Rubrika: ¼ Literatūra - ¼ Literatūra | komentāri (19)
Laura Brokāne: Dzeja
17. janvārī, plkst. 23:35
(dzeja)
***
Gliemeža slapjā sliede ieskauj augumu vēso
Kā daudznozīmīgs vēstījums nākamajām paaudzēm
Par pagrīdē esošajiem čukstiem.
Mīlestības nakts plīst no pretstresa tabletēm pušu.
Viens solis svešā sapnī paslīdējis
Un atstājis katorgas zīmes man sejā.
Stiegra kā pēckara zāle dzīve mana
Un šūpojas labākās filmas titros.
Bez gala.
***
Ciktāl ir jūtams, kur pazūd vārdi
Un sākas impresionisms?
Ciktāl var jūrā iebrist un sasmelties ūdeni biksēs
Vai cauri izbrist no jūkļa.
Pakāpeniski civilizācijas vēstures snaudi,
Uz kuriem celt spekulācijas.
Kad atveras strutaina rēta zem blūzītes
Skan mūzika burtnīcā.
***
Fotogēnisks miers.
Mēs esam kadrā līdz ausīm.
Domu krātiņā šautriņa
Sadzeļ pat visizmanīgāko Ezi.
***
Apgarotās dejās spindz desmitiem svešu dibenu
Aiznesot vīna radīto smeldzi
Kalnos pie indiāņiem.
Tikli
Pārtiekot no mīlīgām drupačām
Otra sejas pantos.
No rīta šaudīsies mēness
Pie durvīm savu dziesmu klaudzinot
Bet viņi būs citur.
***
Iela ir gara mēle
Kas salaiza sevī sarkano krāsu
Un rūgtenai zemei dod padzerties.
No manis līdz tevīm nav tālu
Ar tramvaju tīrais nieks.
Viens tirpinošs roku pieskāriens.
par laimi nav vinnēts ledusskapis
Itin kā
Lai teiktu a r l a b u n a k t i
***
Iesildi vietiņu autobusā
Es apsēdīšos tur klusām
Un līdz pēdējām konduktora ūsām
Mēs dalīsim sevi uz pusēm.
***
Vaicājoša toņkārtu jūra
Noguris apslāpēt miers.
Dūmakā ieslēpies buru kuģis
Tevī nes visus, kas vienā dienā ierauga spogulī vecus vīrus
Un sievas.
***
Aizvērto actiņu simfonija
Konfekšu turzās plaukst tikko aizmidzies skūpsts
Kā vēl vienreiz gribējis būt.
Krēslojošā tālē ir pienācis laiks mīlēt
Un neglābjamiem uz mirkli kļūt.
***
Kur pie velna mēs tagad liksimies
Raudošā namiņā iegrimsim lūgšanās
Traka suņa kodienā gaidīsim glābšanos
Vai uzkāpsim pie manis un neļaunosimies,
Ka notikušajam tik ļoti tīk būt.
Panāc pie loga un apskaties
Uz kāpnītēm nokritis guļ onkulītis no otrā stāva
Un bērni rotaļājas ar viņa matiem.
***
Pasaules vibrācija
Nomurmina avīžu ziņās
Tā tava zirgaste sašūpojas pār ielu nākot viņam.
Un nodurts ar ieroci aukstu
Tavs skatiens brauc taisni robežām cauri
Lai dienās sapņotu naktis.
Naktis ar jasmīnu debesīm
Un burbuļos paslēptu sulu.
***
Es paspēju lidot ar vienu spārnu pret vēju
Kur kurpnieka darbarīki klaudz
Pa vēdlodziņu.
Un peļķē izlijusi varavīksne
Nopūtu pārdevēja.
Es paspēju atgriezties laikā
Kad galdā ceļ vakariņas
Un draugu acīs ir nemiers,
Kas rāmi apēd viņus.
***
vasaras piegarša visā.
telefonklausulē, kas apēsta
stikla glāzē, kas atstaro ūdeni.
pienenēs, kas iekrīt,
un kļūst vēl nekad nebijušas.
izspiestā smaidā, kas brīdina neuzķerties.
dzīvot ugunī
dzīvot ugunī.
bez spriedelējumiem.
un citiem veiksmīgi ievazātiem trikiem.
izvirzīt sirdi ārpus ķermeņa gabarītiem.
jau vēls.
(pliki paliksim un tālāk netiksim.)
***
Dzidrs ezers trīsuļo
Kā pusdienās nenotiesāta vēlme
Kā sabojājies tuvums.
Tik tuvu ar svešo seju pret sevi,
Ka jāsāk bīties.
Bet varbūt ar nezvēru iepazīties?
Dzidrais ezers trīsuļo
Tavā kreisajā acs kaktiņā.
***
Mani sauc drēgnums.
Līdz rīta saulei.
Nav iespējams pateikt ne vārda.
Kad tevī aizmigs priekšsajūta.
Maza bērna izraudāta.
Es lekšu.