Kultūra, Ar bērniem

Foto - Nils Erdmanis-Stārasts

LaLiGaBa: Mūža balva Margaritai Stārastei

Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā ekspertu komisija š.g. februārī vienprātīgi nolēma piešķirt rakstniecei un māksliniecei Margaritai Stārastei. Mūžība, apsteidzot vēsti teju par dažām dienām, aizsauca pie sevis Latvijas spožāko un tautas sirdī iemīļoto bērnu literatūras vēstnieci. Ekspertu komisija, noliecot galvas mūžības priekšā un godinot Stārastes gadsimta garumā mērojamo ieguldījumu, lēmusi balvu novēlēt Mūža balvas laureātes ģimenei – lai Margaritas Stārastes izcilais ieguldījums Latvijas rakstniecībā, grāmatu mākslā un kultūrā rod pelnītu turpinājumu un piemiņu.

Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2. februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Stāraste ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ieguldījums savulaik novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" mūža balvu. Māksliniecei ir meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18. februārī.

Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis stāsta: "Kad apgāds "Zelta Ābele" publicēja Margaritas Stārastes pirmo grāmatu, kādā recenzijā tika teikts: "Bērniem patiks." Pirmās grāmatiņas bērni skatījās un lasīja, turpmākās jau lasīja viņu bērni un bērnu bērni. Grūti pat izrēķināt, cik paaudzēm Margaritas Stārastes radītās grāmatas bijuši bērnības lasāmteksti un cik daudziem bērniem no 7 līdz 70 gadiem autores radītā krāsainā un omulīgā tēlu pasaule pieder pie bērnības atmiņām. Grāmatas, kuras rakstījuši citi autori un kurām Margarita Stāraste veidojusi ilustrācijas, nav vairs bez tām iedomājamas, ļaujot māksliniecei kļūt par līdzautori, kuras radītajās bildēs bērni ceļo tāpat kā rakstītajā tekstā. Baltie sniegavīri, Tince, Zīļuks, Kraukšķītis, Ieviņa, Sārtulis un citi pasaku un stāstu varoņi ļāvuši latviešu bērnu literatūrā turpināties tradīcijai, kuru aizsākuši 20. gadsimta sākuma autori."

"Satori" redaktors Ilmārs Šlāpins: "Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr. Viņas kartēs svarīgākais ir nevis robežas, bet takas – ikviens ceļš ved uz satikšanos ar kaut ko jaunu. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām."

Dzejniece Anna Auziņa: "Pasaku autores un bērnu grāmatu ilustrētājas Margaritas Stārastes bagātīgajam devumam galvenokārt raksturīga rūpīgā darbā pausta pašaizliedzīga mīlestība un milzu cieņa pret cilvēku, kurš paņēmis rokās grāmatu, kaut arī šis cilvēks vēl neprastu pats lasīt. Mākslinieces darbi, apvienojot tekstu un attēlu nemainīgi augstā profesionālā kvalitātē, aizvien spēj vairot vērīgumu, iztēli, sirsnību un līdzjūtību gan bērnā, gan pieaugušajā. Pie rokas ievedusi grāmatu pasaulē neskaitāmus vairāku paaudžu lasītājus, Margarita Stāraste neapšaubāmi ir pelnījusi balvu par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā."

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais profesionālais novērtējums Latvijas rakstniecībā — ik gadu tiek izvērtēti un apbalvoti izcilākie darbi Latvijas literatūrā, kas nākuši klajā aizvadītā kalendārā gada ietvaros, tāpat tiek piešķirts apbalvojums par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā. Mūža balvas ieguvējam šogad piešķirta naudas balva 3000 eiro apmērā; godinot Margaritas Stārastes mūža darbu, Latvijas Rakstnieku savienībā martā būs skatāma viņas ilustrāciju izstāde. Par balvas norisi rūpējas Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Literatūras centrs.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja vīrieši varētu palikt stāvoklī, tiesības uz abortu būtu svētas.

    Florinsa Kenedija

Iesakām

  • 2015. gada 16. februārī, plkst. 6:02

    Māris Zanders: Bezjēdzīgi pavadīta nakts Minskā (2)

    Ja Kremlis netiks ar vēl stingrāku ekonomisku sankciju palīdzību patiešām "nolikts pie vietas", nekāda pamiera, daļēja pamiera, trausla pamiera un velns zina kāda vēl "kompromisa" nebūs.

  • 2014. gada 12. jūlijā, plkst. 5:07

    Jans Vilems van den Boss: Materiālā pasaule ir iluzora

    Piedāvājam noskatīties sarunu ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas iemītnieku britu režisoru Janu Vilemu van den Bosu.

  • 2016. gada 16. maijā, plkst. 6:34

    Ieva Viese: Sibīrija ir metafora manai vientulībai

    Hulio Medems ir pazīstams ar netipiski būvētiem stāstiem, kas apvērš ideju par stāstījumu kā lineāru cēloņsakarību virkni un tikai pēc noskatīšanās skatītāja prātā iezīmējas kā daļēji izprotams veselums.

  • 2016. gada 18. februārī, plkst. 22:57

    Pauls Bankovskis: Pēdējā ziņa no Purva ciema (3)

    Vēstules viņš rakstīja no reizēm apsnigušā, bet citkārt kaut kā citādāk raksturotā "Purva ciema". Tur, daudzdzīvokļu mājas augšstāva darbnīcā, es viņu arī pirms nu jau nezin cik ziemām pirmoreiz sastapu.

  • 2014. gada 8. augustā, plkst. 6:08

    Elvīra Bloma: Sieviete parastā (5)

    Es sieviete parastā, man jādzer, tikai kur dabūt naudu, lūk, redzat, kā maza alga glābj manas aknas, lūk, redzat, es ēdu tikai saknes, lūk, redzat, sieviete parastā nevar cigaretes atļauties, viņa reibst un pārtiek no gaisa.

  • 2013. gada 6. decembrī, plkst. 1:21

    Tatjana Hramova: Mūri

    Saules gaismā viņu acis izskatās zeltainas, un viņi raud – vienmēr raud –, dzenot naglas manā sirdī. Paveicies tiem, kurus kupidoni nošauj ar savām bultām... Maniem kupidoniem rokās ir āmuri. Protams, kas gan cits viņiem var būt rokās?

  • 2012. gada 23. februārī, plkst. 9:39

    Ilmārs Šlāpins: Revolūcijas nacionālās īpatnības (9)

    Par rupjību krievu publiskajā telpā gribu parunāt atsevišķi kā par unikālu vēsturisku fenomenu, kas iezīmē varas un opozīcijas dialogu Putina trešās prezidentūras priekšvakarā.

  • 2013. gada 30. decembrī, plkst. 8:12

    Anete Piņķe: Īstie un neīstie Ziemassvētku vecīši

    Tagad, kad sēžu savas trīsgadīgās meitas bērnudārza eglē un skatos uz vadītāju, kas, aplikusi sintētisku, platīnblondu bārdu, zāles priekšā dejo putniņdeju, nevaru saprast, kā es katros Ziemassvētkos redzēju nevis nomaskējušos tanti, bet Ziemassvētku vecīti.



Kultūras Ministrija
vkkf