Gundega Repše: "Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens"

Image

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, vaicājot to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Krājumu veido četrpadsmit dziļu un aizraujošu Gundegas Repšes interviju ar latviešu rakstniekiem Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa no Radošo savienību plēnuma 2009. gadā.

"Rakstniekam parasti draudzes nav. Un tam tā jābūt – rakstnieks taču negana kritušos, slimos un citus grēkāžus, viņš pats nemāk dzīvot un visbiežāk ielaižas apšaubāmos un riskantos darījumos ar Dievu, izmisīgi tiecoties izlauzties cauri esamības mīklainajām un nežēlīgajām likumībām, lai atrastu kādu gramu patiesības."
Gundega Repše

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2014. gada 22. augustā, plkst. 3:08

    Gunta Šnipke: Te, tur un citur (2)

    Un patiesībā līdz beidzamam tu esi pelnījusi es gribu lai tev iedod zirgu bez laužņiem bez iemauktiem nepītām krēpēm neseglotu vienalgkādā krāsā lai tev iedod zirgu bez robežām izrunāties

  • Image

    2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Zvjads Ratiani: Rekviēms dzīvajiem un citi dzejoļi (1)

    Es stāvu pie loga, acis nenovērsdams no debesīm. Nu, protams, no debesīm. No kurienes gan vēl varam gaidīt nelaimi? No kurienes gan vēl gaidīt glābšanu? Un uz ko gan vēl skatīties? Ne jau uz kaimiņu māju.

  • Image

    2014. gada 14. novembrī, plkst. 0:11

    Ineta Stadgale: Es esmu sasalusi zeme

    mirdzošos zābaciņos saule nostaigā pamali kabatas izmēra kvartālā ostas namiņu sarkanie dakstiņi aizraksta debesu lapu pavisam negaidītiem rakstiņiem plānu mākoņu viļņotais sēklis klājas skatienam pāri

  • Image

    2012. gada 11. maijā, plkst. 13:05

    Jānis Hvoinskis: Marijas sapnis (13)

    Un negribēt vairs ne nāves ne alkohola vien skumjas pārklājas aizvien bezgalīgākām kārtām un līdzinās pāršķirtu grāmatu lapām

  • Image

    2014. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Ilmārs Šlāpins: Nepareizie dzīvesstāsti (6)

    Ādolfs grūbu putru neieredzēja vairāk par visu pasaulē, tāpēc centās to nobīdīt nost no šķīvja un paslēpt zem galdauta. Mamma to vienmēr pamanīja un dusmojās: "Āfrikā bērni mirst badā, bet tu te ņergājies kā tāds!"



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis