Foto: Unsplash.com.
 
Sleja
29.05.2023

Atļauto vārdu kalendārs

Komentē
1

Salīdzināt Latviju ar Igauniju un Lietuvu ir banalitāte, no kuras ilgu laiku centos atturēties, jo zinu, ka arī kaimiņiem netrūkst visādu problēmu. Bet pēdējā laikā esmu padevies un arvien melanholiskāk prātoju par atšķirībām triju Baltijas valstu attīstībā. Tikko satiku igauņu kolēģi, kurš laiku pa laikam izdod grāmatas. Viņš pieminēja grāmatu sēriju "Avatud Eesti raamat". Es tādu nezināju. Izrādās – runa ir par to pašu tulkojumu sēriju, kuru 90. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā ar Sorosa fonda atbalstu izdeva arī Latvijā. Kopumā sērijā iznāca 36 filozofu, sociologu, antropologu un vēsturnieku darbu tulkojumi. Igauņi savā laikā izlēma, ka šādas grāmatas ir Igaunijai vajadzīgas un tās ir jāfinansē pašiem. Tāpēc Igaunijas Kultūrkapitāla fonda ietvaros tika nodalīts īpašs finansējums šādu grāmatu izdošanai – izdevēji var pieteikties un saņemt līdzekļus autortiesībām, tulkošanai un maketēšanai. Šobrīd šajā sērijā ir izdots vairāk nekā 250 tulkojumu igauņu valodā. 250! Diltejs, Noziks, Singers, Tillihs, Šrēdingers, Berdjajevs, Luters, Špenglers, Frēge, Donalds Devidsons utt. u.t.jpr. [1]

Tas, ka šāda sērija var iznākt Igaunijā, liecina, ka jaudu nenosaka tikai cilvēku daudzums, bet daudzi faktori – gan individuālas un kolektīvas izvēles, gan kopējā sabiedrības attieksme. Tai skaitā – cik daudz vispār ir tādu cilvēku Latvijā, tai skaitā politiskajā elitē, kurus uztrauc, ka latviešu valodā nav pieejami fundamentāli teksti filozofijā, teoloģijā vai politoloģijā? Vai to izdošana nav izšķērdība? Kāds vispār ir labums no šādām grāmatām? Kurš kontrolē, kas tādā sērijā tiek izdots? Bet es teiktu, ka šī attieksme ir vēl plašāka – neuzticēšanās zinātnei un augstākajai izglītībai, vēlme to kontrolēt, panākt, ka tajā pastāv tikai tas, kas ir "produktīvs" kaut kādā ļoti merkantilā vai ideoloģiskā nozīmē, lai gan acīmredzami, ka kultūra tādā mehāniskā veidā nestrādā.

Es šeit saskatu zināmu analoģiju ar mediju likteni Latvijā. 2022. gada Pasaules preses brīvības indeksā Igaunija atrodas 4. vietā, Lietuva – 9., bet Latvija – 22. Globāli ņemot, tas, protams, nav slikti, bet, tā sacīt, lokāli – atkal esam pēdējie. Bet cik daudzus, tai skaitā politiskajā elitē, patiešām uztrauc tas, ka mūsu mediji ir mazāk brīvi? Cik daudzus patiešām interesē nostiprināt medijus kā ceturto varu? Vai mūs kā sabiedrību kopumā uztrauc mediju kvalitāte? Cik daudz esam gatavi ieguldīt lietās, kas mūs neskar tieši – šeit un tagad un ļoti praktiski?

Manuprāt, šī vienaldzības un piesardzības sajaukuma rezultāts ir viduvējība, kas patiesībā daudziem, tai skaitā politiķiem, šķiet tīri pieņemama. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, cik viduvēja ir mūsu augstākā izglītība, un jā, globālā perspektīvā tā noteikti ir, lai gan, manuprāt, tā atbilst tam, ko mēs kā sabiedrība esam gatavi šajā jomā ieguldīt. Bet gribēju pievērst uzmanību tam, ka to pašu var teikt par medijiem – tie ir pilni ar visu, ko var ātri uztaisīt, – ziņu lentes un preses relīžu atreferējumi, intervijas un viedokļi. Bet šķiet, ka tas atbilst tam, ko mēs šajā jomā esam gatavi ieguldīt.

Un acīmredzami Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šajā pasaulē jūtas kā zivs ūdenī. Visticamāk, viņi jūt, kas ir un nav iespējams, ko no viņiem sagaida, par ko nākamajā reizē var nepārvēlēt, kas ietekmīgajai sabiedrības daļai un deputātiem ir vienaldzīgs. Mediju un vārda brīvība nav viņu prioritāte.

Ņemsim par piemēru pēdējo no NEPLP kontroversiālo lēmumu vēstures – sodu TVNET par vārda "deportācijas" nekorektu izmantojumu ēterā. Protams, es nesaku, ka gadījums ir vienkāršs. Ja pareizi esmu sapratis NEPLP argumentācijas būtību, tad TVNET tika uzlikts sods par to, ka tas pieļāva, ka raidījumā, kurā divi žurnālisti sarunājās ar Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu, vārds "deportācijas" tika attiecināts uz citu valstu pilsoņu izraidīšanu no Latvijas gadījumā, ja viņi neizpilda ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem piemērotās prasības: NEPLP uzskatīja, ka šāds vārda lietojums ir maldinošs.

