Kino
10.11.2021

Absolūtā eskeipisma kino

Komentē
2

Par Denī Vilnēva režisēto filmu "Kāpa" (2021).

Ja ziņkārīgs kosmosa ceļotājs reiz nonāktu tai galaktikas daļā, kur starpplanētu kinematogrāfa arhīvā pastāv iespēja ieraudzīt lieliskākās filmas, kuras nekad nav tapušas, tad viens no visvairāk pieprasītajiem ierakstiem šīs iestādes sinematēkā noteikti būtu Alehandro Hodorovska filma "Kāpa". Dažus gadus pirms tam, kad par vērienīgāko kosmosa operu kļuva "Zvaigžņu kari", režisors, literāts un psihomaģijas eksperts Hodorovskis kopā ar Eiropas un ASV talantīgākajiem konceptu māksliniekiem un vizuālo efektu meistariem līdz sīkākajai niansei darināja ideju par Frenka Herberta apjomīgā zinātniskās fantastikas romāna "Kāpa" pārvēršanu padsmit stundu garā mesiāniskā kino. Kinopravietismā. Proti, filmas audiovizuālajai pasaulei jābūt tik jaudīgai, ka tā spētu atvērt visas pasaules jauno cilvēku apziņu – tā būtu kā celuloīda LSD. Hodorovska instinktīvā izvēle ķerties klāt Herberta romāna adaptācijai (viņš pieņēma šo lēmumu, grāmatu neizlasījis) izrādījās viens no spēcīgākajiem nerealizētajiem sapņiem kinovēsturē. Līdz sīkākajai niansei attīstītā, izkadrētā filma pastāv vien biezas konceptuālo zīmējumu un kadrējumu grāmatas formātā, taču Holivudas studijas neriskēja ieguldīt realizācijai nepieciešamos miljonu miljonus šajā ambiciozajā projektā, kurā cita starpā nozīmīgas lomas bija paredzētas Orsonam Velsam un arī Salvadoram Dalī. Tāpēc tiem kosmosa ceļotājiem, kuri labprātāk starpgalaktisku pieredzi apgūst kinoteātru krēslos vai dīvānos, pie Frenka Herberta "Kāpas" ekranizācijas jāķeras vai nu Linča režijā, vai arī pie nule izdotās Denī Vilnēva filmas ar Timoteju Šalamē galvenajā lomā.

Negribīgi aizvilkts uz Linča filmu, Hodorovskis tomēr no seansa iznāca apmierināts, jo Linča filma, viņaprāt, bija absolūti neizdevusies. Tātad viņa sapni pilnvērtīgi realizēt kādam citam nav izdevies, to vien vērts nosvinēt, tā teikt. Amerikāņu režisors nav ticis galā ar tik tiešām blīvo Herberta pasauli. Romāns "Kāpa" pēc būtības ir stāsts par koloniālo sistēmu, varu attiecībām, taču darbs ir dažādu kosmisku frakciju, tēlu, priekšvēstures, sapņu un detaļu pieblīvēts un tam prasītos vismaz miniseriālam raksturīgais ekrāna laika apjoms. Pagājuši teju trīsdesmit gadu kopš Linča filmas, un mūsdienu kinematogrāfa tehnoloģiskās iespējas ir tik plašas, ka beidzot iespējams pilnvērtīgi ekranizēt Herberta iztēloto pasauli. Šāda iespēja uzticēta kanādiešu režisoram Denī Vilnēvam, kuram zinātniskā fantastika nav sveša. Šai žanrā viņš jau iepriekš ļoti veiksmīgi strādājis gan pie filmas "Pa asmeni skrejošais 2049" ("Blade Runner 2049", 2017), gan arī vienā no pēdējo gadu labākajām fantastikas filmām "Atnācēji" ("Arrival", 2016).

Vai Vilnēvam un viņa komandai tomēr izdevies piekļūt Hodorovska iztēlotajam kino piedzīvojumam nedaudz tuvāk, nekā 80. gados sanāca Linčam? Šķiet, režisors tomēr izvēlējies iet citu, savu (un studijas) interešu pavērstu ceļu. Jaunā "Kāpa" ir apliecinājums Holivudas lielo kinostudiju radoši tehnoloģiskajai kapacitātei. Filmas autoriem neticamā kārtā izdevies izvairīties no mūsdienu lielbudžeta kino raksturīgā attēla digitālā plastmasīguma un uzburt dzīvu, elpojošu, brīžiem pat baisi ticamu ekrāna realitāti, kurā detalizācijas pakāpe ir augsta līdz sīkākajai fona sienas tekstūrai un kostīma uzšuvei. Varbūt vienīgi drošības jostas "Kāpas" lidaparātos pārāk atgādina tādas, kas sastopamas mūsdienu automašīnās. Viss cits mākslas departamenta izpildījumā ir teju nevainojams. Rezultātā tapis lielā ekrāna kino, kuru pilnvērtīgi var izbaudīt tikai un vienīgi kinoteātra tehnoloģiskajā kompleksā, kur ar neviltotu apbrīnu (un tieši tas ir filmas pieredzējuma atslēgas vārds) var sekot līdzi mākslinieku kolektīva izdomai un operatora darbam, kā arī izcilajai skaņu režijai.

