¼ Literatūra
13.11.2007

Ar drellī austu dvieli

Komentē
0
Saglabā

 

Es mēģināšu kā naivists.
Luxemburgas dārzs Ļeņingradā.
Jūgends. Skulptūras. Soliņš. Apelsīndaiviņa.
Pastaigas mākoņos. Peļķēs bradāt.
Strīpains tīģeris blenž no krūmiem.
Žans Žax Ruso? Nē tak, Andris Ruso.
Ņevā iesvilpjas tvaikoņi, un virs dūmiem
sārts baloniņš debesīm uzlido.
Matrozis pastaigā. Dāmīte augstpapēžu kurpēs.
Kājiņa paslīd. Nolūzt papēdis.
Zinu, kas sēž uz sola. Turp es.
Zaļas kā jūra kokiem un krūmiem lapas.
Tīģeris spēlē paslēpes.
Atduros. Slēpes pie sienas. Larsons.
Rafinēts cukurs ir naivists.
Kā Jums citrons ar sāli garšo?
Jūgends. Skulptūras. Soliņš. Apelsīndaiviņa.
P.S. Matrozis aizjoza pirkt jaunu kurpi.

1996.13.II


Rekets Juglā šorīt. Bet ko no nabaga prasīt.
Aizkliboju līdz muzejam. Klētdurvis ciet.
Nepatīk vairs ne dzeltenas lapas kasīt,
ne dzejoļus lasīt.
Brūnajā somā sarkanvīns Bordeaux 1994
un laikrādis it kā pa apli iet.
No rītiem tik tiešām nāk miegs. Bezmiegs
no rietumiem.
Lāsumaini suņi parkā. Šodien nelīst.
Ielās muzikanti. Mīlestību. Jā, tiem.
Vītušas puķes joprojām man vāzē. Apmale
nodauzīta. Nedzīst.
Izrādās, atkal saule. Un 15°.
Tas ir maķenīt vairāk, kā Bordeaux 1994 11,5
Luxemburgas dārzs Ļeņingradā.
Zinu, kas sēž uz sola. Turp tiecu.
Rekets Juglā šorīt. Bet ko no nabaga prasīt.
Varbūt vienīgi uz asfalta izlēkāt klasīti.
Mēģināt rokā saturēt Ķīnas porcelāntasīti.
It no nekurienes. Varbūt tomēr kaut kā
dzejoļus lasīt.

1996.3.X



ĪSS DZEJOLIS UZ
ĻOTI MAZAS LAPIŅAS
Protams, Tu esi skaista.
Ļoti. Tas arī viss.

1996. 8(?).X


Es pieļauju, ka Tu esi viskur vasarraibumaina
un brīnumaina un Pat Tajā Vietiņā kur
varētu BŪT Tetovēts Taurenītis
Skaista Tu esi
Tev uz kakla divi dzelteni plankumiņi,
labajā pusē pirmāk tie bija zili bet vēl pirmāk
sarkani Skaista Tu esi
Skaists ir tas ko Tu redzi
Skaists ir tas ko Tu vēlies
Skaists ir Tavs zeltainais pakausis noliekts
pabrīžam
Un arī tā tīxmā kā kaķenei izstaipīšanās
demonstrējot (tādas lietas ieliktas šūpulī)
Es pieraxtu dzejoļus sirdij un zemāk par
nabu, bet apstājos no nimba ap Tavu saulaino
galvu līdz skaistākajiem kauliem Tev zem kakla
un vēl varbūt pie potītēm (ir gan smukākas,
bet Tavas ir Tavas, mūžīgi mūžam
Skaista Tu esi)
Skaista Tu esi un mūsaina Piekūnīte
uzlaidusies man uz rokas pie īkšķa un mēs
skatāmies vienā virzienā
Tavas jūras ūdens acis, Akvamarīniņa!
un melnais punktiņš zem labās uzacs
Skaista Tu esi, kamēr vēl neesi pamodusies
un vēl skaistāka, kad esi jau pamodusies (vēl
skaistāka par Tevi ir Dievmāte, bet TAS jāpieņem)
Rafinēts cukurs ir naivists
Tavas lūpas ir skaistas sacīdamas “JĀ”
“NEZINU” “GODA VĀRDS”
Skaists ir tas kas ap Tevi
Skaista Tu esi iedama no klēts uz kantori
skatīties televizoru darba laikā
Skaista Tu esi Pūciņam blakus (neatminu
tikai, kas rāda man mēli, bet Pūciņš man
čoms, vot tā!)
Skaistas ir Tavas ausis auskariem, pat
lāpītiem, bet vispār, kāda tur šķirba! skaistas
tāpat
Pamaz esmu ko skaistu pasacījis
Skaisti BŪS TAVI BĒRNI
P.S. Kāpēc nejautā par savām gleznām?
Tur, kur sieviete izžauj veļu, priekšplānā
kreisajā pusē ir ķirbis, labajā stārķis un
fonā saule ienirst mirdzošā jūrā

