Lai atgādinātu sev, par ko rakstījām, domājām un satraucāmies šogad, esam apkopojuši 10 "Satori" visvairāk lasītos rakstus. Piedāvājam tos atsaukt atmiņā arī jums.
10. Kārlis Vērdiņš: špikotāja atmiņas jeb mīlas vārdi Latvijas humanitārajām zinātnēm
Kārlis Vērdiņš salīdzina studijas Latvijā un ASV.
"Es tiku iesaistīts starptautiskā pētniecības tīklā, kura ietvaros dažādu valstu humanitāro pētnieku grupas tikās semināros, diskutēja par aktuāliem jautājumiem un gatavoja publikācijas. Redzot un dzirdot ārzemniekus, kas runāja lieliskā angļu valodā, acīmredzami bija izgājuši cauri citai studiju pieredzei un pārstāvēja citu akadēmisko kultūru, radās neskaidra nojausma, ka aiz trejdeviņām zemēm universitātēs nemācās špikotāji-autodidakti."
9. Ivars Neiders: es nezināju, ka viņš ir tāds muļķis!
Ivars Neiders pēta, kāpēc cilvēki izvēlas neticēt zinātnei.
"Skaidrojot, kāpēc cilvēki pieņem uzskatus, kas ir pretrunā ar tiem, par ko pastāv vienprātība zinātnē – piemēram, ka vakcīnas neizraisa autismu, ka cilvēka darbība izraisa klimata pārmaiņas utt. –, visbiežāk tiek norādīts uz vismaz diviem faktoriem – cilvēkiem pietrūkst zināšanu un viņi spriež neracionāli. Un šķiet, ka dažādi pētījumi sociālajā psiholoģijā šādu viedokli apstiprina."
8. Māris Zanders: "Trojas zirgi"?
Māris Zanders vērtē krievu emigrācijas viļņa draudus un aplūko vēstures piemērus, kas var būt noderīgi šobrīd.
"Piesardzīga attieksme un modrība patiešām ir nepieciešama, pat ja liekas, ka Krievijas militārie plāni Ukrainā īstenojas tikai daļēji, un Kremlis arī nebija rēķinājies ar tik lielu Rietumu atbalstu Ukrainai. Kā saka, nenovērtēsim pretinieku par zemu."
7. Artis Svece: noziegums un balva
Filozofs Artis Svece par to, ko Čulpanas Hamatovas apbalvošana pastāsta par mums pašiem.
"Ir naivi teikt, ka, piešķirot balvu, jāņem vērā tikai profesionālā meistarība. Pirmkārt, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, un pēdējos gados it sevišķi balvu komisiju objektivitāte ir dažādos kontekstos apšaubīta. Otrkārt, apbalvošana nav nošķirama no politikas, un tad, kad mēs sakām – aktiera seksuālā dzīve, attieksme pret Putinu, ebrejiem, kažokzvēru audzēšanu vai vakcināciju ir mazāk svarīga par profesionālo meistarību, mēs izvēlamies noteiktu politisku pozīciju."
6. Linda Curika: Ieteikumi biroja darbinieka atvaļinājuma pieredzei tā, lai "citiem skauž"
Lindas Curikas alternatīvais brīvdienu ceļvedis.
"Svarīgi ir arī ieplānot vairāk, nekā iespējams izpildīt. Ja visu pārējo darba gadu tu sev uzliec vairāk pienākumu nekā iespējams paveikt un vēlāk šausti sevi par neizdarīto, kādēļ lai atvaļinājumā būtu citādi? Tiem, kas vēlas tēlot, ka ir intelektuālāki, nekā ir patiesībā, noteikti jāņem līdzi vismaz 10 grāmatas. Mēs visi zinām, ka tu tās neizlasīsi. Bet ja nu tomēr?""
5. Olena Pšenična: katru reizi, krievu kultūra
Skaudra ukraiņu aktīvistes atbilde "lielajai krievu kultūrai".