Esot lieciniekam Pola Artreidīsa (Timotejs Šalamē) predestinācijas izspēlei uz mītiskās Arakisas planētas, filmas spēcīgākajos brīžos tik tiešām šķiet, ka caur sudraboto ekrānu skatītāju zālē nonācis pakļaujošais spaiss, kuru kā galveno resursu izmanto visa "Kāpas" impērija. Tik izstrādāta ir attēla un skaņas dizaina simbioze, kurai gan vietumis traucē Hansa Cimmera nenoliedzami profesionāli veidotais, taču dažbrīd pārmērīgi uzbāzīgais muzikālais pavadījums. Grūti iztēloties spēcīgāku tīra kino apbrīna momentu pēdējā laika filmās kā ainu, kurā no smilšu tuksneša pretim filmas galvenajam varonim un arī skatītāju zālei iznirst "Kāpas" planētas pazemes milzīgā smilštārpa mute.

Un tieši tā (šīs filmas gadījumā pat – tikai tā) arī vērts "Kāpu" skatīties. Kā lielā ekrāna atrakciju. Kā piektdienas vakara kinospaisu. Jo līdz Hodorovska iecerētajam pravietiskajam kino te, protams, joprojām ir teju tikpat tālu kā līdz Jupiteram. Vilnēvs tomēr darbojas Holivudas piedāvāto shēmu grožos. Tāpēc līdz šābrīža mājsēdes beigām filmu skatīties ieteikt nekādi nevaru, izņemot, ja atrodaties ārzemēs, kur kinoteātri vēl darbojas. Taču nebrīnieties, ja pat kinoteātra pieredzes gadījumā sajūta pēc Vilnēva "Kāpas" noskatīšanās būs kā pēc brauciena ar amerikāņu kalniņu, kurš, ar vērienīgu švunku izbraucis līkumu līkumus, pašā aizraujošākajā brīdī ieslīd negaidītā "pitstopā", kas izrādās arī brauciena nobeigums. Vilnēvs uzņēmies risku. Faktiski ir tapusi teju trīsstundīga pusfilma, kurai gan nupat apsolīts arī turpinājums. Filma beidzas Herberta grāmatas pusē, lielu daļu sižetisko līniju neatrisinot, citas nupat tikai kā uzsākot. Tagad priekšā vairāku gadu ilgs gaidīšanas process.

Uzteicot filmas audiovizuālās kvalitātes, tomēr nākas secināt, ka ir aspekti, kuros no pieredzējušā režisora, kam nenoliedzami piemīt savs autorrokraksts, biju gaidījis oriģinālākus risinājumus. Vilnēvs, ieniris pārblīvēta materiāla jūrā, izvēlas lētāko drošības riņķi. Bagātīgā Herberta radītā tēlu sistēma un vides ekspozīcija skatītājam tiek piedāvāta visai neorganiski. Gari aizkadra monologi un tos pavadošās montāžas sekvences izklāsta, kas tās par kosmiskām kaislībām un afērām, starp kādām cilšu un ģimeņu, kopienu intrigām tās tiek vērptas. Citiem vārdiem sakot, režisors jau no pirmajām filmas minūtēm izvēlas paskaidrojošas naratīva stratēģijas, ar kuru palīdzību sakārtot skatītāju galvās to apjomīgo informācijas daudzumu, kas patiesībā varētu tikt attīstīts drosmīgāk un pakāpeniskāk (un varbūt bez daļas no tā visa varētu arī iztikt). Timotejs Šalamē Pola Artreidīsa lomā ir noslēpumaini ieturēts, aktieru un tēlu ansamblis filmā ir plašs, un lielākā daļa no kinoekrāna zvaigznēm darbojas kosmosa operām raksturīgajos tēlu arhetipos, nepiedāvājot radikālus tēlu traktējumus. Bet laikam jau pēc Edija Redmeina ārdīšanās Vačovsku "Jupiteras ceļā" ("Jupiter Ascending", 2015) šādas aktieriskā priekšnesuma nobīdes no žanram ierastās modalitātes vairs Holivudā nebūtu iedomājamas. Lai arī aktieru veikums ir labs, tā vien alkstu iztēloties, kā šīs lomas būtu traktējuši Hodorovska izvēlētie Miks Džegers, Salvadors Dalī, Stings un Orsons Velss.

Ja ideja par absolūtā eskeipisma kino uzrunā, tad "Kāpa" būs lieliska kino pieredze un šad tad Vilnēva komandas uzburtā pasaule piedāvās tādu zemapziņas kino pietuvinātu brīdi, kādu varētu iztēloties Hodorovska režisētajā "Kāpā". Protams, ar noteikumu, ka Vilnēva filma tiek baudīta kinoteātrī. Ko darīt tiem, kuri vēlas Frenka Herberta romāna "Kāpa" rosinātajām iztēles pasaulēm pietuvināties jau šobrīd, bet nav gatavi veikt starpgalaktiskus ceļojumus uz nenotikušā kino arhīvu (to, kā lēš, šobrīd pārvalda klingoni…)? Līdz brīdim, kad "Kāpu" atkal izrādīs kinoteātros, varu ieteikt kādu citu filmu. Frenka Paviča "Hodorovska "Kāpa"" ("Jodorowsky’s Dune", 2013) ir lieliska, izzinoša dokumentālā filma par mākslas spēku un apbrīnojami harismātiska kinorežisora sirsnīgs, iedvesmojošs un jautrs portretējums. Tā ir arī iespēja pārliecināties par to, ka izsapņots kino var būt spēcīgāks par realizētu.

Tēmas

Matīss Kaža

Matīss Kaža (1995) ir kinorežisors. Taisa filmas par visu – no kovbojiem līdz reiveriem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!