Dzeja
28.10.2016

Antenas

Komentē
0

manam brālēnam patika likt pirkstus pie antenas ar īssavienojumu

man patīk mans brālēns.
viņam patīk strāva.

reiz es turēju roku uz elektriskā gana,
viņš man pieskārās un dabūja dubultu triecienu.

pieskaries šai antenai. tā raida
pagātnes solījuma frekvencē.

minimālistu raffaello (no cikla "konceptuālā māksla")

uz paaugstinājuma nolikta mandeļu sēkliņa.

kaut kas cits

šodien nemazgājos,
darbā slinkoju.

vairs nevaru atgriezties mājās,
jo esmu pārvērties milzīgā bezē cepumā.

tu kaut ko noslauki no mutes kaktiņa.

saulgrieži

tu izrāvi galda lampu no ligzdas
un ietini mani savos staros.

mana sirds sitās kā mazam putnam.
es baidījos aizvērt acis
un izmantot divas klišejas pēc kārtas.

es ilgi neaizvēru acis,
bet gaisma kļuva cita,
tāpat kā tu.

mani sauc lauris veips, un man ir kauns par šo dzejoli

es aizveru logu, un mani pārsteidz klusums. dzīvoklī esmu es un manas grāmatas. tā ir visa sabiedrība, kuru man vajag, līdz brīdim, kad tā vairs nebūs. palaikam atskan vilcienu dunoņa un savādi, metāliski vaidi. dūc ledusskapis, un zīmulis švirkst, kaut ko meklējot līniju lapā.
citādi dzirdu tikai vienu.
es atveru ledusskapi un ielieku sirdi pa vidu saldajai paprikai un bietēm. sirds gatavojas. tā arvien lēnāk sūta asins vagonus pa dzelzceļu tīklu, tepat aiz aizvērtā loga, tepat aiz jāņavārtiem.

bez nosaukuma

lidojot vārtos,
bumba pārvēršas kamolā,
atritinās pārsteidzošā garumā,
apraujoties pirms baltās līnijas.

prāvas pavediena daļas pazudušas zālē.

attopos smaidot ar dzirklēm rokās,
pētām labo kāju, no kuras nevaru
nokratīt ko līdzīgu nabassaitei.

kamera

ar videokameru, iestatītu nakts filmēšanas režīmā,
es atņemu gabalus tevis. tu smejies, tev ir neērti.

tava miesa no bezpirkstu cimdiem spraucas kā
puķes vietās, kur satiekas ietve un brauktuve.

ir tava kārta, tu novelc daļas no manis.
mēs redzamies pilsētā vairākas reizes.

atmiņa paliek pie tevis.

zēns, no kura galvas aug antenas

ir skumjš.

viņam ir gulta, kurā gulēt,
un antenas, kas lien ārā no pieres
ar dažāda garuma zariem.

naktī viņš runā nesaprotamās mēlēs.
pa dienu signāli tikai nogurdina.

viņš zvana radio (bez telefona!)
un saka, redziet, esmu zēns,
no kura galvas aug antenas,
un es esmu skumjš.

skumji dzirdēt, saka diktors,
ka jums no ausīm aug antenas,
un izplūst smieklos.

no galvas, saka zēns,
bet viņš ir atvienots.

viņš dienām guļ un klausās
am/fm viļņošanos
no austrumiem un
rietumiem.

antenas sarūsē,
tām nolūst zari,
jo viņš vairs nemēdz
pirms miega tos nopulēt.

zēns, no kura galvas aug antenas,
uztver tikai balto troksni, šalkoņu,
kas viņam ko atgādina:

jūru, koku lapas vējā,
sensenās mājas.

***
1

"kā ziemeļpolā" – mans brālis par ledus kluci.

bērni pēta caurspīdīga ledus kluci, kas ieņēmis augšpēdus apgāzušās skārda vannītes formu. tur ir sastinguši kukaiņi – mazi, lieli, garām kājām, ar lielu snuķi, ar paslēptu snuķi. spārni atklāj vaskulāro sistēmu, ledus izkropļotu. pašķiras mākoņi, un pievakares saule iekur ledu. kukaiņi laistās, iesprostoti dzintarā.

2

varbūt kāds putns bija taisījis saldējumu un piemirsis. varbūt kukaiņi saskrējuši uz cilvēka vai dzīvnieka ūdenī atstāto smaržu. bet varbūt to visu bija diriģējis mans brālis, jo vēl vairākus gadus pēc tam es ticēju, ka viņš ir bijis ziemeļpolā.

3

kukaiņi sakustas lāsmainajā ledū. caur tevi izskrien vilnis no senas jūras.

4

atmiņas aizdomīgi bieži ir zeltainas. varbūt tu tajās pārāk bieži spīdini lukturi? varbūt tās iedegas pašas, vēstīdamas, ka drīz izdzisīs?

Lauris Veips

Lauris Veips ir 30 gadus vecs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!