Aktualitātes

Image

Maima Grīnberga saņem pirmo Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriju kopīgo balvu tulkotājiem (2)

Image

Žurnāla "Mūzikas Saule" šī gada 1. laidiens (0)

Image

Žurnāla “Dizaina Studija” marta - aprīļa numurs ir klāt! (0)

Image

Atsvaidzinoši nepretencioza Latvija. "Rīgas Laiks" martā (0)

Ziņu arhīvs

Kas notiek?

Šodien

17:00 Ulda Brieža fotogrāfiju izstāde "Laika mednieks"

17:30 Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata II - diskusija

18:30 Ievērojamais zviedru rakstnieks Ulfs Eriksons Rīgā

Rīt

18:00 Vērdiņš, Pujāts, Draguns, Salējs un Zapoļs. "Par mums - За нас" atvēršana Satori grāmatnīcā

19:00 Vienā elpas vilcienā jeb četri balti.. Vecpilsētas teātrī

19:00 Koncerts - dubultportrets Apmātie I

22:00 Oranžās brīvdienas "Nerunāsim aplinkus" dziesmas un klipa prezentācija

Parīt

11:00 Meistarklase "Kino režija".

18:00 Koncerts - dubultportrets Apmātie II Siguldā

19:00 Zariņš, Ešenvalds, Pelēcis, Breģe koncertā "Spēles" Rīgas Domā

Vēlāk

19.03. 20:00 Lieliskā dziedātāja Alīna Orlova koncertā Rīgā! Piedalās tekstgrupa Orbīta

1.04. 10:00 Mākslas dienu rīkotāji aicina iesniegt darbus!

Citu idejas

Grāmatas vāks

Muzikālā botānika XXIV - zoom (0)

Grāmatas vāks

Muzikālā botānika XXIII - levitācija (2)

Grāmatas vāks

Muzikālā botānika XXII - bambuss (0)

Vēl

Jaunākās grāmatas

Image

Loids Džounss:
Misters Fips

Dienas Grāmata.

Image

Tālis Tisenkopfs (sastādītājs):
Socioloģija Latvijā

LU Akadēmiskais apgāds.

Image

Maija Kūle, Līva Muižniece, Uldis Vēgners:
Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi

FSI.

Image

Autoru kolektīvs:
Reliģiski filozofiski raksti XIII

FSI.

Image

Raivis Bičevskis :
Dzīves un nāves hermeneitika

FSI.

Vēl

Autorizācija

Autorizācijas forma
↓   ↓
↓   ↓
↓   ↓

Reģistrēties


Meklēšanas forma

Dienas teksts

Jāns Kaplinskis: Miegs mūs apsedz vienam daudz diviem maz.. (0)

Aktuālais autors

Nedēļas grāmata

Ērlenns Lū,
Norvēģija,
1969

Iesakām izlasīt

Obrijs Brīdslijs: No poēmas „Zem klints” (5)

Klāvs Sedlenieks: Kam vajadzīga šī valsts? (55)

Vienkārši pasaki ģimenes vērtībām NĒ (9)

Pārpublicējumi

Edgars Raginskis: Saruna ar klavierspēles leģendu Jautrīti Putniņu. Otrā daļa. (0)

Alise Tīfentāle: Sirreālisms kā fotomākslas “tēvs” un “māte” (2)

Inese Zandere: Bibliotēkas ķermenis. Saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku. (2)

Blogi

Blogi

Satori grāmatnīca
Jaunas lasītas grāmatas angļu val.,
11. marts, plkst. 14:59

Blogi

Pauls Bankovskis
Kuģītis,
11. marts, plkst. 11:29

Blogi

Arnis Balčus
Smaka,
8. marts, plkst. 0:14

Blogi

Ivars Ījabs
Esmeralda un es,
6. marts, plkst. 6:25

Blogi

Nils Sakss
Kas ir māksla un daži citi jautājumi,
3. marts, plkst. 22:39

Blogi

Ilmārs Šlāpins
Latviešu nacionālās rotaļas,
2. marts, plkst. 19:40

Blogi

Klāvs Sedlenieks
Matricā pēc atklātības?,
1. marts, plkst. 23:13

Blogi

Osvalds Zebris
Ļevs Kambeks,
1. marts, plkst. 21:00

Lasītāju blogs

Blogi

ironic.blonde,
David Bowie ,
11. marts, plkst. 20:10


Draugi un palīgi:


Latvijas Republikas Kultūras ministrija


Žurnāls Rīgas Laiks

Orbīta

Politika.lv

Laikmetīgās mākslas centrs

Portāls Delfi

Radio Naba

Apgāds Atēna

Izdevniecība Neputns

Izdevniecība Nordik/Tapals

Izdevniecība Dienas Grāmata

Jāņa Rozes Grāmatnīca

Notikumi.lv

Studentnet.lv

Mūzikas Saule

LATVIAN GREY

Galerija Supernova

Kino Raksti

Studija

Dizaina Studija

  • Izdevniecība
  • Reklāma
  • Par ¼ Satori

¼ Satori

  • Keywords 2
  • Projekti
  • Par grāmatām
  • ¼ Literatūra
  • Bibliotēka
  • Raksti
  • no linkKeywords 2
  • Projekti
  • Par grāmatām
  • ¼ Literatūra
  • Bibliotēka
  • Raksti
  • Atpakaļ
  • ¼ Projekti
  • Fotogalerija
  • Atpakaļ
  • Recenzijas
  • RL lasa
  • Citu idejas
  • Atpakaļ
  • ¼ Literatūra
  • Atpakaļ
  • Bibliotēka
  • Nobela lekcijas
  • Klasiķu sejas
  • Atpakaļ
  • Ziņu arhīvs
  • Pārpublicējumi
  • Sarunas par
  • Redzējumi

