Kamēr šogad daļa pasaules apstājās, zinātne turpināja sagādāt jaunus un iedvesmojošus atklājumus. Šajā rakstā piedāvājam atcerēties dažus no tiem.
1. Tirgū nonāk pirmais asins tests Alcheimera slimības atklāšanai.
Oktobrī ASV mediķu rīcībā nonāca pirmais tests, kas ļauj atrast Alcheimera slimībai raksturīgos biomarķierus asinīs. Vēl nesen tika uzskatīts, ka asins-smadzeņu barjera neļauj šiem marķieriem pietiekamā daudzumā nonākt asinīs, tāpēc šobrīd tiek izmantoti sarežģīti un dārgi testi, kuru veikšanai nepieciešams vai nu ievākt smadzeņu šķidrumu, vai ievadīt organismā īpašu radioaktīvu marķieri, izmantojot metodi, kas izmaksā tūkstošiem dolāru. Simptomos balstīta Alcheimera diagnoze ir pareiza 70% gadījumu, tāpēc ērtāks un lētāks asins tests palīdzēs gan slimību atklāt, gan attīstīt zāles tās ārstēšanai.
2. Cilvēka ķermenis turpina sagādāt pārsteigumus.
Šogad pētnieki cilvēka ķermenī negaidīti atklāja divus jaunus siekalu dziedzerus – tie atrodas kaklā, aiz rīkles, un līdz šim bija palikuši neatklāti, jo konkrētā vieta ir grūti sasniedzama operācijas ceļā. Siekalu dziedzerus izdevies atrast, liekot lietā pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju.
3. Atklāta līdz šim lielākā mamutu kaulu kolekcija.
Lidostas būvlaukumā Meksikā arheologi uzgājuši vairāk nekā 200 mamutu skeletu – līdz šim lielāko šāda veida atradni. Mamuti gājuši bojā, iestiegot dubļainā ezera gultnē. Tas noticis vai nu nejauši, dzīvniekiem ganoties ezera krastā, vai arī tiem kļūstot par cilvēku medījumu. Ja patiess ir otrs variants, cilvēki pratuši medīt mamutus daudz lielākos mērogos, nekā uzskatīts līdz šim – tas varētu apstiprināt teoriju, ka mamutu izmiršanā vainojami tieši cilvēki.
4. Pētnieki rada superenzīmus, kas "ēd" plastmasu.
Lai cīnītos ar plastmasas piesārņojuma krīzi, pētnieki radījuši jauna tipa enzīmus, kas dažu dienu laikā spēj sadalīt sastāvdaļās PET plastmasu, no kā tiek ražotas vienreizlietojamās pudeles, apģērbs un citi plaši izmantoti produkti. Rūpnieciski izmantoti, šie enzīmi ļautu ierobežot ik gadu saražotās plastmasas apjomu, kā arī samazināt cilvēces atkarību no fosilās degvielas, kas tiek izmantota plastmasas ražošanā.
5. Veiksmīgi noticis pirmais komerciālais lidojums kosmosā.
Šīgada maijā Īlonam Maskam piederošā kompānija "SpaceX" veiksmīgi realizēja pirmo komerciālo lidojumu kosmosā, ar kosmosa kuģi "Crew Dragon" nogādājot Starptautiskajā kosmosa stacijā divus NASA astronautus. Novembrī notika otrs lidojums ar četriem astronautiem uz klāja, un veiksmīgā tehnoloģija turpmāk ļaus ASV savus astronautus nogādāt Starptautiskajā kosmosa stacijā, neizmantojot Krievijas pakalpojumus.
6. Saule tik tuvu kā nekad.
NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopīgi izstrādātā zonde šogad nofotografēja sauli tik tuvu kā nekad, ļaujot labāk saskatīt izvirdumus uz tās virsmas. Plānots, ka septiņus gadus ilgās misijas laikā zonde pietuvosies Saulei vēl tuvāk – 42 miljonu kilometru attālumā, uzņems pirmos attēlus ar Saules poliem un turpinās pētīt izvirdumus, ļaujot pētniekiem labāk izprast Saules vēju un paredzēt tos nākotnē.
7. Atrasts vecākais materiāls uz Zemes.
Analizējot Austrālijā atrastus meteorīta fragmentus, pētnieki atklājuši, ka to sastāvā esošie zvaigžņu putekļi radušies pirms 5 līdz 7 miljardiem gadu un ir vecāki nekā mūsu Saules sistēma, kam ir aptuveni 4,6 miljardi gadu. Tādējādi šis ir vecākais uz Zemes atrastais materiāls un pārspēj līdzšinējo rekordistu – 4,4 miljardus gadu vecus cirkona kristālus, kas 2014. gadā tika atrasti Austrālijā. Atklājums apstiprina teoriju, ka lielākā daļa zvaigžņu mūsu galaktikā radās nevis pakāpeniski, bet apmēram vienlaikus – pirms 7 miljardiem gadu.
8. Zinātnieki nebijušā ātrumā izstrādā vakcīnu.
Līdz šim visātrāk radītās vakcīnas izstrāde ilga vairāk nekā četrus gadus, bet, reaģējot uz globālo krīzi, ko radīja jaunais koronavīruss, vairākas vakcīnas pret "Covid-19" tika izstrādātas nepilna gada laikā. Pirmā no tām – "BioNTech" un "Pfizer" radītā – tika pielietota jau decembra sākumā Lielbritānijā. Šāds temps bijis iespējams, pateicoties jaunai tehnoloģijai, kas ļauj vakcīnu dizainēt datorā, izmantojot tikai daļu no vīrusa genoma, un nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt arī citus medikamentus un vakcīnas.
