Raksti
18.10.2021

Aplis kā starptelpa

Komentē
0
Saglabā

Turpinām ekspresrecenziju ciklu par Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (RigaFF) filmām. Šajā publikācijā Zane Volkinšteine raksta par Signes Birkovas filmu "Uguns aplis".

Režisore Signe Birkova uguns apli pirmoreiz ieraudzīja, noskatoties Rīgas cirka ēkas bēniņos atrastu 35 mm kinolenti ar tīģeriem, kas negribīgi lec caur uguni. Vismaz tā vēsta leģenda (lasīt: preses relīze). Gan jau Signe iepriekš bija dzirdējusi arī Džonija Keša "Ring of Fire" un varbūt bija saskārusies arī ar Klusā okeāna seismisko aktivitāšu uguns apli (arī sauktu par "Ring of fire", bet latviski biežāk dēvētu par uguns gredzenu, riņķi vai joslu, kaut patiesībā parādība drīzāk līdzinās pakavam), bet par to relīzē nekas nav minēts.

Es Signi savukārt pirmoreiz ieraudzīju Rīgas cirka rezidenču mākslinieku virtuvē. Kvadrifronieši toreiz rosījās virtuvē, mazgāja traukus un ar Signi pārsprieda dzīvi un mākslu. Dāvids Smiltiņš to visu filmēja.

Pēc tam Signi redzēju Rīgas cirka Zirgu stallī, kur tika spriests par kultūras finansējuma un grāmatvedības lietām. Signe ar Dāvi bija klātesoši arī "Kvadrifrona" Ziemassvētku pasākumā un neformālajās pirmspandēmijas čalās, kas tam sekoja. Redzēju arī uz kādas kafejnīcas terases apspriežam "Uguns apļa" plakātu. Un vēl nesen redzēju viņu Alfrēda Kalniņa ielā interesējamies, vai ceļamkrāns spēs pacelt gaisā cirka veco, viengabalaino kupolu (Signes vārdiem runājot, "noraut jumtu") un nolikt vietā jaunu.

Visa šī neregulārā redzēšanās, protams, nozīmē, ka nojautu par šādas filmas tapšanu un varbūt pat jau prātā biju sākusi šīs ainiņas samontēt vienā veselumā. Zinot Signes analogo, eksperimentālo un filozofisko pagātni, bija skaidrs, ka nebūs TV formāta, nebūs runājošu galvu un ierastu leņķu. Bija jāpieņem, ka rezultāts būs diezgan graudains (16 mm filma tomēr!), sižetiski nelineārs un dažādiem tekstu un zemtekstu slāņiem piesātināts.

"Uguns aplis" patiešām iederas Riga IFF "Home made" programmā – "mājīgums", psihodēlisms un nepieradinātība šeit ir bāzes lielumi. Tāpat arī ironija, kas nereti panākta, izmantojot veco labo paņēmienu ar vizuālā un audiālā materiāla negaidītām kombinācijām – te Smiļģis ierūcas tīģera balsī, te ironiskas vārsmas par atraidījumiem darba tirgū, sakombinētas ar labi zināmu teātra ēku kadriem, iegūst bīstamu konkrētību.

Līdzās konkrētībai un dokumentalitātei netrūkst arī dezorientācijas telpā un laikā. Pagātne tiek brīvi sakausēta ar tagadni, un arī kameras ceļojumam pa pilsētas ielām nav tieša sakara ar mums pazīstamās Rīgas piedāvātajiem maršrutiem. Ir iedomu un atmiņu ainas, ir filozofiskas galveno varoņu pratināšanas, ir kriminālhronikām raksturīgajā, specifiskajā valodā kopsavilkti notikumi.

