Ar valsts atbalstu taps 16 jaunas filmas

Nacionālā Kino centra (NKC) 2023. gada filmu ražošanas konkursā ar teju pusotru miljonu eiro atbalstīta 16 filmu uzņemšana – taps piecas pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas dokumentālās filmas, divas pilnmetrāžas animācijas filmas, divas animācijas īsfilmas un viens animācijas īsfilmu cikls. 

Pie jaunām spēlfilmām strādās režisori Reinis Kalviņš, Armands Zvirbulis, Gatis Ungurs, Anna Ansone un Linda Olte, pie dokumentālajām filmām – Laila Pakalniņa, Kārlis Lesiņš, Vitālijs Manskis, Krista Burāne, Rūta Znotiņa un Andris Gauja, bet animācijas žanrā filmas veidos režisori Ilze Burkovska-Jākobsena un Tronds Jākobsens, Signe Baumane, Ilze Lasmane-Brože, Inese Pavēne un Mareks Kolāts.

Ar valsts atbalstu taps piecas jaunas spēlfilmas.

Režisors Reinis Kalviņš filmā "Klajumā aiz meža" pievērsīsies vēstures ietekmei uz šodienu. Kad kūdras izstrādes purvā tiek atrastas maza zēna mirstīgās atliekas, pilsētiņas ikdienu satricina 30 gadus seni notikumi, liekot atcerēties pagātni un radot sarežģījumus šodienā. Kriminālizmeklēšana pārvēršas attiecību drāmā, kurā sapinas policists, vietējais dzērājs, medību kolektīva vadītājs, pirms daudziem gadiem pazudušā puikas brālis un citi pilsētas iedzīvotāji.

Režisors Armands Zvirbulis kopā ar scenāristu Lauri Gundaru strādās pie filmas "Pēdējais vārds". Filmas darbība risinās 1983. gada septembrī un decembrī, kad padomju Latvijā par pretvalstisku aģitāciju un propagandu tiesā brīvdomātājus; scenārijā izmantoti politisko disidentu Inta Cālīša, Gunāra Freimaņa un Gunāra Astras reālo tiesas procesu materiāli. Tas ir lielo dzīves izvēļu laiks, ikvienam nākas lemt, kurā pusē nostāties, kā izdzīvot pašam un nenodot citus.

Savukārt režisors Gatis Ungurs veidos mitoloģisku mūsdienu komēdiju "Burlaki" par gatera strādnieku Miervaldi, kurš aiz riebuma pret savu garlaicīgo un vienmuļo dzīvi dodas ceļojumā uz kādu mītisku kalnu ciematu, saņem uzdevumu atjaunot šķūni un nonāk absurdos piedzīvojumos, neapzinoties, ka patiesībā ir dieva un velna derību objekts.

Bet režisore un scenārija autore Anna Ansone uzņems filmu "Vasaras nogurdinātie", kas balstīta režisores personiskajā pieredzē un stāsta par jaunu mākslinieci Ullu – vienu no daudziem mūsdienu jauniešiem, kas dažādu apstākļu dēļ izvēlējušies imigranta dzīvi Eiropā. Uzzinot, ka vecākā māsa Dārta grasās pamest Vāciju un pārcelties atpakaļ uz Latviju, arī Ulla sāk izvērtēt savas attiecības ar mājām.

Visbeidzot Linda Olte filmā "Bērns" rādīs attiecību stāstu. Tuvojoties četrdesmit gadu slieksnim, peldēšanas treneres Zanes un žurnālista Kaspara centieni dabiskā vai medicīniskā ceļā tikt pie bērna kļūst par neizturamu pārbaudījumu abu attiecībām. Zane ir gatava uz visu, lai piepildītu savu sapni par bērnu, viņa nav radusi zaudēt un netaisās samierināties.

^{Kadrs no topošās filmas "Bērns".}

Gaidāmas arī sešas dokumentālās filmas. 

Lailas Pakalniņas filma "Es domāju par kaķi" būs kā "svešu atmiņu atcerēšanās" un balstīta 36 fotofilmiņās, kas atrastas pie atkritumu konteinera un atspoguļo nezināmu fotogrāfu skatu uz Latviju no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz 80. gadiem.

Kārlis Lesiņš filmā "Anonīmais terorakts" pievērsīsies tautā tā sauktajam "unītim". 2000. gada 17. augustā vienā no Rīgas populārākajiem iepirkšanās centriem, universālveikalā "Centrs" Vecrīgā, ar dažu minūšu intervālu nogranda divi sprādzieni, kas sakropļoja un nogalināja nevainīgus pircējus un vienlaikus pielika punktu reketa laikmetam Latvijā, taču šī uzbrukuma mērķi un motivācija joprojām nav skaidra. Noilgums šajā lietā neiestāsies nekad, jo Latvijas likumdošanā terorismam nav noilguma.

Režisore Krista Burāne filmā "Visi putni skaisti dzied" rādīs tāda paša nosaukuma izrādes tapšanas procesu. Latvieši ir "zemnieku un dziedātāju tauta", kurai šobrīd jāatbild uz jautājumu: kas ir svarīgāks – saimnieciskās vai ētiski estētiskās vērtības. Vēlme sasniegt bagātāko Eiropas valstu dzīves līmeni nozīmē to, ka upurēta tiek Latvijas dabas daudzveidība. Filmas varoņiem – pieciem aktieriem, kas piedalās muzikālā izrādē "Visi putni skaisti dzied", – šis konflikts jārisina gan izrādes, gan personīgajā līmenī.

