Mana tēva paaudzes ļaudis (viņš ir dzimis 1928. gadā) šo vārdu vēl lieto pašsaprotami, taču šķiet, ka nu jau pat Rīgas domē vai SIA "Rīgas ūdens" nebūs daudz speciālistu, kas zinās termna "rīdziņa" nozīmi un nedomās, ka tas varētu būt, piemēram, kāda Krievijas televīzijas joku raidījuma nosaukums – kaut kas līdzīgs "Jurmaļiņai". Vārdnīcās šis vārds gan vēl aizvien ir atrodams, un no tām var uzzināt, ka "rīdziņa", retāk arī "rīdzīte", ir "neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka". Arī Rīgas domes mājaslapā ir atrodama Rīdziņai veltīta sadaļa, taču tur runāts par Rīgas upi, Rīdzeni jeb Rīdziņu, no kuras nosaukuma, kā uzskata, esot atvasināts arī pašas pilsētas vārds. "Gadsimtu gaitā upes gultne pakāpeniski sašaurinājusies, jo rīdziniekiem bijis paradums dažādus atkritumus, būvgružus un pat kūtsmēslus izbērt Rīdziņā. Nav līdzējuši ne rātes izdotie atkārtotie aizliegumi, ne arī vairākkārtējā gultnes tīrīšana," un tā pamazām vien no upes un īpašvārda aizaugusi vienkārši par notekūdeņu novades sistēmas redzamākās daļas apzīmējumu. Tagad Rīgas ielās novērojams, ka "aizaugt" sākušas arī rīdziņas – melno metāllūžņu vākšanas entiziasti vai antikvāru vērtību cienītāji izvazā rīdziņu čuguna restes, bet bez tām palikušos bīstamos caurumus uz ietvēm kādi čakli censoņi mēdz aizdarīt ar dēļiem. Nekādi notekūdeņi pa šādi aizdarītām rīdziņām, protams, aiztecēt vairs nejaudā, un arī pilsētnieku iespēja samest tajās kūtsmēslus ir sekmīgi iznīdēta.
0