Manuprāt, šeit jānošķir vairāki jautājumi – vai un kādā ziņā vārda "deportācijas" lietojums ir maldinošs, kāpēc šādu formulējumu nedrīkst lietot ēterā, kāda ir TVNET atbildība un kādas sekas ir šādam sodam.

Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka, protams, "deportācijas" latviešu un krievu valodā nav neitrāls vārds, it sevišķi daudzskaitlī. Nosaucot, piemēram, Krievijas pilsoņu izraidīšanu no ES par deportācijām, Rosļikovs ierāmēja diskusijas tēmu veidā, kuram vajadzēja klausītāju noskaņot negatīvi, radīt dažādas negatīvas asociācijas, turklāt arī baidīt, jo galu galā runa bija par kaut ko hipotētisku – galu galā nekādas masveida izraidīšanas nav notikušas. Vārdu sakot, Rosļikovs retoriski manipulēja ar klausītājiem.

Bet ir otrs jautājums – vai viņš tā nedrīkstēja darīt? Retoriskus paņēmienus cilvēki izmanto nepārtraukti. Varam paskatīties kaut vai uz deputātu izteikumiem par Stambulas konvenciju. Protams, kādam šādi izteikumi var nepatikt. Man var būt visādas negatīvas asociācijas. NEPLP savā lēmumā uzsver, ka saruna notikusi marta mēnesī, kad latviešiem vārds "deportācijas" īpaši asociējas ar kaut ko negatīvu. Bet vārda brīvības būtība ir tāda, ka es drīkstu teikt arī to, kas citiem nepatīk, turklāt neskatoties kalendārā. Vēlreiz – instinktīva reakcija uz to, ka tu dzirdi kaut ko nepatīkamu, ir vēlme to aizliegt, bet vārda un preses brīvības būtība ir tāda, ka mēs neļaujam vaļu šiem instinktiem, jo atzīstam, ka citiem ir tiesības uz savu viedokli, un saprotam, ka citā situācijā es varu izrādīties tas, kura viedokli kāds gribēs aizliegt. Šīm tiesībām mūsu sabiedrībā ir robežas, piemēram, mēs nepieļaujam aicinājumus uz vardarbību, bet šaubos, vai šis ir tas gadījums.

Treškārt, Rosļikova brīvība nav gluži identiska ar TVNET brīvību, tomēr TVNET atbildība par diskusijā runāto, manuprāt, nav NEPLP lēmumā pierādīta. Būtu dīvaini, ja mēs sodītu medijus par to, ka tie ļauj deputātiem izteikties, bet nesodītu deputātus par izteikumiem Saeimā. Tā ka TVNET gadījumā nevar pārmest to, ka tajā izskan Rosļikova teiktais, bet tikai to, ka žurnālisti, kuri sarunājas ar Rosļikovu, paši sāk lietot vārdu "deportācijas" nekorektajā veidā, ko piespēlē Rosļikovs. Tomēr jautājums ir: kāpēc mums pieņemt, ka viņiem automātiski vajadzēja saprast, ka runa nav par viedokli vai skatījumu, bet maldināšanu un tāda līmeņa neitralitātes pārkāpšanu, kāda Latvijas medijos nav pieļaujama? Patiesībā vislielāko spēku NEPLP izliek, lai pierādītu, ka "deportācijas" Latvijā asociējas ar Staļina laika deportācijām, un tam par pierādījumu NEPLP aptaujā tādus neitrālus lieciniekus kā biedrību "Publiskās atmiņas centrs" un Latvijas Okupācijas muzeju. Bet skaidrs, ka mēs visi, ieskaitot NEPLP, zinām, ka šim vārdam ir arī neitrālāka juridiska nozīme, bet šī aspekta eksperti lēmumā izpaliek. Kāpēc pieņemt, ka žurnālistiem acumirklī vajadzēja izslēgt šo iespēju?

Es nesaku, ka NEPLP bažām nebija pamata, bet jautājums paliek: kāds ir NEPLP mērķis – būt mediju attīstības balstam vai kontrolierim, kurš ir ļoti jūtīgs pret vieniem signāliem un neuztraucas par citiem? Ja NEPLP uzticētos medijiem un gribētu ar tiem sadarboties, lai kopīgi veidotu lepnu un brīvu mediju kultūru, tai vajadzēja sabiedriskā līmenī diskutēt par to, kāpēc izraidīšana nav tas pats, kas deportācijas, lai turpmāk būtu vienprātība par to, kā uz šādiem izteikumiem reaģēt. Tā vietā NEPLP, šķiet, veido vidi, kurā medijiem un žurnālistiem ir jābaidās, ka viņu raidījumā pat netīšām var izskanēt kaut kas, par ko var uzlikt sodu. Tas būs būtisks ieguldījums mediju nevarības un viduvējības stiprināšanā. Bet, kā jau teicu, varbūt tas ir tas, ko vēlamies.




[1] https://et.wikipedia.org/wiki/Avatud_Eesti_raamat

Tēmas

Artis Svece

Artis Svece ir filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, viņa pētnieciskais lauks aptver dzīvnieku studijas, ekokritiku, sociālo filozofiju un kritisko domāša

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!