Laima Akmentiņa
pirms 3 gadiem
Ar vislielāko pateicību pieminu savu skolotāju Aiju Jurjāni. Varu pievienoties ikvienai šī raksta rindiņai. 1980. - 1983. gadā Rozentālskolā tieši viņa pavēra mums jēgu par dzīvi un mākslu. Atceros, ar kādu patiku gleznojām viņas uzstādījumus - balto ar baltu olu un - smalko gaiši zilo. Un melno pannu, kuru vajadzēja uzgleznot nelietojot melno! Atceros viņas labvēlīgi zobgalīgo attieksmi, kas urdīja, lika domāt, sasparoties...Viņas prieks par mākslas darbiem, rādot reprodukcijas, pielipa arī mums. Bija silti, dzīvi, labi,+ brīvības sajūta vienlaikus ar vēlmi darboties. Ik pa laikam, (vēl nesen) mācot savus skolniekus Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā, saku saviem skolniekiem: " Man bija brīnišķīga gleznošanas skolotāja Aija Jurjāne..." Un šo to pastāstu. Rādu viņas grāmatas. Un rādīšu....
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!