1996.27.XII


Krāsaināk krāsaināk krāsaināk
Pirms nedēļas pateicu trejus šos vārdus
Tūlīt pēc tam kaut kur izlasīju
ka tiem ir maģiska nozīme
Krāsaināk krāsaināk krāsaināk
Puķu paklājus tunelī kā nerimtus sārtus
Žaketes džīnas rūtainus kliftus, t.i., skotu
svārciņus
Rezonē dūdas smalki smeldz vijole
Krāsaināk krāsaināk krāsaināk
Starts finišs
trīs jūdzes skriesi varbūt simt jardus
Agrajos viduslaikos itāļu Padānijā
Sastopam ģermāņu langobardus
nav vēl pazīstama noktirne
Krāsaināk krāsaināk krāsaināk
Lai tā ir anarhija kārtības māte
Maģija disciplinēta anarhija cukura vate
sentimentāla vēstule
Krāsaināk krāsaināk krāsaināk
Mēs varbūt atlaižam bardus
Pa stīgām krāšņas paletes nāk
Glāsumaini pa jumta skārdu
vējš un tā dzirxtele

1997.21.IV


Palēnām tuvojas viršu laix. Marta hiacintes ir prom.
Tvaix saulains un Zelta tvaix. Un dzejolis par manu
labo un kreiso omu.
Ņemšu savu tarbu, nē, plecu somu.
Marta hiacintes ir prom. Nospēlējušas savu lomu.
Palēnām tuvojas viršu laix. Ūbeles guldzēdamas.
Tava strautpilnā balss. Man vārdu pamaz,
lai izteiktu. Pietiek ar labu un kreisu omu.
Kreilis esmu, bet! Ko niekus. Raidīšu labu domu
Tev, rūtainā, sarkanzeķainā!

1997.26.VI


Dzīve ir visbrīnišķīgākais piedzīvojums
Cik skaista ir Nāve pagaidām nepasacīs neviens
Prieku es gribu dāvināt Tev Jums
Sevpaliek eņģeļu spārnu švīkājošs pieskāriens

1997.5.IX
P.S. Tu drīxti būt tik īpaši skaista, kā gribi.
Superpādaudz? Tā ir Tava privāta lieta.


aiz sienas Nāve savu saldo indi iedzēlusi
tam netici ka bāla ģiltene ar izkapti
ir Nāve pilnkrūtaina kaisla nevaldāma jātniece
(ja nodziest svecīte tad iededz jaunu svecīti)
nakts arī lēni dziest zūd asums jau uz rīta pusi
un savāds mākonis (virs grīdas 2 m) arvien vēl te
aiz sienas Nāve savu saldo indi iedzēlusi
palaikam tā: kad pieriet dzelonis ikreizes Nāve pati mirst
un nav neviena kas to apraudātu
vai Dāvidam būs cīņā iet Goliātu?
šai klusā naktī mani pieci prāti sešas maņas mirst
es Tevi gribu pasargāt jo „Tu uz manas kreisās rokas dusi’’
ai Fantāzija māsa mana! Princesīte! Viss top piemelots
tik Nāvi nepiemānīsi
tas randiņš jāievēro precīzi un noliktajā vietā
tu vari joņot nez kaut kur kur protams viņa būs
kamēr viens guļ otrs nomodā un nenorietā
ar dzergzdi knābī krauklis pastaigājas cienīgi kā lords
un ģeķis tas kas Nāvi uzrunā uz Jūs
vaig sacīt Tu

