Komentārs
19.08.2013

Ar to pašu muti maizīte būs jāēd

Komentē
22

Politiķi, žurnālisti un citi publiskie runātāji un rakstītāji savā darbā izmanto šķietami tos pašus vārdus, ko visi pārējie. Un tomēr apbrīnojami bieži viņu teiktais tikai izklausās vai izskatās pēc sakarīga teksta, bet patiesībā ir vien ar burtiem vai skaņām nomaskēta tukša teksta čaula. Kā tajā pasakā – kā ver vaļā muti, tā laukā birst visādi krupji un čūskas. Ar politiķiem tā kā viss būtu skaidrs – prasmi runāt, bet neko jēdzīgu nepateikt viņi par dārgu naudu mēdz apgūt pat īpašos kursos. Daudz grūtāk izprast visādu bezjēdzību izplatību pie profesionāliem rakstītājiem. Skumji, taču arī smieklīgi, ka bieži vien šī bezjēdzīgā izteiksme mēdz pielipt arī citiem runātājiem. Reizēm tas droši vien notiek pilnīgi nemanot, citkārt – runātājam, gluži kā Hiacintei Burkā kundzei no angļu seriāla "Smalkais stils", vēloties iztaisīties svarīgākam vai smalkākam nekā patiesībā.

 

# "Es domāju... " – frāze teikuma sākumā, kas visbiežāk norāda uz pilnīgi pretējo, proti to, ka runātājam nav nekā īpaši svarīga, oriģināla un ar konkrēto jautājumu vispār saistīta, ko mums pavēstīt. Der vienīgi laika novilcināšanai, lai uz žurnālista jautājumu žigli sagudrotu vēl kaut ko tikpat bezjēdzīgu un ar domāšanu nesaistītu.

# "Nāks klajā" – parazītisks formulējums, kas izskaudis visus iespējamos un atkarībā no konteksta krietni vien jēdzīgākos sinonīmus. "Paziņos", "izsūtīs faksu", "publicēs paziņojumu presei", "atzīsies", "vēstīs", "pastāstīs", "publicēs" – vai tiešām rakstītāji un klajā nācēji nav spējīgi mazliet padomāt un pārsteigt mūs ar ko jaunu? Ar angļu valodā iegājušos frāzi "coming out" šim nevar būt nekādās saistības.

# "Aspekts". Ja kādam šī vārda cienītājam palūgtu paskaidrot, ko tad īsti "aspekts" nozīmē, visticamāk, varētu uzzināt daudz jauna un brīnumaina. Zinot, cik lielā cieņā pie mums ir dažādi horoskopi un astroloģiskas prognozes, vārds droši vien tiek lietots tieši šajā – astroloģiskajā – nozīmē, kur par aspektu dēvē relatīvo leņķi starp diviem debesu ķermeņiem.

# "Teju" – viens no izplatītākajiem vārdiem latviešu žurnālistikā; iespējams, vēl efektīvāks par mūžīgo glābšanās riņķi – piebildi: "iespējams". Brīžos, kad dažādu tiesas prāvu draudi par nepārbaudāmu vai nepierādāmu faktu publiskošanu un vajadzība atkauties ar nemitīgiem "iespējams" kļūst par pārāk smagu slogu, vārdiņš "teju" vasarā, kas "teju" ir pati karstākā un "teju" vai garākā, izrādās kā spirdzinošs svaiga gaisa malks. "Teju divus mēnešus pēc ugunsgrēka Rīgas pilī...," sākās radio ziņu pārraide šī apkopojuma rakstīšanas laikā.

# "Smej". Droši vien ikviens ir pamanījis, ka cilvēki intervijās vairs vienkārši neatbild uz žurnālistu uzdotiem jautājumiem vai kaut ko nepastāsta, bet bieži vien uzvedas kā apaļi idioti. Tu viņam uzdot it kā nopietnu jautājumu, bet politiķis vai populāra aktrise savu atbildi "smej". Aizmirstiet! Ne nu smej, ne irgo – vienkārši žurnālistam/žurnālistei/redaktoram vai korektorei ir šķitis, ka pārdesmit reižu atkārtots "teica" būs stilistisks noziegums, kuru nepiedos neviena latviešu valodas skolotāja. Vispirms jau šo nemitīgo "smiešanu" ir izraisījusi mode intervijas nevis vienkārši publicēt kā divu vai vairāku cilvēku sarunu ar jautājumiem un atbildēm, bet gan "literāru" sarunas un dažādu apkārtnes apstākļu aprakstu. Jūs zināt, par ko ir runa – par visām tām "intervijām", kurās lasāms, ka "no viņas vēdīja dārga parfīma aroms" vai "viņam bija josta, uz kuras sprādzes bija iniciāļi: "D&G"". Par latviešu rakstītāju tieksmi, vairoties no viena un tā paša vārda atkārtošanas vienā rindkopā, lappusē vai kādā citā pārskatāmā teksta nogrieznī reiz pamatīgi piktojās Dzintars Sodums. "Viņš teica" un "viņa teica" – nekas vairāk pie tiešās runas, pēc viņa ieskatiem, gandrīz nekad neesot jākabina. Šīm piebildēm ir vienīgi praktiska nozīme – lai lasītājam vairāki runātāji nesajuktu vienā putrā. To, vai teicējs runājot smej, vaid vai rēc, būtu jāspēj noprast no viņa pasacītā.

