Komponiste Anna Fišere, mākslinieks Miķelis Fišers un rakstnieks Andris Kalnozols radījuši darbu "Dvēseles attīrīšanas iekārta", kas savu pirmizrādi piedzīvos avangarda mūzikas festivāla "Skaņu mežs" koncertā 8. oktobrī kultūrvietā "Hanzas perons".
"Dvēseles attīrīšanas iekārta" sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādāk: "Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!" Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par "vienlīdzīgiem radījumiem", un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.
Darbs tiks prezentēts "Skaņu meža" koncertvakarā, kas veltīts projektam "LYRA" - tā sākums būs 13:00, un priekšnesumus sniegs arī norvēģu ģitārists un dziedātājs Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus), afrikāņu-portugāļu deju mūzikas producente Nídia, grieķu eksperimentālā popmūziķe Evita Mandži (Evita Manji), komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska), kā skaņu mākslinieks Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) un vizuālā māksliniece Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali). Koncerta apmeklējums ir bezmaksas.
Darba autori to piesaka sekojoši: ""Dvēseles attīrīšanas iekārta" ir pneimoterapijas kurss. Norvēģu rakstnieks Ērlends Lū (Erlend Loe) ir teicis: "Smieklos un rotaļās attīrās dvēsele". Terapeitiskās pneimoiekārtas pamatā ir gaisu paģērošas bērnu rotaļlietas – baloni, piepūšami dzīvnieciņi, stabules, flautas u.tml., kas, savienotas intriģējošā sistēmā, spēj raisīt skaņas un kustības, mudinot klausītāju un skatītāju atbrīvot savu gara gaisu un ļauties smiekliem."
Komponistes Annas Fišeres mūzika aptver plašu žanrisko teritoriju – operas, kamermūziku skaņdarbus korim un vokālajiem ansambļiem, elektroakustiskas kompozīcijas, skaņas instalācijas u.c. Pievēršot uzmanību skaņas smalkākajām īpašībām, viņa to uztver kā dzīvu organismu, kam jau pašam par sevi piemīt muzikāla forma. Pētot katra instrumenta tembrālās, fakturālās un tehniskās iespējas, Anna savu radošo procesu bieži organizē ciešā sadarbībā ar mūziķiem, nonākot pie rūpīgi konstruētām skaniskām arhitektūrām. Anna saņēmusi "Lielo mūzikas balvu" 2023. gadā kategorijā "Gada iestudējums" par operu "Vēsā, viņas skaņdarbs "Mundus Invisibilis" uzvarējis Ņujorkas stīgu kvarteta "Quartet 121" izsludinātajā starptautiskajā "Stīgu kvarteta jaundarbu konkursā" 2021. gadā.
Mākslinieks Miķelis Fišers galvenokārt pazīstams kā gleznotājs, taču nozīmīgu viņa radošās darbības daļu veido arī instalācijas, kokgriezumi, objekti, video un scenogrāfijas darbi. Darbojas kā pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Savā iespaidīgajā karjerā Miķelim bijušas vairāk kā divdesmit solo izstādes, viņa mākslas darbi izrādīti ievērojamās izstādēs dažādās Eiropas valstīs. Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Latvijas augstāko apbalvojumu vizuālajā mākslā, "Purvīša balvu", 2015. gadā.
Andris Kalnozols ir rakstnieks, dramaturgs, režisors un aktieris. 2020. gadā iznācis Kalnozola debijas romāns "Kalendārs mani sauc", kas apbalvots ar Aleksandra Pelēča literāro prēmiju, "Latvijas Literatūras gada balvu" kategorijā "Spilgtākā debija" un Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva "Kilograms kultūras".
1