Klāt marts! Marts iemieso sevī visu veidu pavasarus: 1. martā sākas kalendārais pavasaris, marta beigās gaidāms astronomiskais pavasaris, savukārt meteoroloģisko pavasari mēs piedzīvojam jau kopš februāra beigām. Ar šo pavasari saistām vēl dziļākas ilgas nekā parasti: pavasaris un tam līdznākošais, vīrusiem nepatīkamais ultravioletais saules starojums, kā arī, protams, izredzes uz vakcinācijas panāktu kolektīvo imunitāti sev līdzi nes vāru cerību uz pestīšanu – izolēšanās, fiziskās distancēšanās un socioekonomiskā ritējuma pārrāviena galu vai vismaz kaut nelielu samazināšanos. Nepacietīgi dīdoties un gaidot savu kārtu uz vakcīnu soliņa, var palaist garām pilnu pavasara piedāvāto iespēju izbaudīšanu, tāpēc imaginārajā "Satori" iknedēļas rubrikā "Dzīvesstils" piedāvāju īsu ceļvedi pavasara uzdevumu plānošanā.
- Iestum skapja dziļumā ziemas mēteli. Pirms skapja durvju aizciršanas uz to pēdējoreiz paraugies un naidīgi uzšņāc: "Es tevi vairs negribu redzēt vismaz līdz oktobrim, saprati?"
- Tā vietā no skapja izvelc vai arī iegādājies apavus, no kuriem viegli tīrīt suņu izkārnījumus. Pavasarim pilsētā piemīt īpaša smarža.
- Bruņojies ar viegli tīrāmajiem apaviem, uzliec sev par mērķi atrast jaunus pastaigu maršrutus. Ja dzīvo Rīgā, tad, piemēram, aizej apskatīt slaveno valzirga statuju Jāņa Asara ielas pagalmā pie Grīziņkalna. Centra iedzīvotāji savukārt, ilgojoties pēc vasaras, var doties apskatīt Vasaras ielu Āgenskalnā. Īpaši dēkainie var doties mērķtiecīgās ekspedīcijās ar nolūku atrast pilsētā slepenas vietiņas ar savvaļas pavasara puķu paklājiem. Tādu uziešana pacilās sirdi un iesvels tajā svinīgu sajūtu, ka tev vien ir zināms nozīmīgs un liels noslēpums. Pastaigu laikā var klausīties "Dzeltenos pastniekus" un mēģināt atrisināt mūžveco rēbusu, kāpēc pīlēm pavasaris nepatīk.
- Nededzini kūlu! Liec nost sērkociņus!
- Ķeries pie lielās pavasara tīrīšanas. Nepretojies, ir laiks: saules stari, kas iespīd pa tavu netīrumu raksta klāto loga rūti, ir nežēlīgi, taču taisnīgi. Pārstumdi mēbeles, izpurini paklājus, izmazgā līdz šim tīši aizmirsto – aizkarus, paklājus, spilvenus, šalles un cepures. Pārskati savu dzīves telpu ar tikpat nežēlīgu, taču taisnīgu aci un uzdod sev vienu no dzīves lielajiem jautājumiem: "Pa kuru laiku te savācies tik daudz sūdu?" Izšķiro tos un palūko, vai nav lietas, no kā patiesībā gribi atteikties un kas drīzāk noderētu citiem. Atbrīvotajā telpā ielaid svaigu gaisu. Piepūt vaigus un ķeries arī pie e-pastiem un tūkstošiem pārlūkā atvērto ciļņu, kas jau mēnešiem brēc pēc ģenerāltīrīšanas, lai gan to brēcienus tu mēdz izlikties nedzirdam.
- Uzsāc jaunu vaļasprieku. Dari kaut ko tādu, ko līdz šim neesi darījis, un dari to tikai tāpēc, ka tas sagādā prieku, nevis ir izglītojošs, kapitalizējams vai apliecina produktivitāti.
- Kāda mana draudzene lūdza šim ceļvedim pievienot arī ieteikumu kārtīgi nosvinēt 8. martu – Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Viņas ieteikums bija ietērpts šādās feministiskās dzejas rindās: "Vari iedot vienreiz gadā puķi, / taču nesauc par meitenīti vai skuķi!"
- Iemīlies. Nē, visā nopietnībā – pavasara būtība ir atgādināt, ka nav jābaidās iemīlēties. Viss sniegs kaut kad nokūst, saka pavasaris, tāpat kā visas salauztās sirdis kaut kad sadzīst. (Jā, pavasaris mēdz runāt Paulu Koelju balsī.) Uzaicini savu iemīlēšanās objektu uz droši distancētu randiņu, piemēram, pastaigā. Te lieti noderēs 3. punktā izstaigāto ekspedīciju rezultāti. Ja tu savam iemīlēšanās objektam noslēpumaini pavēstīsi, ka gribi parādīt ko īpašu, un tad aizvedīsi uz slepeno, tev vienam vien zināmo krokusu pļaviņu, tavs iemīlēšanās objekts varbūt tevī iemīlēsies pretī, varbūt neiemīlēsies, taču pavisam noteikti noturēs tevi par īpašu, poētisku un dziļu cilvēku, kas prot visur saskatīt skaisto. (Ja tu tāds patiesībā neesi, tad nekādā gadījumā neatklāj, ka šo padomu izlasīji "Satori" pavasara ceļvedī.)
- Ja esi melanholiskākas dabas, tad vari izmantot šo unikālo pandēmijas pavasari tam, lai notvertu izvairīgo un netulkojamo portugāļu valodas jēdzienu saudade jeb smeldzīgo sajūtu par būšanu priecīgam un skumjam reizē, ilgojoties pēc kaut kā, kas vairs neatkārtosies, tā ir "bauda, kuras dēļ tu ciet, ciešanas, kuras tu izbaudi". Tu raugies laukā pa logu, piespiedis pieri svaigi nomazgātajai rūtij, – tur smidzina smalks pavasara lietus un plīst vaļā pumpuri, pasauli pārklāj tā īpašā agra pavasara zaļā krāsa, kas notverama uz pavisam neilgu laiku, tu gribētu iet cilvēkos, bet to joprojām nedrīkst, tomēr tu gaidi saules starus, kas izgaismos lietus nomazgāto pasauli, daba mierina tevi ar savu mūžīgumu, dziedinošās tērcītēs garām plūst marta ūdeņi.
- Ja nekas cits no ceļveža nenoder, tad vienmēr atliek iespēja ķerties pie Jura Kronberga izstrādātās mantras (noder visos gadalaikos):
Pēc rudens depresijas
nāk ziemas apātija
tad seko pavasara nogurums
bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina
mūsu tā jau tik īsā vasara
1