# "Vētīt" – lielisks žurnālistu izgudrojums, lai lietas nebūtu jāsauc īstajos un, iespējams (vai "teju"), tiesās ceļamās apsūdzībās izmantojamos vārdos. "Vētīšana" nav nedz mudinājums kāda nebūt grēkāža saukšanai pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā, nedz jau notikusi administratīvā pārkāpuma vai krimināllietas ierosināšana. "Vētīšana" var būt arī ērts paņēmiens, kā netīkamu personu acīs iepūst visādus gružus.

# "Vai ar tevi viss kārtībā?" – viena no biežāk dzirdāmajām frāzēm dažādu TV seriālu un filmu tulkojumos. Parasti darīšana ir ar varoņiem, kuriem nešpetns ārpuszemes radījums ir norāvis roku, kāju vai vismaz pusi ķermeņa. Un tad nu veselie palikušie viņam/viņai uzdod šo jautājumu. Nevis vienkārši – "kas ir ar tevi", "vai tev nesāp?" vai "kā tu jūties?" (Are you all right?), bet samulsinot ar jautājumu, uz kuru neviens rūdīts latvietis negribētu atbildēt nekad mūžā.

# "Debate" – nodarbošanās ar politiku laikam ikvienu spēj padarīt tik ļoti aklu un kurlu, ka miera vējos varētu sākt pat par "šķērēm" un citiem daudzskaitliniekiem runāt vienskaitlī.

# "Bērniņš pieteicās" – deminutīvi mums ir ļoti mīļi, reiz to lieliski apliecināja kāda Valsts policijas preses sekretāre, kas savos paziņojumos presei, kad vien kādā negadījumā bija iesaistīti bērni, lietoja formu "bērniņi". Visbiežāk "bērniņi piesakās" tā dēvētajos sieviešu žurnālos un televīzijas seriālos.

# "Vandāļi". Ar ģermāņu cilti, kas 477. gadā izlaupīja Romu un pastrādāja daudz dažādu citu posta darbu, šo vārdu kādreiz vismaz vēl saistīja nodarījuma vēriens. Lai prastus huligānus sāktu uzskatīt par vandāļiem, viņiem bija vismaz jāapgāna kaut vai kapi vai baznīca. Tagad vandālisma "latiņa ir nokritusi" pagalam zemu – derēs arī izbradāta puķu dobe, apgāzta atkritumu urna vai ķēpājums uz sienas.

# "Pacelt latiņu". Kādreiz bija populārs priekšstats, ka visi labākie ļaudis cēlušies no basketbolistiem vai fiziķiem. Tikai manot to, cik bieži tiek spriests par vajadzību augstāk "pacelt latiņu", top skaidrs, cik daudz mūsu vidū ir latentu vieglatlētu. Par cilvēkiem, kas šo frāzi lieto, bet ar vieglatlētiku nav nekā saistīti, rodas aizdomas, ka, piesaucot "latiņu", viņi gara acīm redz roku, kas grūti aizsniedzamā augstumā tur spožu monētu.

# "Risināt". Šķiet, nevienu vairs nepārsteidz, ka ar "risināšanu" nodarbojas ne vien matemātikas teksta uzdevuma saprašanā iestrēguši grūtgalvīši, bet arī pelēkos uzvalkos ģērbti kungi un grubuļainos kostīmiņos uzcirtušās dāmas. Turklāt viņi risina ne jau uzdevumus, bet jautājumus, problēmas un vēl visu ko.

# "Šoks". Ļaužu atmiņa ir īsa, jo vai gan citādi tik viegli varētu aizmirst ikvienam vēl bērnībā iemācīto, ka joka pēc "palīgā!" saukt nav brīv’ – ja nu gadīsies reiz slīkt pa īstam, neviens tavu klaigāšanu neņems par pilnu. Paldies Dievam, ar šoku medicīniskā nozīmē (organisma reakcija uz spēcīgām traumām, sāpēm, emocionāliem pārdzīvojumiem) visbiežāk šī vārda lietojumam jaunākajos laikos nav nekādas saistības. Ja vien var ticēt ziņu virsrakstiem, šokā ļaudis var nonākt, pat uzzinot par kārtējiem vandāļu nedarbiem vai bērniņa pieteikšanos. Interesanti, ka nu jau par "Rīgas Laikā" publicējamu folkloru kļuvušās frāzes "cilvēki šokā" idiotisko piekabināšanu visdažādākajiem ziņu virsrakstiem ir pamanījuši gandrīz visi, izņemot pašus ziņu rakstītājus.

# "...zīmē" – viens no mulsinošākajiem jaunievedumiem latviešu valodā. Kas tā tāda par zīmju sistēmu, nav saprotams, taču var jau būt, ka vainojama iepriekš pieminētā aizrautība ar horoskopiem. Ikreiz, kad dzirdu vai lasu, ka tāds vai šitāds pasākums ir noritējis "Dejas zīmē", "Sēņošanas zīmē" vai vēl kādā citā, man šķiet, ka fiziski sajūtu kaut kāda līdz šim nezināma, bet ar valodu saistīta iekšējā orgāna saraušanos. Ej nu sazini, varbūt tajā pašā acumirklī kādā citā pasaules malā šī paša iemesla dēļ iet bojā kāds brīnumjauka dzīvnieciņa mazulis.

Tēmas

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
22

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!