Žaņa Lipkes memoriālā no 21. septembra līdz 21. novembrim apskatāma Annas Pommeres izstāde "Griķu medus" par izsūtīto likteņiem. Annas Pommeres mākslas darbos atspoguļojas 20. gadsimta sarežģītās un postošās vēstures notikumi un rūgtenais griķu medus ir viens no ģimenes atmiņu stāstu simboliem viņas darbos.
"Griķu medu – dabisku, Latvijai vēsturiski raksturīgu produkts ar rūgtenu garšu, es izvēlējos par metaforu Latvijas valsts sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam. Iesākot darbu pie projekta, man ienāca prātā doma aizbraukt pie kāda bitenieka uz dravu un paskatīties, kā notiek šī tradicionālā nodarbe – medus vākšana. Es piezvanīju uz norādīto telefona numuru, kas bija norādīts uz kādas medus burkas etiķetes. Man atbildēja Jāzeps Novikovs, bitenieks no Ogres. Mēs sarunājām satikties viņa dravā, un mūsu sarunas laikā noskaidrojās, ka Jāzepa ģimene, 12 cilvēki, paši tika izsūtīti uz Sibīriju 1949. gada 25. martā," stāsta māksliniece Anna Pommere.
Māksliniece turpina, ka Jāzepam pašlaik ir 82 gadi un viņam joprojam ir lieliska atmiņa. Jāzeps esot stāstījis par deportāciju un ģimenes dzīvi Sibīrijā, bet nosaucis arī daudzu tur dzīvojošo izsūtīto vārdus un uzvārdus, kurus vēl atcerējies no deviņu gadu vecuma. Braucot prom, Jāzepa ģimenei konfiscēja 40 stropus, kurus pieskatīja Jāzepa vectēvs un tēvs. Atbraucot uz Sibīriju, pirmais, ko vectēvs esot izdarījis - aizgājis uz mežu un atnesis divus spietus, lai iekārtotu dravu jaunajā vietā. Atgriežoties Latvijā, kaimiņi atdeva ģimenei divus stropus. Abi vectēva stropi joprojam kalpo Jāzepa dravā.
"Pirmajā mūsu tikšanās reizē sapratu, ka mans stāsts būs veltīts tieši biteniekam, viņa ģimenei un dzīvei Sibīrījā, kā arī ceļam atpakaļ uz Latviju. Šajā stāstā ir ieausts vēl viens, mazāk pamanāms pavediens – par manis pašas vecvecāku deportāciju uz Sibīriju no Ziemeļkaukāza. Mana ģimene nāca no Kubaņas kazakiem. Stāsts, kas beidzās daudz traģiskāk un kuru pilnībā atjaunot vairs nav iespējams. Klausoties Jāzepa stāstā, kā viņa ģimene, 12 cilvēki, starp kuriem bija sirmgalvji un pat zīdainis, tika vesti lopu vagonos uz nekurieni, es domāju arī par to, ka tieši tāpat reiz tika vesti mani vecvecāki un vēl neskaitāmas citas ģimenes," noteic LMA doktorante, māksliniece Annas Pommere.
Pommeres darbi pārsvarā ir gleznoti ar akvareli uz lina un papildināti ar biškopības produktiem – vasku un propolisu. Daži no darbiem tapuši sadarbībā ar bitēm vairāku gadu garumā.
Izstādes atklāšanu 21. septembrī plkst.17.00 Žaņa Lipkes memoriālā.
0