Par ko ir filma? Par "Kvadrifronu" – par jaunu aktieru pulciņu, kas, ap 2017. gadu ieguvuši augstskolas diplomu, kā četri tīģeri nolēma lēkt nezināmajā un biedējošajā. Un kopā ar viņiem, visticamāk, lēca un turpina lēkt būtiska daļa viņu paaudzes – tie, kuri riskē, tie, no kuriem vismaz daļa lēcienu sāk kā neveiksminieki un piezemējas kā novatori. "Kvadrifrona" lēciena gadījumā viņiem gadījās piezemēties Rīgas cirkā – varbūt ne gluži arēnā (atkal, protams, aplis), bet gan Zirgu stallī, kas cirka jaunāko laiku vēsturē pilda kamerzāles funkcijas. Tā kā Signe Birkova šo lēcienu pamanīja ļoti laicīgi, viņai izdevās sekot līdzi apvienības dalībnieku izaugsmei, vērtību pārskatīšanai, šaubām, nākotnes minējumiem – visam tam svarīgo jēdzienu komplektam, ko mēdz piedēvēt paaudzi raksturojošiem darbiem.

Bez centrālā četrinieka "Uguns aplī" ir arī piektais tēls – leģendārais mīms un klauns Slava Poluņins, kas kā pozitīvi lādēts Dieviņš tādā nedaudz uzspridzinātā paradīzē (Dzelteno dzirnavu dārzos – savā mežonīgajā, konceptuālajā īpašumā netālu no Parīzes) līdzās utopiskām ainavām, Pēgasam un dažām savvaļas vidē brīvi stāvošām vairs neesošu celtņu detaļām raida vēstījumus no tādas kā citas dimensijas. Slava kopsavelk daudzus filmā izmantotos simbolus – viņš savā patīkami dziļdomīgajā manierē spriež par teātri, uguni, aktieriem un klauniem. Viņš interesējas kā par dzenu, tā baletu, un viņš par visu spēj pateikt kaut ko trāpīgu. Protams, arī par apli un par tā nozīmi cirkā. Viņam aplis iet pie sirds, Slava to uzskata par īpaši harmonisku figūru – ne velti runā, ka Dzeltenajās dzirnavās viss esot ieapaļš un nogludināts.

Kreppapīrīgs "uguns aplis" bija arī "Kvadrifrona" un Rīgas cirka kopradītajā izrādē "Brīnuma skartie", kur audiogids katru skatītāju izvadāja pa individuālu maršrutu noslēpumainā tumsā iegremdētajā Rīgas cirka ēkā. Vienubrīd skatītājs tika iedzīts šaurā gaitenī, kur priekšā stāvēja aplis. Uz pretējās sienas tika projicēti dokumentāli dzīvnieku dresūras kadri, un audiogids nepacietīgi mudināja lēkt cauri.

Gan izrāžu satura, gan formas ziņā šķiet, ka "Kvadrifrona" komforta zona ir sava laikmeta neērto viedokļu uzgaidāmā telpa, kurā saskrējis viss, kas nereti turpat arī paliek – virtuves sarunās, vecāku "čatiņos", interneta komentāros un citās starptelpās. Par un pret dzīvniekiem cirkā, par un pret dažādām audzināšanas metodēm, par un pret nacionālajiem stereotipiem… Visi tiek pie vārda, un starp šiem vārdiem iegulstas samierinoša "visiem ir sava taisnība" vibrācija. "Uguns aplis", iespējams, ir portāls, kas pārceļ uz šo reāli nereālo starptelpu – uz vietu starp mēģinājumiem un izrādēm, starp pagātni un nākotni, uz vietu starp sadzīvisku šķendēšanos, grāmatvediskām nopūtām un vietu, kur dzimst idejas un kur visi viedokļi ir patiesi…

 

P.S. Šobrīd "Kvadrifrons" kopā ar Rīgas cirka biroju un Rīgas cirka skolu atrodas brīvprātīgā trimdā – Āgenskalnā, Zeļļu ielā 25. Kad Rīgas cirka rekonstrukcijas rezultātā vairāk nekā 130 gadus senā ēka būs tikusi pie jauna – izturīgāka un siltumnoturīgāka – kupola (protams, ka apaļa!), ēkā atkal varēs notikt izrādes un aplis būs noslēdzies.

P.P.S. "Uguns apli" jau šonedēļ iespējams noskatīties "Kino Bize".

Zane Volkinšteine

Lielākoties nodarbojas ar kultūras žurnālistiku un kultūras PR. Nemitīgi kaut ko raksta. Labprāt pēta citus; mulst, ja pēta pašu. Savulaik piedalījusies "Veto Magazine" radīšanā un vadīšanā, šobrīd pa...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!