Foto: Unsplash
 
Aktualitātes
31.12.2019

Aizraujošākie zinātnes sasniegumi 2019. gadā

Komentē
0
Saglabā

2019. gads nesis gan iedvesmojošus, gan satraucošus atklājumus un sasniegumus zinātnē. Šajā rakstā piedāvājam atcerēties dažus no tiem.

1. "Google" radītais kvantu superdators pārspēja līdzšinējās tehnoloģijas

Šīgada oktobrī tehnoloģiju gigants "Google" paziņoja, ka pirmoreiz izdevies sasniegt tā saucamo "kvantu pārākumu" – panākt, ka kvantu superdators atrisina matemātisku problēmu, kas līdzšinējiem superdatoriem nav bijusi pa spēkam. "Google" radītā kvantu skaitļošanas mašīna aprēķinus, kas jaudīgākajiem pasaules superdatoriem prasītu 10 000 gadu, veica nepilnās trijās minūtēs.

2. Pirmoreiz tika "nofotografēts" melnais caurums

Aprīlī pasauli pāršalca ziņa, ka izdevies iegūt pirmo melnā cauruma attēlu. Pie tā radīšanas divus gadus strādāja vairāk nekā 200 zinātnieku. Miglainajā attēlā iemūžinātais melnais caurums atrodas masīvās galaktikas "Mesjē 87" centrā, kas ir daļa no Jaunavas galaktiku kopas. No zemes melno caurumu šķir 55 miljoni gaismas gadu, un tā masa ir 6,5 miljardus reižu lielāka nekā Saulei.

3. Arheologi atklāja jaunu cilvēku sugu

Aprīlī Lusonas salā Filipīnās arheologi uzgāja zobus un kaulu fragmentus, kas piederējuši līdz šim nezināmai cilvēku senču sugai – "Homo luzonensis". Tās pārstāvji dzīvojuši pirms apmēram              50 000–67 000 gadu, un, kā liecina skopie atradumi, tiem ir kopīgas pazīmes gan ar ļoti seniem cilvēka senčiem, kā, piemēram, "Australopithecus" un "Homo erectus", gan ar mūsdienu cilvēku.

4. Cilvēce sasniedza jaunus apvāršņus

Gada sākumā NASA pētnieki publicēja pirmos attēlus no starpplanētu zondes "New Horizons" ("Jaunie apvāršņi") sastapšanās ar Arokotu, sniegavīra formas asteroīdu Koipera joslā un tālāko objektu, ko cilvēce jebkad "apciemojusi" – no Zemes to šķir četri miljardi jūdžu.

5. NASA paziņoja par jaunu Mēness misiju

Maijā NASA izziņoja ambiciozu plānu 2024. gadā atkal nogādāt cilvēkus uz Mēness. Misijas "Artemis" mērķis ir spert pirmos soļus, lai uz Zemes pavadoņa kādreiz izveidotu pastāvīgu bāzi, kas savukārt nepieciešama tālākajiem kosmosa izpētes plāniem, piemēram, misijai uz Marsu. Plānots, ka 2024. gadā uz Mēness virsmas izkāps arī pirmā sieviete.

6. Zinātniekiem otro reizi izdevās uzveikt HIV

Martā zinātnieki paziņoja par otro gadījumu, kad izdevies izārstēt ar HIV inficējušos pacientu. Tas panākts Londonā, izmantojot cilmes šūnu transplantāciju. Iepriekš tas izdevies pirms 12 gadiem, kad izveseļošanos piedzīvoja tā saucamais "Berlīnes pacients", taču, kā uzsver pētnieki, līdz efektīvai un plaši izmantojamai terapijai vēl ir jāgaida.

7. Pirmoreiz kosmosā izgāja tikai sievietes

Oktobrī NASA astronautes Kristīna Koha un Džesika Meira kļuva par pirmajām sievietēm, kas atklātā kosmosā devušās bez vīriešu klātbūtnes. Pirmais tikai sieviešu izgājiens kosmosā bija ieplānots jau martā, bet tas bija jāatliek, jo trūka piemērota izmēra skafandru. Vēsturiskā notikuma laikā abas astronautes salaboja bojātu bateriju uzlādēšanas bloku.

8. Ķīna sasniedza Mēness tumšo pusi

Janvārī Ķīna kļuva par pirmo valsti, kurai izdevies sasniegt Mēness tumšo pusi, kas nav redzama no Zemes. Ķīniešu mēness dievībai par godu nodēvētā zonde "Chang'e-4" ir daļa no jau ceturtās Ķīnas misijas uz Mēnesi.

