Aktualitātes
12.10.2020

Ar koncertiem Cēsīs un Rīgā 80 gadu jubileju svinēs Latvijas Radio koris

Komentē
0

Latvijas Radio koris novembrī svinēs 80. gadu jubileju kopš kora dibināšanas diriģenta Teodora Kalniņa vadībā. Par godu tam Cēsīs un Rīgā skanēs trīs jubilejas koncerti.

Pirmais kora jubilejas koncerts "Diena aust" izskanēs 2020. gada 17. oktobrī koncertzālē "Cēsis". Latvijas Radio kora pirmo koncertu repertuāra pamats bija latviešu tautasdziesmu apdares un pašmāju komponistu oriģinālkompozīcijas, tādējādi koncertprogramma "Diena aust" simboliski met tiltu gan uz Latvijas Radio kora pirmsākumiem, gan no jauna atklāj Latvijas mūzikas kultūras sākotnē tapušos darbus, kas kļuvuši par latviešu kormūzikas klasiku: Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Pētera Barisona, Jāņa Zālīša, Emila Melngaiļa un Alfrēda Kalniņa skaņdarbus.

Savukārt 30. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā izskanēs kora jubilejas koncerts "Sakrālie dziedājumi". Diriģenta Kaspara Putniņa koncertcikls "Canti Sacri" arī ir viens no kora jubilejas gada akcentiem. "Šajos koncertos allaž dzirdami būtiskākie kormūzikas darbi, kas katrs savā laikā ienesuši jaunas kvalitātes mūzikas attīstībā. Radio kora koncertu sērija veltīta dažādu laikmetu un stilu sakrālajai kora mūzikai, sākot no renesanses polifonijas krāšņajiem opusiem un romantisma laika augstvērtīgākajiem sacerējumiem līdz labākajiem mūsdienu opusiem," atzīmē Putniņš.

Kā raksta rīkotāji, koncerta galveno ideju raksturo vārdi "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā" (Rom. 12:2), kas ir Krista Auznieka jaunā darba "Sensus"   pamatā. Par lietām un notikumiem, kas cilvēkus pārvērš, atjauno un ienes gaismu viņu dzīvē runā divi latviešu jaundarbi – Mārtiņa Viļuma "Lux aeterna" un Santas Ratnieces "Nunc dimitis". Jaunā latviešu mūzika tiks atskaņota kopā ar darbu, kas esot izglābis polifonas, oriģināli komponētas mūzikas klātbūtni Rietumu baznīcā – Palestrīnas "Pāvesta Marčello mesu" (Missa Papae Marcelli). "Mesa tika sarakstīta ap 1563. gadu, kad liela daļa Tridentas koncila dalībnieku vērsās pret daudzbalsīgu, oriģināli komponētu baznīcas mūziku, jo tā pārāk bieži esot pašmērķīga, balstīta populāru dziesmeļu melodijās, bez cieņpilnas attieksmes pret Svētajiem Rakstiem. Pēc Palestrīnas "Pāvesta Marčello mesas" noklausīšanās tomēr esot kļuvis skaidrs, ka tādu skaistumu iznīcināt nedrīkst, ka vaina ir komponistu nevīžībā, jo tie "netop pasaulei līdzīgi, bet, ka tiem jāpārvēršas, jāatjaunojas savā prātā," teikts paziņojumā presei.

Par Latvijas Radio kora 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs "Jubilejas mesas" pirmatskaņojums 3. decembrī Rīgas Domā. Sigvards Kļava atzīmē: "Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gadsimta nošu izdevniecība "Casa Ricordi". "Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Dž. Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu "Libera me", kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998. gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot 20. gadsimta beigu izcilus komponistus no visas pasaules komponēt "Pasiju 2000" (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa "Deus Passus" (Volfgangs Rīms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaiduļina), "La Pasión según San Marcos" (Osvaldo Golihovs) un "Water Passion after Saint Matthew" (Taņs Duņs). Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – "Jubilejas mesu", kurā tiktu iekļauti latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi vai pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par šī lielformāta darba daļu. Jau sacerēti Pētera Vaska un Artura Maskata opusi, bet jaunas mesas daļas komponēt piekrituši Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds un Juris Karlsons. Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka radīto "Lūgšanu Latvijai". Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns."

Par Latvijas Radio kori

Latvijas Radio kori 1940. gadā dibināja leģendārais Latvijas diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. Laika posmā no 1963. - 1986. gadam, kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis, kam sekoja Juris Kļaviņš (1987.–1992. gads). Kopš 1992. gada ar kori strādā divi diriģenti: mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.

Šodien kora repertuārs ir plašs un daudzveidīgs – no senās mūzikas līdz  vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Koris ir piedalījies "Grammy" balvu ieguvušā Arvo Pērta mūzikas albuma "Adam’s Lament" (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas – valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova "Vesperes" ieskaņojumu "Gramophone" atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija "NRP" to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.

Koris ir uzstājies vairākās no ievērojamākajām koncertzālēm pasaulē, tostarp, Karaliskajā Alberta zālē (Royal Albert Hall), Amsterdamas Koncertgebau (Concertgebouw") un "Muziekgebouw" Nīderlandē, Elbas filharmonijā (Elbphilharmonie) Vācijā, Elizejas lauku teātrī (Théâtre des Champs-Elysées) un Parīzes filharmonijas Mūzikas pilsētā (Cité de la Musique-Philharmonie de Paris) Francijā, Linkolna centrā (Lincoln Center), Kenedija centrā (Kennedy Center), Volta Disneja koncertzālē (Walt Disney Concert Hall) un Djūka universitātes kapelā (Duke University Chapel) ASV, Berlīnes koncertzālē (Konzerthaus Berlin) Vācijā, ASV Kongresa bibliotēkā (the Library of Congress), Karalienes Elizabetes zālē (Queen Elizabeth Hall) Lielbritānijā un Drēzdenes Dievmātes baznīcā (Dresden Frauenkirche) Vācijā.

LRK regulāri koncertē pasaules vadošajos mūzikas notikumos, ieskaitot, Sidnejas festivālu (Sydney Festival), "BBC Proms" Lielbritānijā, Zalcburgas festivālu un "Klangspuren" festivālu Austrijā, Lucernas festivālu Šveicē, Francijas radio (Radio France) festivālu Monpeljē, Francijā, Baltijas jūras festivālu Zviedrijā, "Montekarlo mākslas pavasara" festivālu Monako, "White Light Festival" ASV, Drēzdenes "Musikfest Erzgebirge" un "Klangvokal" Dortmundē, Vācijā, "OzAsia Festival" Austrālijā un "Soundstreams" Kanādā. 2019. gadā Latvijas Radio koris koncertēja Japānā un Ķīnā - divas īpaši veidotas koncertprogrammas oktobra vidū izskanēja Šanhajas starptautiskajā mākslas festivālā (China Shanghai International Arts Festival), pirmizrādes Honkongā piedzīvoja kora opera Neoarctic.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!