Apēst draugu

Atļaušos oponēt.
1. Būtu jāpriecājas par jebkādu dzīvnieku tiesību aizstāvēšanu un tās jāatbalsta, nevis jāpriecājas par iespēju norādīt uz to, cik citi ir liekulīgi, citiem vārdiem sakot, stulbi, jo redziet viņi aizstāv suņu tiesības „austrumos”, bet „rietumos” notiek šausmu lietas. Tad jau jebkurš mēģinājums novērst kādu konkrētu gadījumu ir liekulīgs, jo ir taču arī citi piemēri, par kuriem ir vērts cīnīties.
2. Suns nav parasts dzīvnieks, jo evolucionējis tiešā saistībā ar cilvēku, vienam otru papildinot. Tā funkcijas pārsvarā ir bijušas palīdzēt iegūt vairāk pārtiku, nevis būt pārtikai. Tas nenozīmē, ka suns nevar būt pārtika, bet lielākoties suns ir veicis daudzas citas noderīgas funkcijas, kuras tam ir piešķīrušas šo īpašo statusu. Šis statuss, protams, ir kultūras nosacīts, bet tomēr tas, ja ne attaisno, tad vismaz paskaidro šos dubultstandartus.
3. Es atļaušos apgalvot, ka morāli pieņemamāka būtu pašnāvība, nevis vegānisms, jo, lai gan ne tik tieši, kā ēdot gaļu, tomēr, ēdot augus un vienkārši eksistējot, tiek ietekmēta dzīvnieku dzīvošanas un pārtikas ieguves teritorija un līdz ar to arī dzīvība. Tad starp dzīvnieku tiesību aizstāvjiem tiek uzskatīts, ka ir pieņemamāk palēnām, palielinoties cilvēku populācijai, „izspiest” pārējos dzīvniekus no to dzīves telpas, dzīves vispār, bet nav pieņemami izmantot arī viņus pašus, lai mēs varētu izdzīvot un palielināt savu populāciju? Tas izklausās liekulīgi.

Teicami, paldies