9. Pētnieki atklāja dzīvībai potenciāli piemērotu eksoplanētu

Septembrī NASA pētnieki paziņoja, ka pirmo reizi izdevies konstatēt ūdens klātbūtni uz potenciāli apdzīvojamas planētas. K2-18b riņķo ap Sarkano punduri 110 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir vienīgā ārpus Saules sistēmas zināmā planēta ar ūdeni, atmosfēru un piemērotu temperatūru, tāpēc pašlaik ir labākā mums zināmā kandidāte dzīvības pastāvēšanai ārpus Saules sistēmas.

10. Grenlandes un Antarktīdas ledāji turpināja kust nepieredzētā ātrumā

Šis gads nesis arī satraucošus atklājumus – aprīlī pētnieki paziņoja, ka Grenlandes ledāji kūst rekordlielā ātrumā, zaudējot 286 miljardus tonnu ledus ik gadu (pirms 20 gadiem kušanas ātrums bija tikai 50 miljardi tonnu gadā). Līdzīgas tendences vērojamas arī Antarktīdā, kur ledus sega pazūd ar ātrumu 252 miljardi tonnu gadā, savukārt milzīgo Tvaitas ledāju zinātnieki nodēvējuši par bumbu ar laika degli – ja tā kušanas ātrums paliks nemainīgs, drīzumā sekas varētu kļūt neatgriezeniskas un ledājs izkusīs pilnībā, paaugstinot globālo jūras līmeni par vairāk nekā pusmetru.

11. Tika atrasts jauns kontinents

Pirms simtiem miljonu gadu Zemi veidoja superkontinents Pangeja, kas ar laiku sadalījās septiņās daļās jeb mūsdienu kontinentos. Šogad zinātnieki atklāja, ka minētā procesa gaitā izveidojās arī astotais kontinents, kas "paslīdēja" zem mūsdienu Dienvideiropas un atrodas tur vēl šodien. Pētnieki jaunatklāto kontinentu nosaukuši par Lielo Adriju un uzskata, ka tā augstākie punkti Eiropā izveidojuši kalnu grēdas, tostarp Alpus.

12. Arheologi Ēģiptē uzgāja lielāko apbedījumu gadsimta laikā

Vietā, kur reiz atradās Tēbu pilsēta, ēģiptiešu arheologi šogad uzgāja 30 neskartus koka sarkofāgus, kuros atradās izcili saglabājušās mūmijas. 3000 gadus senajos apbedījumos atdusējās galvenokārt augstdzimušie – priesteri un bērni. Kā norāda arheologi, šis ir lielākais atrastais apbedījums kopš 19. gadsimta beigām, turklāt tiek uzskatīts, ka apkārtne slēpj vēl daudzas vēstures liecības, tostarp, iespējams, faraona kapu.

13. Pirmoreiz attēlā tika fiksēts kvantu sapinums

Saskaņā ar kvantu fiziku, divas daļiņas, kas tikušas savienotas, pēc atšķiršanas var saglabāt sasaisti viena ar otru – viena daļiņa turpinās ietekmēt otru neatkarīgi no tā, cik tālu tās atrodas. Šo neparasto parādību, kuru savulaik apšaubīja arī Alberts Einšteins un ko dēvē par kvantu sapinumu, šogad pirmo reizi izdevies fiksēt attēlā.

14. Žurkas spēlēja paslēpes ar cilvēkiem

Pētnieki Vācijā šogad atklāja, ka žurkas labprāt spēlē paslēpes, turklāt dara to prieka pēc. Eksperimentētāji iemācīja žurkām gan meklēt viņus, gan slēpties pašām, un, kā tika novērots, dzīvnieki spēlē iesaistījās ar lielu entuziasmu – ne tikai dedzīgi nodevās meklēšanai, bet, atklājot eksperimentētāju, arī pīkstēja un lēkāja no sajūsmas. Tāpat žurkas izrādīja izpratni par to, ko nozīmē paslēpties – caurspīdīgo kastīšu vietā izvēlējās necaurspīdīgas un savās paslēptuvēs uzvedās klusi. Turklāt žurkas spēlei nodevās, atlīdzībā negaidot ēdienu, kā tas ierasts šādos eksperimentos, ļaujot pētniekiem secināt, ka dzīvnieki, līdzīgi kā bērni, paslēpēm nododas tīri prieka pēc.