Rubrika: Par grāmatām - Citu idejas | komentāri (0)

Izdrukas versija

Kristaps Pētersons: Muzikālā botānika XV - garlaicīgi, kā Fellīni

2. februārī, plkst. 18:02
Image

Koptās mūzikas radītāju aprindās reiz klīda kāda leģenda. Nekaunīgā vīzē es gribētu izmantot gadījumu un to šeit pastāstīt: Iesākumā vienam autoram bija ideja par lielas formas skaņdarbu pūšaminstrumentam un orķestrim. Aptuveni pusgadu ilgu pārdomu rezultātā komponists nonāca pie pārliecības, ka topošajam skaņdarbam vispiemērotākais formāts tomēr ir pūšaminstruments + kameransamblis. Bet neviena cilvēka prāts nav pilnīgs un reizēm kļūdās, pēc vēl aptuveni pusgadu ilgām pārdomām autors izlēma, ka intensīvi topošā skaņdarba piemērotākais sastāvs būs duets – pūšaminstruments un klavieres. Rezultātā radusies iedvesma viņu spārnoja vēl pusgadu ilgam radošajam darbam, kas bija iekšēju pārdomu un teju neatrisināmu dilemmu pilns. Darba procesa rezultātā viņš nonāca pie svētīgas atdziņas, ka mākslu iegrožot nedrīkst. Un viņš atrada sevī drosmi vēlreiz pārskatīt skaņdarba izpildītāju sastāvu. Viņam bija tapis skaidrs, ka vienīgais īsteni piemērotais šī skaņdarba izklāsts būs pūšaminstrumenta solo miniatūras formā. No tā brīža nepagāja ne gads, kad darbs bija uzrakstīts.

Varbūt tas bija, varbūt arī nebija no sērijas „Arī tu, Brut!”. Bet uztraukumam katrā ziņā nav pamata – tā bija liriska atkāpe.

Pievēršoties šī raksta komponistam, vispirms jānosauc viņa uztraukšanās par idejas laikmetīgumu. Tādēļ primāra lieta, runājot par viņa mūziku, ir tās radīšanas tehnoloģija. Ir vērts papētīt veidu, kā viņš ko ir uzrakstījis – viņa izmantotās tehnikas ir salīdzinoši jaunas un diegan meistarīgi izmantotas. Šo tehniku izmantojums viņu ir uzvedis uz pavisam interesanta ceļa. Man liekas, viņš veido materiālu, kura pamats ir atteikšanās no personīgās attieksmes. Bet tas nenozīmē, ka tajā valda bezpersoniskums – viņa izmantotais tēmu loks izlēdz no sevis cilvēku (ja pieņemam, ka autora dots skaņdarba nosaukums ir +- uzticama ceļa karte audiālai percepcijai). Šī mūzika ir totāls pretmets ilgu laiku valdošajai neoromantizācijas zupai, kurā peldējās mūsu koptās mūzikas pirmrindnieki. Varbūt tā ir drusku pataloģiska, bet tāda ir arī tautā iemīļotā Raimonda Paula un, manuprāt, Alvja Hermaņa māksla, un tāds ir arī mūsu laiks. Neviens tur neko nevar padarīt, zeme, uz kuras mēs dzīvojam, ir jāgrauž, jo neko citu labāku mums nedos.

Piedodiet par atļaušanos būt godīgam, bet dažreiz man viņa mūziku klausoties paliek grēcīgi garlaicīgi. Es saprotu, ka tajā ir nozīmīgas kvalitātes, bet neko sev nevaru padarīt. Tas notiek, pilnībā apzinoties, ka garlaicības sajūtu katrs sevī ielaiž pats. Bet tiešām nevaru neko padarīt. Tieši tādēļ (un ne tikai tādēļ) šī autora mūzika ir festivāla programmā, jo tā ir laba, neskatoties uz biedējošo faktu, ka dažam, (man), iespējams, ir garlaicīgi. (Mani, piemēram, garlaiko arī Fellīni filmas, par ko man, protams, ir šausmīgs kauns.) Nezināmu iemeslu dēļ daži nāk uz koncertu ar lozungu „izklaidējiet mani”. Un, dabiski, viļas, jo, kā procesa gaitā izrādās, no viņiem paģēr, lai viņi koncertā piepūlētos un lietotu dzirdes mehānismu.

Literatūras un filozofijas portāls ¼ Satori
E-pasts kontaktiem un atsauksmēm: satori@satori.lv