Ar mākslīgo pavadoni pazemes tunelī

Jana, tu esi brīnišķīga! Es piekrītu, mākslas institūciju komentāri nemēdz būt lieki. Tieši otrādi, tie ir nepieciešami, un tieši tie veicina diskusiju par to, kas ir māksla.

Manuprāt autore ir aizmirsusi ko nozīmē - kim?. Akronīms ir vienkāršs - kas ir māksla? Ar izstādēm, performancēm un citiem pasākumiem kim? uzdod šo jautājumu, iziet ārā no klasiskajās un tradicionālajās mākslas galerijās nodefinētājiem rāmjiem par to, kādai ir jābūt mākslai, izaicina mūs, mākslas baudītājus / interesentus / garāmgājējus uz pārdomām par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto.

Ja jēgu pasaka priekšā, tā pazūd.

Tas, ka Jūs nesapratāt, nenozīme, ka šādai izstādei nav vērtības, ka tā ir "tukša". Nesaprašana arī ir pieredze.

Beidzot viens lielisks raksts, kas atklāj laikmetīgās mākslas mijkrēsli!
Par pašu izstādi nevaru izteikties, neesmu vēl apmeklējis, un nevaru tālab nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai teiktais ir taisnība.
Taču citādā ziņā domāju, ka (1) mākslas darbam ir jābūt kaut kādam saturam (varbūt arī nozīmei, un nodomam), (2) māksliniekam ir jāzina, kas ir viņa darbā (jau minētais saturs, nozīme un nodoms), (3) lielum lielajā gadījumu vairumā māksliniekam ir jāspēj komunicēt sava darba jēga - pastāstīt par to vai kā citādi darīt saprotamu.
80 % gadījumu aiz 'konceptuālas neskaidrošanas' slēpjas ignorance par to, ko tad pašam ir izdevies uztaistīt, vai idejas neesamība pašā mākslas darbā.
Vēl viena forma, kā izvairīties no normālas komunikācijas ar skatītāju (ja jau akurāt gribās taisīt to laikmetīgo mākslu, nevis kaut ko pašsaprotamu) - sabērt kaut kādas kultūratsauces, citātus, autorus; tad vēl var piemest alūzijas, skaņu celiņus, poētiskus aprakstus - un tamlīdzīgas lietas.