Pēdējā laikā, dažādās situācijās runājot par laikmetīgā teātra nozīmi, man ir sanācis citēt kanādiešu rakstnieka, sabiedriskā aktīvista un teātra veidotāja Darena O’Donela grāmatu "Sociālā akupunktūra", kuru viņš sāk ar vārdiem: "Šī pasaule ir eksplodējoša sūdu fabrika. Karš ir totāls, un ik dienu cilvēki tiek nogalināti mūsu vārdā." Dusmīgos un paškritiskos vārdus O’Donels pirms divdesmit gadiem attiecināja uz karu Irākā un faktu, ka protesta gājieni ar miljoniem dalībnieku nespēja izmainīt notiekošo. Militārās agresijas patvaļa jebkādus protestus, konceptus un pilsoniskas iniciatīvas padara bezjēdzīgas, un tāds ir tās mērķis – iebiedēt un parādīt visai pasaulei, ka atsevišķa indivīda dzīvei un dzīvībai nav vērtības, demokrātija neskaitās un visu nosaka tikai valdošās elites intereses.
Es apzinos savas privilēģijas, sēžot "Lampā" ar skatu uz idillisko Vidzemes Alpu ainavu un cepoties par vārda brīvības ierobežošanu, skolu segregāciju, vardarbību ģimenēs un dzemdībās, seksismu vai izdegšanu darbvietās utt., kamēr tālāk aiz apvāršņa Kahovkas HES teroristiskās spridzināšanas rezultātā pārplūdusī Dņepra aizskalo ukraiņu lauksaimniecības zemes un veselas ekosistēmas, lai, līdzi paraudama mīnu laukus, plūstu uz Melno jūru. Kad domāju par upi, kas, izlaista no aizsprosta, nešķirojot aizskalo cilvēkus, dzīvniekus un viņu dzīvesvietas, man acīmredzama kļūst saistība starp nosauktajiem fenomeniem – greizajiem sabiedriskajiem procesiem, vārda brīvības apspiešanu, sadzīvisko vardarbību, sabiedrības grupu diskrimināciju –, kas kā avoti saplūst vienā varmācīgā straumē un izlaužas ārpus savas valsts robežām. Plūdi gāžas, burtiski un metaforiski izpostot cilvēku radīto nodrošinājumu, kas līdzīgi kā dambis diezgan ilgu laiku tomēr ir turējies. Arī Krievija ar starptautiskiem līgumiem, norunām, ekonomiskām saistībām, vēlmi attīstīties kopā ar pārējo pasauli kādu laiku turējās rāmjos, līdz "vēsturiskās Krievijas" atjaunošanas vārdā tomēr nolēma iegāzties kaimiņvalstī, lai to pazemotu, degradētu un, kā tagad izskatās, nopludinātu un pēc tam pārvērstu tuksnesī ne tikai tās cilvēkus, bet arī floru un faunu.
"Tautasdziesmas neizglābs vaļus, plakāti "STOP AIDS" neapturēs slimības izplatīšanos," savā grāmatā raksta O’Donels, un var tikai piekrist, ka sabiedriski aktīva māksla, ar kuru miera laikos apelējam pie veselā saprāta, iepretim brutālam spēkam izskatās smieklīgi sīki. Un ir naivi cerēt, ka māksla izglābs pasauli, kuru glābt var tikai politiski lēmumi. Tomēr tos var ietekmēt sabiedrības spiediens un māksla būt sabiedriski aktīviem visdažādākajās formās – kā indivīdam, māksliniekam, organizācijai, kopai un globālam cilvēku tīklam kopjot savstarpēju atbalstu un atbildību par ikdienas praksi, veicinot to ar kultūras un mākslas instrumentu palīdzību.
Aktīvisms un iestāšanās par taisnīgumu ir process, kas pārmaiņas nes lēni, tomēr tas nav pilnīgi bezjēdzīgs. Ir pat tādas grupas kā "Extinction Rebellion", kas uzskata – lai panāktu pozitīvas pārmaiņas, nav nepieciešams iesaistīt ne 100 un pat ne 30 procentus iedzīvotāju – pietiekot ar 3,5 procentiem, lai nonāktu līdz reālam lūzuma punktam. Kā vēsturisku piemēru šī grupa min kaut vai attieksmi pret seksuālajām minoritātēm un dažādas citas aktīvistu rosinātas kulturālas pārmaiņas, kas ietekmējušas notikumu gaitu un noskaņojumu sabiedrībā.
Savukārt O’Donels grāmatā "Sociālā akupunktūra" piedāvā salīdzinājumu ar medicīnu: Austrumu medicīna īsteno preventīvu profilaksi ar mērķi līdzsvarot enerģijas plūsmu organismā, kamēr Rietumu medicīna orientēta uz tūlītēju, efektīvu risinājumu. Ja par sabiedrības organismu domājam pēc līdzības ar indivīda ķermeni, sociālā akupunktūra ir metode, kas var pastiprināt organisma aizsargspējas, uzlabot vielmaiņu, palīdzēt cīnīties ar dažādām neirozēm, fobijām, stresu un veicināt emocionālo labsajūtu, turklāt samērā nekaitīgā veidā (lielākais risks ir iegūt zilumu punktā, kur iedurta adata) un ir kombinējama ar citām ārstniecības metodēm.
Es gribu domāt par sarunu un mākslu kā par līdzekļiem, kas atbrīvo un izlīdzina enerģiju sarežģītajā un niansētajā sociālajā ķermenī, kurā no iedzīvotāju vajadzībām atrautas pārvaldes sistēmas vai citas autoritāras formas bloķē vienmērīgu enerģijas plūsmu, radot sastrēgumus, saspringumu, spiedienu vai iekaisumus atsevišķos apgabalos. Lieliski, ka mums ir Rietumu medicīna, kas ļauj mazināt simptomus, apkarot infekcijas izplatīšanos, anestezēt un pārstādīt orgānus – es pilnīgi noteikti esmu Rietumu medicīnas atbalstītāja, ciktāl tas attiecas uz manu veselību, tomēr… attiecībā uz sabiedrības veselību esmu gatava izskatīt arī holistiskāku pieeju. Pat ja no malas tā izskatās drusku komiski – kā visas šīs "Lampas" teltis Cēsīs, kur cilvēki cits caur citu bļaustās par visu, kas viņiem sāp, un kur vakaros tauta dejo ar politiķiem. Šādi festivāli un forumi, kuros mācāmies saprasties un sadzirdēt cits citu, manuprāt, veicina sabiedrības ķermeņa izturību, un es ceru, ka arī "Satori" ar savām mazajām adatiņām reizēm trāpa īstajā punktā. Mūsu visu kopējās veselības vārdā.
*Ķīnas tradicionālās medicīnas un cīņas mākslas pamatprincips – dzīvības spēks, no kā veidotas un kas saista visas lietas Visumā.
0