts, politika, valsts iestādes (šoreiz LU un PTAC) ir sliktas. https://manabalss.lv/nebanku-kreditu-deveju-ta-saucamie-atro-kreditu-deveji-reklamu-ierobezojumi/show

Labs raksts, paldies. Manuprāt, tik tiešām ievērojama daļa mūsu akadēmiķu pētījumu (un populārāku publikāciju, bet tas jau mazāk svarīgi) ir bez pamata un pilnīgi nevietā ētiski pielādēti. Visu pētījumu nelasīju, bet priekšlikumi sabiedriskajā domā kredīta ņemšanu sasaistīt ar kaunu un pašus kredīta ņēmējus ''marginalizēt'', norādot uz viņu problēmām ar alkoholu, bezdarbu utt., ir patiesi satriecoši. Domājams, ka alkoholisms un bezdarbs ir problēmas, kuras paternālistiskas orientācijas pilsoņiem būtu ētisks pienākums risināt, nevis stigmatizēt un izmantot kā biedu pārējai sabiedrībai.

Palielināt nekustamā īpašuma nodokli?? No šī par autora piedavāto risinājumu ievirzi un sekām viss skaidrs. Tāpat arī “akadēmiskā vardarbība” un citi psiholoģismi, kas tiek pārmesti pašiem pētniekiem.

Pilnīgi piekrītu autoram. Alga 300-500 eiro "uz rokas" nevar apmierināt pat pamatvajadzības: komunālie maksājumi, telefons, internets, pārtika un transports, vismaz Rīgā, tik aptuveni kopā arī izmaksā. Tātad, ja cilvēks grib vēl iegādāties kādas preces, apmeklēt kultūras pasākumus, abonēt presi utt, viņam jāatsakās no kaut kā izdzīvošanai nepieciešama. Nemaz nepieminēsim ģimeni, apgādājamos.
Runājot par "modernu" preču iegādi- šeit ar ātrajiem kredītiem veiksmīgi konkurē līzingi, kuru procentu likmes ir daudz draudzīgākas. Ja cilvēka kredītvēsture atļauj ņemt kredītu, tad arī līzings viņam ir pieejams. Vai pētījuma autoriem tas nav zināms?
Par krāšanu: šobrīd, kad faktiski atkal ir banku krīze, un bankas ir sākušas dublēt valsts pārbaudošās institūcijas, pieprasa sensitīvus datus un var jebkurā slēgt kontu vai atteikt tā atvēršanu uz neskaidra pamata- domāju, ka cilvēkam, kurš nav bagāts, būtu prātīgāk izmantot skaidru naudu-tā vismaz vienmēr ir viņa paša nevis nepiederošu personu rīcībā.