"Katru reizi, kad jūs ierunāsieties par veļikij ruskij baļet, es jums stāstīšu par jauno skolotāju no Brovariem, kuru krievu necilvēki vairākas reizes izvaroja vecāku acu priekšā un pēc tam nolaupīja. Par desmitiem un varbūt arī simtiem izvaroto ukraiņu sieviešu. Bieži bērnu acu priekšā. Par 15–16 gadus vecām Borodjankas meitenēm, kuras iepazina kadiroviešu drausmīgo vardarbību. Par piecu jaunu nogalinātu un turpat uz ceļa atstātu meiteņu līķiem. Par to neiedomājami derdzīgo "pi*sim hoholietes" pārtvertajās sarunās. Lūk, kā es jums atbildēšu par vajāto veļikij ruskij baļet."
4. Roberts Rasums: "Иди на хуй!"
Roberts Rasums mobilizējoši un trāpīgi raksta par to, ko savas uzvaras labā dara ukraiņi, un ko varam darīt mēs.
"Иди на хуй ir frāze, ko šajās stundās izsaka desmitiem tūkstoši ukraiņu un miljoniem viņu ģimenes locekļu. Tie pavada igauņu dāvinātās "Javelin" prettanku raķetes, kas dedzina krievu tankus, Latvijas dāvinātās "Stinger" zenītraķetes, kas notriekušas vismaz vienu krievu K-52 triecienhelikopteru. To pašu savā uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateica ar vārdiem: "Jūs redzēsiet mūsu sejas, nevis muguras. Sejas. ""
3. Anna Auziņa: brālēns Viktors nošāvās armijā
Personiskas un godīgas pārdomas par obligāto militāro dienestu.
"Nezinu, vai un par ko ir vērts atdot dzīvību, ja tā ir personiski nozīmīga cilvēka dzīvība. Vienlaikus saprotu arī to, ka Krievijas iebrukuma gadījumā nekarošana nebūs atrisinājums. Pēc šī pavasara Ukrainā ir pilnīgi skaidrs, ka padošanās nenozīmētu drošu dzīvi. Es saprotu cilvēkus, kuri iztēlojas labos bruņotos spēkus, kas dodas cīņā pret orkiem. Arī man gribas, lai mūsu karavīri būtu elfi vai džedaji. Diemžēl es tam līdz galam neticu."
2. "Kāpēc tu vēl nedzemdē? Tu aizņem vietu!" Saruna par dzemdību pieredzi
Publikācija, kas aizsāka plašāku diskusiju par vardarbību medicīnas aprūpē.
"Mana pirmā grūtniecība beidzās ar spontāno abortu. Toreiz es vēl nezināju, ka šādi beidzas daudzas grūtniecības, un biju šokā par ginekoloģes paziņojumu: "Izskatās, ka būs tīrīšana." Ultrasonogrāfija tika veikta ļoti tehniski un mehāniski, un es sākumā pat nesapratu, ko viņa ar to grib pateikt. Savā iztēlē es jau dzīvoju kopā ar mazuli, un te – "tīrīšana"."
1. Nils Sakss Konstantinovs: tam bērnam ar galvu viss ir kārtībā
Psihoterapeits par problemātiskajiem bērniem un sistēmu, kas tos pieviļ.
"Dzirdot par uzvedības problēmām, mēs parasti iedomājamies brutālu jaunieti no sociālā nama ar naidā gailošām acīm. Vai bezprāta pārņemtu, nekontrolējami agresīvu bērnu, kurš kliedz un dur, un sit un kuru nomierināt var tikai ātrās palīdzības brigāde ar šprici vai piesiešana pie gultas psihiatriskajā slimnīcā.
Bet vai jūs esat droši, ka tas bērns, kuram aizliegs nākt uz skolu, nevarētu būt jūsu bērns?"
0