9. Atklāj, iespējams, garāko dzīvnieku pasaulē.
Aprīlī pētnieki paziņoja, ka jūrā, netālu no Austrālijas krastiem, vairāku simtu metru dziļumā atrasts, iespējams, garākais dzīvnieks pasaulē – 46 metrus gara sifonofora. Sifonoras veido atsevišķi dzīvnieki, tā saucamie zoīdi, kas savienojas līdzīgi kā šūnas cilvēka organismā, veidojot garām ķēdēm līdzīgus vienotus organismus.
10. Modificēts moskīts ļauj apstādināt tropu drudzi.
Pētniekiem izdevies samazināt Denges jeb tropu druža infekciju skaitu Džakartas pilsētā Indonēzijā par 77% pēc tam, kad dabā tika izlaisti ģenētiski modificēti odi, kas neizplata vīrusinfekcijas. Šis ir nebijis panākums cīņā ar moskītu izraisītajām slimībām, kas katru gadu skar miljoniem cilvēku – ar Denges drudzi ik gadu vidēji saslimst 400 miljoni, bet mirst 25 000 cilvēku.
11. Pavērsiens cīņā ar vēzi.
Šī gada sākumā Mičiganas Universitātes pētnieki atklāja savienojumu, kas aktivizē enzīmu, kas spēj apturēt audzēju attīstīšanos cilvēka ķermenī. Enzīms PP2A, ko izstrādā cilvēka ķermenis, sašķeļ proteīnus, ko augšanai izmanto vēža šūnas, tādējādi neļaujot slimībai izplesties. Līdz šim pētniekiem nebija skaidrs, kā enzīms mijiedarbojas ar audzēja proteīniem un kādi savienojumi palielina enzīma PP2A izstrādi, taču tagad izdevies šo mehānismu novērot darbībā un jau sākts darbs pie jaunu terapijas metožu izstrādes.
12. Arheologi Ēģiptē uziet neskartu apbedījumu ar simtiem mūmiju.
Ēģiptologiem izdevies atrast vērienīgu un neskartu apbedījumu vietu, kur šobrīd saskaitītas jau vairāk nekā 160 mūmijas. Mirušie šajā vietā zem Sahāras tuksneša virsmas guldīti pirms 2500 gadiem. Līdzās sarkofāgiem atrastas dažādi artefakti un dzīvnieku mūmijas. Izrakumi turpinās.
13. Tirgū pirmoreiz nonāk laboratorijā audzēta gaļa.
Singapūra kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi laboratorijas apstākļos audzētas gaļas nonākšanu tirgū. Amerikāņu kompānijas "Eat Just" radītā, no cāļa šūnām audzētā gaļa būs nogaršojama restorānā Singapūrā, taču kompānija plāno ar laiku produkciju tirgot arī ASV un Eiropā.
14. Pirmā sieviete okeāna dziļākajā punktā.
Jūnijā amerikāņu ģeoloģe Katrīna Salivana kļuva par pirmo sievieti, kas viesojusies Marianas dziļvagas zemākajā punktā 11 kilometrus zem Klusā okeāna virsmas, un tikai par astoto cilvēku vēsturē, kas to jebkad paveicis. Bijusī NASA astronaute ir arī pirmā sieviete, kas izgājusi atklātā kosmosā – 1984. gadā.
15. Atklāj planētu, uz kuras līst dzelzs lietus.
Pētnieki noskaidrojuši, ka uz planētas "WASP-76b", kas atrodas 640 gaismas gadu attālumā no Zemes, valda tik ekstrēmas temperatūras, ka uz tās līst dzelzs lietus. Planētas saules pusē, kur temperatūra sasniedz 2400 grādus pēc Celsija, augsnē esošā dzelzs iztvaiko un nonāk atmosfērā, kur spēcīgi vēji to aiznes uz nakts pusi. Tur temperatūra ir nedaudz zemāka, tāpēc dzelzs atkal sacietē un nolīst atpakaļ uz zemes.
16. Ar 3D printeri drukā sirdi.
Jūlijā Minesotas Universitātes pētnieki paziņoja, ka tiem izdevies radīt funkcionējošu, mērogā samazinātu cilvēka sirds muskuli. Izmantojot cilmes šūnas, kas var pārtapt par jebkuru šūnu organismā, un 3D printeri, pētnieki mazāk nekā mēneša laikā radīja 1,5 centimetrus garu muskuli, kas sitas kā cilvēka sirds un spēj pārnest šķidrumu. Sirds un asinsvadu slimības ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un laboratorijā radītais sirds muskuļa modelis ļaus pētīt jaunu terapiju potenciālu.
17. Radīta līdz šim detalizētākā Visuma karte.
Šogad vairāk nekā 100 astrofiziķu sadarbībā tapusi līdz šim detalizētākā Visuma 3D karte. Karte balstīta iepriekš izstrādātās versijās, ko papildinājuši jaunākie atklājumi, un tajā iezīmēti vairāk nekā divi miljoni galaktiku, aptverot 11 miljardus gadu Visuma vēstures. Karte ļauj arī novērot, kā Visums laika gaitā mainījies, piemēram, pirms sešiem miljardiem gadu tā izplešanās ir paātrinājusies, iespējams, tā sauktās "tumšās enerģijas" dēļ.
Avoti tiešsaistē: "The Guardian", "Business Insider", "BBC Science Focus Magazine", "National Geographic".
3