15. Zinātniekiem izdevās uzveikt Ebola vīrusslimību

Līdz šim Ebola vīrusslimība tika uzskatīta par neārstējamu un vidēji 50 % inficēšanās gadījumu beidzās letāli, taču šogad zinātniekiem izdevās pierādīt divu eksperimentālu medikamentu efektivitāti – izmantojot antivielu kokteiļus ar nosaukumu "REGN-EB3" un "mAb-114", izdevās glābt 90 % slimības uzliesmojumā inficēto cilvēku Kongo.

16. Astronomi pirmoreiz novēroja, kā melnais caurums "apēd" neitronu zvaigzni

Augustā kosmosa pētnieki novēroja atbalsis no sadursmes starp melno caurumu un neitronu zvaigzni – izmērā nelielu un ārkārtīgi blīvu zvaigznes beigu stadiju. Šī sadursme notikusi pirms vairāk nekā miljards gadiem, taču bijusi tik spēcīga, ka ietekmējusi laiktelpu, radot tā saucamos gravitācijas viļņus, kas Zemi sasniedza šogad. Šī ir tikai trešā reize, kad pētniekiem izdodas fiksēt šādus viļņus – pirmo reizi tas notika 2015. gadā, un to iemesls bija divu melno caurumu saplūšana, savukārt 2017. gadā novērotos viļņus radīja divu neitrona zvaigžņu sadursme.

17. Veiksmīgi startēja pirmais cilvēkiem paredzētais komerciālais kosmosa kuģis

Šogad veiksmīgu testa lidojumu aizvadīja ASV kompānijas "SpaceX" radītais "Crew Dragon" – pirmais komerciālais kosmosa kuģis, kas paredzēts cilvēku pārvadāšanai. Plānots, ka nākotnē "Crew Dragon" Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādās NASA astronautus, kuri kopš 2011. gada šim nolūkam izmantojuši Krievijas kosmosa kuģus.

18. Tika atrastas senākās cilvēka pēdas Eiropā

Jūlijā pētnieki paziņoja, ka alā Grieķijā uziets vismaz 210 tūkstošu gadu vecs cilvēka galvaskauss – līdz šim senākā fosilija, kas liecina par cilvēku klātbūtni ārpus Āfrikas. Atradums ļaujot apgalvot, ka pirmie cilvēki Eiropā ieradās 160 tūkstošus gadu agrāk, nekā uzskatīts līdz šim.

19. Apmēram miljonam sugu draud iznīcība

Aprīlī ANO publicēja satraucošu ziņojumu – aptuveni 40 % abinieku, 33 % jūras zīdītāju un koraļļu, kā arī vismaz 10 % kukaiņu sugu ir apdraudētas, lielā mērā cilvēka ietekmes dēļ. Pētnieki arī atklājuši, ka vairāk nekā 500 000 sauszemes sugu jau šobrīd trūkst dabisko dzīvotņu, lai nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā, un pastāv iespēja, ka tās izmirs tuvāko desmitgažu laikā. Daži pētnieki uzskata, ka šobrīd pasaule atrodas sestās masu izmiršanas vidū. ANO publicētais ziņojums ir līdz šim apjomīgākais šāda veida pētījums, kas apkopo vairāk nekā 15 000 zinātnisko publikāciju datus no 50 valstīm.

20. Pētnieki detalizēti aprakstīja dinozauru liktenīgo dienu

Rūpīgi pētot Čikšulubas krāteri, kas izveidojās pēc dinozauriem liktenīgā meteorīta sadursmes ar Zemi pirms 66 miljoniem gadu, pētnieki spējuši izstrādāt detalizētu laika līniju dienai, kas ievadīja dinozauru ēras beigas. Kā secināts, pētot zemes paraugus no krāterī veiktajiem dziļurbumiem, meteorīta triecienam sekoja milzīgi cunami, akmeņu lietus un ugunsgrēki, turklāt pirmo reizi šo kataklizmu norise aprakstīta tik detalizēti. Kā norāda pētnieki, meteorīta trieciens bijis tik spēcīgs, ka daži no tā izsistajiem akmeņiem sasnieguši pat Mēnesi.

21. Zinātniekiem izdevās "atdzīvināt" mirušas smadzeņu šūnas

Aprīlī zinātnieki paziņoja, ka viņiem izdevies daļēji atjaunot mirušas cūkas smadzeņu šūnu aktivitāti. Lai arī eksperimenta rezultātā cūkas smadzenes neatguva spēju veikt sarežģītākas funkcijas, daļā šūnu atjaunojās vielmaiņa un tās atsāka reaģēt uz medikamentiem, turklāt pētnieki novēroja arī elektrisko aktivitāti dažos smadzeņu neironos.

Avoti tiešsaistē: "Business Insider", "The New York Times", "Popular Mechanics", "The Guardian".

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!