Vitālijs Manskis filmā "Dzelzs" uzsvērs, ka karš tomēr nesākas un nebeidzas ierakumos – tā rašanās un apglabāšanas vieta ir mierīgas pilsētas. Filmu veido atsevišķas noveles par cilvēku un militāro tehniku pilsētās, kur kara tehnika izstādīta kā pieminekļi uz pjedestāliem, kā eksponāti gadatirgos un īpašos pasākumos, kā elementi svētku parādēs un metāllūžņi izgāztuvēs.

Režisore Rūta Znotiņa filmā "Puika" veidos stāstu par Jurģi, zēnu ar autiskā spektra traucējumiem, kuru audzina vientuļā mamma Solvita ar vecmāmiņu Janīnu. Solvita dara visu iespējamo, lai Jurģa dzīve būtu krāšņa un pilna dažādu aktivitāšu, arī skolas dzīve Jurģim ir ļoti iemīļota. Tomēr zēna nākotne nebūt nav paredzama. Filma tiks veidota vairāku gadu garumā kā Jurģa mentālās un fizioloģiskās attīstības novērojums, fiksējot viņa dzīves, iespējams, svarīgāko posmu – attīstību un pāreju no bērna uz pieaugušā vecumu.

Savukārt režisors Andris Gauja veidos stāstu par trim atšķirīgām personībām — kvantu fiziķi Karlo Rovelli, tibetologu Robertu Tūrmanu un mūziķi Loriju Andersoni. Katrs savā veidā nonāk līdz atziņai, ka matērija savā būtībā ir starojošs tukšums; enerģija, kas nemitīgi rada ilūziju par taustāmu realitāti. Pat mēs, cilvēki, patiesībā esam enerģijas virpuļi, kas pārvietojas tukšajā izplatījumā, un identificēšanās ar starojošu tukšumu var sniegt mums brīvību un padarīt mūsu dzīvi priecīgāku.

Savukārt animācijas žanrā atbalstīti pieci filmu projekti.

Ilze Burkovska-Jakobsena un Tronds Jakobsens veidos stāstu par ņipro stāstnieci Vigu, kas slēpj savu disleksiju un kautrējas par lasot un rakstot pieļautajām kļūdām; vienmēr perfektā klasesbiedrene Sana sāk uzdot nepatīkamus jautājumus. Bet Vigai ir draugs – tarakāns Taro, ar kuru viņa prot sarunāties, tāpat kā Sanas mamma sarunājas ar savu tauriņu. Pasaulē ir tādi īpaši kukaiņi, "talantu treneri". Ja šāds kukainis atrod savu īsto cilvēku, viņš to dīda un bīda ar iekšējām sarunām, tādējādi ar nenogurstošu jaudu palīdzot cilvēkam pilnveidoties.

^{Ieskats topošajā filmā "Trakmakāns".}

Signe Baumane pievērsīsies Latvijas neatkarības atgūšanas laikam filmā "Karmiskais mezgls". Latvijas neatkarības atgūšanas svinīgi priecīgajā gaisotnē daudzi cilvēki nonāca neziņas un bezizejas krustcelēs, tāpēc tūkstošiem latviešu pameta dzimteni, ģimenes un bērnus, lai dzīvotu kur citur. Šis ir stāsts par vienu no viņiem. Signes Baumanes filma "Karmiskais mezgls" top kā trešā, pēdējā daļa triloģijā, ko veido "Akmeņi manās kabatās" (2014) un "Mans laulību projekts" (2022). Vienojošais elements ir dziļi personīgs un atklāts stāstījuma veids, kas balstīts autores pašas biogrāfijā un pieredzē.

Savukārt režisori Ilze-Lasmane-Brože un Raitis Kalniņš animācijas īsfilmu ciklā "Urga, Jo un Po" veidos stāstu par mazliet pārdabiskām spējām apveltīto supersuni Urgu, kuras misija ir glābt dažādus nelaimē nonākušus dzīvnieku mazuļus. Glābšanas misijās Urgai talkā nāk viņas draugi, nezināmas izcelsmes totēmdzīvnieciņi Jo un Po, arī ar asu prātu apveltītais draugs no augu pasaules, kaktuss Spicais. Katrā animācijas īsfilmā mazajiem skatītājiem būs iespēja kopā ar Urgu izzināt mūsu zemes iemītniekiem raksturīgās īpašības, ieraudzīt, kādas superspējas piemīt katram dzīvniekam, ko šīs radības ēd un kā dzīvo.

Animācijas īsfilmā "Burkāns neparastais" Inese Pavēne stāstīs par diviem zaķiem, kam dara pāri visi lielie meža zvēri, taču neparasts atradums ļauj viņiem tikt galā ar visiem sarežģījumiem.

Savukārt režisors debitants Mareks Kolāts veido 3D animācijas filmu "Kami Kaze", sapludinot robežas starp laikmetīgu reālismu un mitoloģisku fantāziju, poētiskiem un simboliskiem līdzekļiem risinot sabiedrības noslāņošanās un ekoloģiskā piesārņojuma problemātiku.

Ar visiem konkursa rezultātiem iespējams iepazīties NKC mājaslapā.