1998.17.I


sapnis nomodā bet ar aizvērtām acīm
lieli koki laikam jau platānas
apcirpts rotaļpūdelis cirkū mācīts
draiskas acis un tālumā ēnas līganas
citi suņi ēd no rokas un nolaiza seju
cita gaisma kā leijerkaste un sarkanvīns
noskaņu dzejolis kuģītis aizpeld uz leju uz leju
rūtaini Tavi svārki grumbām pakrāšņots Arlekīns
paveru vienu aci esmu turpat kur esmu
lieli koki laikam jau platānas
nesteidzīgi tuvojas plūsma laisma un vēsma
vārda dienas februārī Līvas un Līvijas
citi suņi dalās ar blusām un nolaiza seju
sarkanvīns izlejas glāzē un nauda kā burbuļi
ko tas līdz ja uz Botanibeju
kuģītis startē tur dingo un koala lācīši
rūtaini tavi svārki kā skotiem vasarraibumiņi kā īriem
nesteidzīgs sapnis nomodā uz acu plaxtiņiem monētas
it kā nesakarīgi nomainās kadri jā sirds ir svīre
platānas ēnas līganas
citi suņi tik uzticīgi nolaiza seju
režisors paiet nostāk paliek bezkaulu Arlekīns
šī ir tā reize kad pēkšņi apstājas vējš
krusta baznīca asinis sarkanvīns

1998.18.I


Bet tas persiešu paklājs ir lidojošais
zvaniņi šķind piekarināti pie paklāja visām malām
ieaustie paradīzes putni atdzīvojas pēkšņi
arābu raxtu zīmes sāk deju
muzika bez skaņu bet deju raxts zināms
zvaniņi šķind piekarināti pie paklāja visām malām
kritušie eņģeļi mēģina pieķerties bet veltīgi
arābu raxtu zīmes sāk deju
saules stars slīpi caur harēma logu režģiem
zvaniņi šķind piekarināti pie paklāja visām malām
līkie zobeni izcērt gaisā pravieša brāļa vārdu
apmātie streipuļo putekļus celdami “šachsēvachsē”
naftas strūklas notur paklāju līganā augstumā
gaisa strūklas notur paklāju līganā augstumā
peri dvaša notur paklāju līganā augstumā
“nedzer vīnu jo viena pile tevi var pazudināt”
darām tā pili nopatecinām zemē
pārējo pielietosim kurp aizlidosim Allāx akbar
rachātlukums kišmišs vīnogas melones
tur lejā parandžā slēpta tā ir Fatima
zvēru pie Pravieša bārdas

1998.19.I


kā Tu zināji jau no rīta paša ka Saule
būs silta un maiga kā dvaša un lapas
vēl sārtenākas kad Tu izgriez it kā nevilšus
krūtis broša un zīmē biškucīt Vidberga
garā bet es pantiņus raxtu biškiņ
kā Saša ai! Andrēniņ lapas vēl sārtenākas
un franču sarkanie vīni komercveikalu
plauktos apput un ieskābst
mazliet nenopirkti bet nav vēl pagalam
tie ir spirti un vienu sarkanu lapu!
un Kuplais šodien pārvedīs jaunsaimniekam
pirti

11.X



* * *
VĒL KĀDU BRĪDI PAPELDĒŠU SEKLUMĀ
TAD ATSTUMŠU NO KRASTA SIELI
UZ MIRKLI ATSKATĪŠOS PAKLUSĒŠU
UN PAMĀŠU AR DRELLĪ AUSTU DVIELI

1999.15.II
Sielis - neliela plutiņa, plosts.



* * *
diez vai glābsimies “Noasa” šķirstā
bet vismaz piesēst
pamērcēt kājas Zundā
un iedomāties ka čungurs
biezā slānī uzpeld kā beigtas zivis
sudraba zvīņām
grēku plūdu vairs nebūs
pasaule uzliesmos visa uzreiz kā viena sērabaļķīša švirxtā
azbesta skafandru dodiet
kamēr vēl saule un citas pārējās zvaigznes
priex kur tu rodies!
Naivais!
CARPE DIEM! CILVĒK CEĻO TURPU UN ATPAKAĻ MŪŽĪBĀ
TAS IR DABISKI
SKAIDRI UN MIERĪGI ATVER LOGU KĀ SOKEI-ANS
debarkaders tas ir reanimēts vārds
“Noass” smīn bārdā un rūmē
un zilskābes kauliņš plūmē
aiz kam izceļas dzejoļu nārsts
lai iedomājamies ka čungurs
sudraba zvīņām biezā slānī Zundā

1999.13.VII

Juris Kunnoss

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!